Atkal pie Baltijas jūras

NIKOLAJS HENDRIKS ROŠERS ir jauns, talantīgs dizainers no Hamburgas Vācijā. Pašlaik viņš Kuldīgā studē Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus Mundus maģistra programmā Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas (angliski SDSI). Viņa ceļš līdz Kuldīgai ir neparasts, un pieredzes mācībās ārzemēs un industriālajā dizainā viņam netrūkst.

No bērnības, kas pavadīta Hamburgā un Baltijas jūras piekrastes mierīgajā Kraksdorfas ciematiņā, līdz mācībām Vācijā, Taivānā un dalībai starptautiskos projektos – tā Nikolajs veidojis savu skatījumu uz dizainu un tā ietekmi uz cilvēku dzīvi. Studijās Latvijā viņš turpina meklēt veidus, kā pakalpojumu sfērā radīt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu pieeju.

No kurienes esi ieradies?

Esmu dzimis un audzis Hamburgā, kas ir liela pilsēta Ziemeļvācijā. Bez Hamburgas daudz laika pavadīju nelielā ciematā Kraksdorfā, kur dzīvo vecvecāki. Šis ciemats, kas ir krietni mazāks par Kuldīgu, atrodas tieši pie Baltijas jūras, un tur ir mazāk nekā 100 iedzīvotāju. Tur pavadīju bērnību, izbaudot pludmali un dabas tuvumu. Tas radīja spēcīgu saikni ar Baltijas jūru: pat tagad, dzīvojot Latvijā, jūtos tā, it kā būtu pie tās atgriezies. Kuldīga un Baltijas jūras tuvums man atgādina bērnības laikus.

AR STARPTAUTISKU PIEREDZI

Kāda ir tava izglītība, un ko līdz šim esi darījis?

Esmu gājis diezgan netipisku izglītības ceļu. Sākumā mācījos kristīgā bērnudārzā, jo tur strādāja mana mamma. Pēc tam apmeklēju katoļu pamatskolu, kas atradās klosterī, lai gan mana ģimene nav katoļi. Šī pieredze ir laba, jo skola ir augstu novērtēta: biju priecīgs tur mācīties. Vidusskolas gados devos uz parastu ģimnāziju, kur iesaistījos daudzās ārpusskolas nodarbēs. Viena no manām mīļākajām toreiz bija skolas televīzijas raidījumi – mēs tos rādījām skolas kafejnīcā. Es sākumā darbojos ar videomontāžu, vēlāk kļuvu par raidījuma vadītāju. Šī pieredze deva tādas prasmes, kas vēlāk palīdzēja veidot karjeru.

Pēc vidusskolas sāku studēt industriālo dizainu universitātē Ķīlē, kas ir slavena ar savu dizaina programmu. Tur iemācījos, kā apvienot mākslu, dizainu un biznesa prasmes. Universitātes laikā piedalījos daudzos projektos, un man bija iespēja strādāt ar dažādiem klientiem, radot ko jaunu. Viena no svarīgākajām bija sadarbība ar Fraunhofera institūtu, kuram palīdzēju radīt prototipu industriālam augļu un dārzeņu skenerim, lai ar to mazinātu pārtikas izšķiešanu vairumtirdzniecībā.

Īpaša izglītības pieredze bija laiks, ko pavadīju Taivānā. Mana universitāte piedāvāja studentu apmaiņu, un es nolēmu šo iespēju izmantot, lai piedzīvotu ko jaunu. Taivāna bija pavisam cita pasaule, un tas ļāva sevi izaicināt – izkāpt ārpus komforta zonas. Sākotnēji gatavojos industriālo dizainu studēt arī tur, bet, tā kā lielākā daļa kursu notika mandarīnu valodā, es izvēlējos starptautisku un starpdisciplināru programmu angļu valodā. Tieši tur atklāju pakalpojumu dizainu – jomu, kas man šķita aizraujoša, jo tā piepildīja vēlmi strādāt ar cilvēkiem un pozitīvi ietekmēt viņu dzīvi. Taivānā sapratu, ka pakalpojumu dizainā vēlos darboties arī turpmāk.

ATRADIS GŪGLĒ, INTERVĒTS VILCIENĀ

Kā uzzināji par studijām Kuldīgā, kā izdomāji pieteikties?

Kad atklāju savu interesi par pakalpojumu dizainu, sāku meklēt iespējas, kur to turpināt studēt. Programmu SDSI atradu pavisam vienkārši: gūgles meklētājā ievadīju vārdus Pakalpojumu dizaina maģistra programma, un SDSI parādījās kā viens no pirmajiem rezultātiem. Izpētīju mājaslapu un biju ļoti pārsteigts, cik labi šī programma atbilda manām interesēm. Tā piedāvā starptautisku vidi, mācoties kopā ar dažādu valstu un kultūru studentiem. Turklāt es varēju parunāt ar tiem, kuri te jau bija studējuši. Viņu atsauksmes tikai apstiprināja manu lēmumu pieteikties.

Pieteikšanās bija diezgan sarežģīta: jāiesniedz dokumenti, CV, motivācijas vēstule un trīs minūšu video par sevi. Tas prasīja daudz laika un pārdomu, jo gribēju pārliecināties, ka video atspoguļo manu personību un vēlmi studēt tieši šo nozari. Otrs uzdevums bija izstrādāt projektu par digitālo atkritumu pārvaldību. Man vajadzēja to izpētīt, uzrakstīt īsu akadēmisku darbu un uzfilmēt video, kurā parādīju sava projekta rezultātus. Šos uzdevumus paveicu, kamēr universitātē rakstīju bakalaura darbu, tāpēc laika bija maz, bet es apņēmos visu izdarīt pēc iespējas labāk. Vēlāk notika intervija, un tā gadījās vilcienā, kur bija slikts interneta pieslēgums, – tas bija sarežģīti, bet beigās viss izdevās, un studiju vietu es ieguvu.

NE PEĻŅA, BET CILVĒKI UN PLANĒTA

Kā tu saproti pakalpojumu dizainu, un kā gribi to izmantot?

Man tas nozīmē pakalpojumus radīt vai uzlabot tā, lai tie būtu labāki gan lietotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem, gan videi. Es uzskatu, ka jāpanāk līdzsvars starp cilvēku interesēm, peļņu un planētas likteni. Diemžēl pašlaik vairāk koncentrējamies uz peļņu un mazāk uz planētu. Es vēlos palīdzēt radīt tādu pieeju, kas ir gan ekonomiski izdevīga, gan ilgtspējīga un sociāli atbildīga.

Kādi ir pirmie iespaidi par studijām?

Tās ir ļoti iedvesmojošas. Pirmā nedēļa bija izcila: sākām ar pakalpojumu dizaina pamatu apguvi kopā ar pasniedzēju Krisu no Kanādas. Viņš ne tikai mācīja dizaina procesus, bet arī palīdzēja izveidot ciešu saikni starp mums pašiem, studentiem. Strādājam daudzos grupu projektos, un komandas darbs ir būtisks. Šobrīd strādājam pie diviem lieliem projektiem: viens saistīts ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, otrs – ar Latvijas jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšanu.

SVAIGS GAISS UN MASĀŽA VENTĀ

Kāds tev iespaids par dzīvi Kuldīgā?

Kuldīga man ļoti patīk. Pilsēta ir klusa, bet šeit ir pietiekami daudz iespēju. Dzīvoju Raiņa ielā, man patīk, ka viss ir sasniedzams kājām, un es bieži apciemoju kursabiedrus, jo visi dzīvojam netālu viens no otra. Kuldīga ir pilsēta ar īpašu šarmu – te ir svaigs gaiss un daba tik tuvu! Veikalos gan dažkārt ir grūti atrast konkrētas preces, un iepriekš vairākiem studentiem bija problēmas ar pasūtījumiem internetā, jo paciņas uz adresēm neatnāca. Tagad visu pasūtām uz studiju vietu Adatu fabrikā. Kopumā dzīve šeit ir ļoti patīkama.

Kā pavadi brīvo laiku?

Mēs daudz ko darām kopā ar kursabiedriem: organizējam karaokes vakarus, skatāmies filmas, sportojam un kopā iepērkamies. Ir arī daudzas citas nodarbes, piemēram, sporta nodarbības. Es arī daudz lasu un strādāju pie saviem projektiem. Kad laiks bija silts, katru dienu devos peldēt Ventā – izbaudīju dabisko ūdenskrituma masāžu. Tas bija fantastiski, un ļoti gaidu, kad varēšu atsākt to darīt pavasarī.

Vai Latvijā esi apmeklējis citas vietas?

Līdz šim esmu bijis tikai Kuldīgā un Rīgā. Mans vietējais draugs (raksta autors – red.) vēl aizveda pie Baltijas jūras Jūrkalnē. Plānoju citas vietas apmeklēt tad, kad būs vairāk brīvā laika. Esmu Latvijas dabā un vēsturē ļoti ieinteresēts, tāpēc noteikti vēlos valsti vairāk izpētīt.

Vai ir gadījies šeit piedzīvot ko neparastu?

Dažas lietas mani pārsteidza, piemēram, veikali ir atvērti arī svētdienās – Vācijā tas nav ierasts. Vēl interesanta lieta ir atlaižu kartes veikalos: ja tās izmanto, kopā atlaides ir lielas. Vācijā tādas lieto reti. Tomēr, vispārīgi runājot, kultūras atšķirības starp abām valstīm nav ļoti lielas.

Kādas ir tavas ieceres nākotnei, varbūt saistībā ar Latviju?

Es vēlos pilnībā izbaudīt savu laiku šeit Kuldīgā, piedalīties dažādos projektos un radīt arī savus. Es gribu Latvijas kultūru un dabu iepazīt vēl dziļāk, kā arī izmantot savas zināšanas tam, lai, izmantojot pakalpojumu dizainu, sadzīvē radītu vairāk pozitīvas ietekmes. Esmu ļoti ieinteresēts dizaina jomā strādāt un, iespējams, nākotnē pat izveidot savu uzņēmumu.