Aktīvi ceļotāji un katrs ar savu talantu

„Viņi ir tie, kas piedalās pilnīgi visur, kur vajag un kur nevajag. Sportiski, talantīgi, spējīgi un ļoti draudzīgi,” tā par Kuldīgas Centra vidusskolas 12.b klasi saka audzinātāja Aina Stepēna. Te mācās 18 jauniešu: seši zēni un 12 meitenes.

10. klasi gan sākuši 26 skolēni: „Daži vidusskolu bija izvēlējušies tāpēc, ka tā gribējuši vecāki, un pēc laika saprata, ka ir par grūtu, tādēļ pārgāja uz citu mācību iestādi.”

TIK TUVI, KA CITUS VAIRS NEŅEMS

Par audzēkņu stiprajām pusēm stāsta A.Stepēna: „Klasē mācās Ģirts Bāders, pasaules kausa ieguvējs kikboksā (Italian Kickboxing World Cup 2026 – red.). Uz viņu vienmēr var paļauties – viņš ir mūsu spēkavīrs! Meitenes aizraujas ar volejbolu, kurā labi sasniegumi ir Kristiānai Muižarājai, Nikolai Krīgerei, Anetei Rūtenbergai. Vairāki ir stipri mācībās. Margarita Būmeistere katru gadu iegūst augstu vietu filozofijas olimpiādē.

Mums ir arī skaistas balss īpašniece, kā es saku, mūsu X faktors, mazais eņģelītis Agnese Braunfelde. Viņa izglābj visos koncertos.

Kristija Anna Sprūde aktīvi darbojas Jauniešu mājā, dažādos projektos, un viņa varētu strādāt sociālajā jomā.”

Klase katru gadu braukusi tuvākās un tālākās ekskursijās, un daudzi tieši to atcerēšoties ilgi: „10. klasē bijām Polijā – Krakovā, Zakopanē. Uzzināju, ka jauniešiem patīk hokejs, un togad vēl aizbraucām uz pasaules čempionātu hokejā Čehijā, uz Latvijas un Kazahstānas spēli. Pagājušogad ar prāmi devāmies uz Somiju, Zviedriju un Igauniju, šogad nesen atbraucām no Polijas, kur bijām četras dienas. Neviena ekskursija, kā jaunieši saka, nepaiet bez kāpšanas: kāpjam vai nu kalnos, vai tornī. (Smejas.) Rudenī rīkoju divu dienu ekskursijas pa Latviju. 1. septembris sākas ar jautājumu, uz kurieni brauksim šogad.”

Ir vēl kāda tradīcija – katrs mācību gads tiek pabeigts ar satikšanos pie audzinātājas laukos: „To domāju turpināt pēc izlaiduma.”

Kā audzinātāja A.Stepēna ekskursijās vairs nedosies, jo šī ir viņas trešā un pēdējā audzināmā klase: „Katram vismaz viena klase sirdī paliek ļoti dziļi, un man tā ir šī. Pēc viņiem nākamo vairs nevēlos.”

MĒRĶTIECĪGI UN GATAVI PALĪDZĒT

Anete Rūtenberga: „Mācos te visus 12 gadus. Pēdējos gados esam kļuvuši daudz saliedētāki, piedalāmies pasākumos, kopā veidojam labu komandu.” Anetei piemīt līderes spējas, un viņa bieži uzņemas atbildību. Agrāk spēlējusi volejbolu, bet tagad koncentrējas mācībām. Izlēmusi studēt medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē, lai kļūtu par ārsti: „To izlēmu jau 7. klasē. Manā ģimenē bijušas dažādas veselības problēmas, un tas motivēja šo jomu mācīties.”

Leonards Reimanis interesējas par automašīnām: „Pēc stundām skrūvēju mašīnas. Tas sāka interesēt pirms gada, kad man palika 18 un ieguvu pats savu auto. Tiesības man ir. Klasē ir gandrīz visiem. Es jau esmu pieņemts būvinženieros Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Man padodas matemātika, ceru eksāmenā iegūt virs 85 procentiem.” Klasi Leonards atcerēsies kā ļoti saliedētu.

Kristiāna Muižarāja piekrīt, ka kolektīvs ir saliedēts: „Vienmēr esam gatavi otram palīdzēt, un, lai arī citreiz pēdējā brīdī, viss tiek izdarīts. Arī pati esmu izpalīdzīga un gatava mācīties, lai kādam varu palīdzēt.” Par audzinātāju viņa teic: „Vienmēr par mums pastāvējusi un palīdzējusi, kā var. Vispār skolotājas mūs mācībās ir atbalstījušas, un ar viņām var arī sirsnīgi parunāt.” Kristiāna spēlē volejbolu, Latvijas U18 izlases pamatsastāvā viņa bijusi libero. Pēc nelielām traumām sākusi interesēties par fizioterapiju.

ATMIŅĀ PALIKS PIEDZĪVOJUMI

Kristija Anna Sprūde darbojas novada jauniešu domē, spēlē ģitāru, lasa grāmatas, apmeklē sporta zāli. 10. klasē bijis grūti pie jaunā kolektīva pierast, bet nu esot diezgan draudzīgi. „Man pietrūks ģimeniskās izjūtas: no rīta atbraucu uz skolu un jūtos kā savā skolas ģimenē. Atmiņā paliks Fukšu balle – desmitos aplējām ar cukurotiem dzērieniem un pa virsu sabērām spalvas. Kādas vēl atrodamas skolas pagalmā.”

Sandijs Valters Bosjanoks secina: „Šis gads kopā bijis ļoti foršs. Pietrūks klasē iegūto draugu. Skolā katra diena ir interesanta. Uz visu dzīvi atcerēšos ekskursijas.”

Viņu interesē sports un informācijas tehnoloģijas, bet izlēmis mācīties RTU par kuģa mehāniķi: „Pēc Ķīpsalas izstādes Skola 2026 tas ieinteresēja visvairāk.”

„Skolas laiku atcerēšos ar visām ekskursijām,” saka Ance Jēkabsone. Viņa saka paldies A.Stepēnai, ka skolotāja bijusi saprotoša, daudz palīdzējusi. „Mani interesē skaistumkopšana, un domāju strādāt par manikīri, iziet kursus.”

„Atcerēšos visforšāko skolotāju – mūsu audzinātāju. Viņa mūs pa šiem trim gadiem izaudzinājusi ļoti labi,” slavē Rodrigo Reimanis.

Viņš strādā vecāku saimniecībā Snēpelē. Vislabāk padodas matemātika, un eksāmeni nebaidot. Rodrigo domā kādā augstskolā studēt, bet virzienu vēl nezinot.

Baiba Sileniece te mācās kopš 10. klases: „Jau no pirmajām dienām esmu jutusies kā lielā kolektīvā. Atnācu no Plūdoņa vidusskolas, jo nesaistīja tā programma, ko biju tur izvēlējusies, un te varēja izvēlēties trīs priekšmetus padziļināti, bet šobrīd to vairs nav. Šogad latviešu valodu un literatūru nomainīju uz padziļināto bioloģiju, jo pēc Ēnu dienas izdomāju apgūt kosmetoloģiju.” Baiba aizraujas ar fotografēšanu.

ZINĀTNE, SPORTS UN POLICIJA

Margarita Būmeistere te ieguvusi labas draudzenes, tāpēc viņai pietrūks kopā pavadītā laika un skolas vides: „Man patīk fizika pie skolotājas Ilzes Klints – arī šo stundu pietrūks.” Viņa piedalījusies vairākās olimpiādēs, un zinātniski pētnieciskais darbs nokļuvis Kurzemes posmā:

„Taisīju inkubatoru, kurā audzēju baktērijas, kas mīt cilvēka organismā.”

Viņa vēlētos studēt fiziku un matemātiku Latvijas Universitātē un strādāt par fizikas skolotāju, taču vēlāk ceļu saistīt ar zinātni.

Ģirts Bāders Itālijā izcīnījis pasaules kausu kikboksā, ir Latvijas čempions šajā sporta veidā un bronzas medaļnieks Latvijas boksa čempionātā: „Trenējos četrus gadus un to turpināšu. No skolas man pietrūks rutīnas un interesanto sarunu ar klasesbiedriem. Tāpat visu to skolotāju, kurām varu teikt paldies. Izmisuma brīžos visas ir palīdzējušas. Nav bijis tā, ka kāda mums vienkārši atmet ar roku. Es gribētu braukt uz Taizemi un kopt ziloņus. Gribu kaut ko darīt ar dzīvniekiem.”

„No 5. līdz 9. klasei šajā skolā nejutos īsti ērti, bet vidusskolā jūtos drošāk un klasesbiedri ir forši, ļauj atvērties,” atzīst Viktorija Rimoviča. Viņa nodarbojas ar mākslu, bet centīsies iekļūt Valsts policijas koledžā: „Esmu ēnojusi reaģēšanas un prevencijas nodaļas darbiniekus Kuldīgā un vēlos būt policiste. Tā šķiet interesanta profesija.”

RADOŠI UN MĀKSLINIECISKI

Lauma Raituma-Šāvēja atcerēsies ekskursiju uz Somiju, Zviedriju un Igauniju. Viņa nodarbojas ar mākslu un taisa videospēļu atribūtus vietnē Discord: „Veidoju zobenus, dažādus maketus, kas tiek transformēti 3D modelī. Lielākoties sūtu uz ārzemēm, vairāk uz Vāciju, Franciju, ASV.” Lauma plāno studēt RTU programmā Materiālu tehnoloģija un dizains.

Arī Alisei Kazakovai ir labas atmiņas par ekskursijām un pasākumiem: „Šogad esam īpaši draudzīgi un diezgan daudz laika pavadām ārpus skolas. Arī ar paralēlklasi esam sadraudzējušies – mums ir liela draugu kompānija, kopā atpūšamies.” Alise koncentrējas uz divām izvēlēm – socioloģiju vai ainavu arhitektūru: „Mani interesē tas, kas saistīts ar mākslu, bet, tā kā strauji attīstās tehnoloģijas, ainavu arhitekts pašlaik ir vienīgā profesija, kurā skices veido ar roku. Savukārt socioloģija saistās ar psiholoģiju – interesē, kā veidojas emocijas, uzvedība.”

Daniela Medne: „Mēs esam interesanti, bet tādā interesantā veidā, pēdējā laikā ļoti saliedēti. Paldies gribu teikt Ainai Stepēnai un manai zinātniski pētnieciskā darba vadītājai Aigai Ķiģelei, kas darbu izglāba, un Kurzemē es ieguvu trešo pakāpi. Rakstīju par viedierīču ietekmi un izmantošanu ģimenē.” Daniela nākotnē skatās sociālo nozaru virzienā.

Agnese Braunfelde dzied vairākos bērnu un jauniešu centra ansambļos un spēlē vijoli: „Cenšos arī pati rakstīt dziesmas, bet tas neiet viegli. Nākotni gribēju saistīt ar mūziku, bet nav tādu profesiju, kas mani ieinteresētu. Pašlaik izlēmu apgūt kosmetoloģiju.”