Zobu tehniķe strādā ar lielu rūpību

„Man patīk sēdēt un veidot. Tas jādara rūpīgi, nevar tā – pa roku galam. Ja dakterim rezultāts nepatiks, darbu vispār nedabūsi,” stāsta Kuldīgas zobu tehniķe MARITA LĪCE.

Vasarā apritēs pieci gadi, kopš viņa nodibinājusi uzņēmumu M.M.M. tehnika un pakalpojumus piedāvā gan zobārstniecībām, gan ārstiem, kuri protezē. Zobu tehniskajā laboratorijā Ventspils ielā 12 M.Līce izgatavo izņemamas un neizņemamas protēzes (piemēram, keramikas un metālkeramikas kroņus), ortodontiskās platītes, dažādas kapes. Kā saka uzņēmēja, pieprasījums tik liels, ka jāspēj tik darīt. Paveiktais tiek sūtīts uz Talsiem, Ventspili un Liepājas pusi, pa laikam pasūtījums ar kurjeru tiek nogādāts kādai dakterei Raunā.

Jādarbojas pacietīgi

Marita uzaugusi Talsu apkārtnē – nelielā ciematiņā Vandzenē. „2003. gadā pabeidzu vidusskolu. Tolaik apkārt tika padota kaut kāda avīze par to, kā izvēlēties profesiju. Tur piedāvāja mācīties zobu tehniķos – kopmītnes blakus, mācīšanās tikpat kā bez maksas. Protams, jāpērk materiāli, ieguldot savu naudu. Bet gada maksas nebija. Aizbraucu, painteresējos. Nebija nekādas sajēgas, kas tas zobu tehniķis ir, bet zināju, ka Talsos ir un tur vienmēr kaut kas smird. Plastmasa ir tā, kas smird. Vairs to nejūtu – ar gadiem pierod. Pašai man bija ortodontijas platīte, kas regulē zobus. Tā bija pirmā saskare, kas radīja priekšstatu,” atceras M.Līce.
Viņa devusies uz Rīgas 1. medicīnas koledžas atvērto durvju dienu, lai iepazītu topošo profesiju. Uzzinot, ka būs jādarbojas pacietīgi, sapratusi, ka tas viņai der. Iestājeksāmenos jāzīmē zobs un jāizveido tas no plastilīna. Pēc otrā kursa viņa sākusi strādāt Ventspils ZTL (zobu tehniskajā laboratorijā), jo darbinieces devušās dekrētā. Tur izdevies nostiprināt skolā gūtās zināšanas. Pabeigusi koledžu un uzņēmumā nostrādājusi teju 13 gadu. „Mācību periods bija īss un ātrs. Pēc tam lekcijas, praktiskās nodarbības un kursi. Zināšanas pieaug līdz ar jaunajiem materiāliem, jo māca, kā ar tiem strādāt,” stāsta Marita.

„Kurš strādā, tam iet!”

Uz Kuldīgu atvedusi mīlestība. Marita sapratusi, ka izbraukāt no Ventspils uz Kuldīgu nav iespējams. Tad nonākusi pie atziņas, ka arī pati var darboties kā zobu tehniķe. Sākumā šaubījusies, kā to izdarīs un vai darba pietiks, bet tagad jūtas stabili.
„Kurš strādā, tam iet! Sāku ar pamata lietām: ko redzēju Ventspilī, to arī taisīju. Un tas darbojās. Katrs darbs ir izaicinājums. Kad dēls sāka iet 1. klasē, atradu vietu un sāku darboties. Nekas neizdarāms tas nav. Pirmos divus gadus te pavadīju ilgas stundas. Kaut kas būs tikai tad, ja darīs. Jo vairāk sēdēšu un izdarīšu, jo vairāk būs naudas. Tikai pēc vairākiem gadiem beidzot sāku izbaudīt sava darba augļus: varu uzelpot, paņemt atvaļinājumu un pa vasaru kārtīgi atpūsties.”
Jau koledžas laikā sapratusi, ka tāda darbošanās viņai patīk. Maritu aizrauj darbs, kurā jākoncentrējas, jādara rūpīgi un jāveido detaļas. Reiz zobu tehniķei zvanījis darbinieks no SIA Latvijas tālrunis, kas piedāvā digitālo mārketingu nelieliem uzņēmumiem, un jautājis, kāpēc viņa sevi nereklamē. „Atbildēju, ka nevajag. Par mani runā mans darbs. Varu izdarīt tik, cik varu. Sāku pusdeviņos un beidzu astoņos pusdeviņos vakarā. Ne vienmēr diena ir tik gara, bet pārsvarā tā ir, jo gribas darāmo izdarīt.”

Trāpa īstajā laikā un vietā

Liels atbalsts uzņēmējdarbības sākumā bijis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Kuldīgas biznesa inkubators. Sākotnēji par to M.Līce nebija dzirdējusi, bet par iespēju saņemt atbalstu uzzinājis vīrs Mārcis Līcis. Uzrakstījusi biznesa ideju, tad iestājusies inkubatorā un dibinājusi uzņēmumu. Tur saņēmusi atbalstu gan materiālu, gan iekārtu iegādei. „Aizgāja smuki kā pa sviestu!” atceras Marita. „Līdzfinansējums paātrināja, atvieglināja ražošanu un vairoja apjomu. Tas bija nedabiski viegli! Es laikam darītu to vēlreiz. Četrus gadus varēju saņemt palīdzību, lai savu biznesu uzceltu. Tas patiešām darbojas. Pirmo posmu sāku ar saviem līdzekļiem. Vispirms nopirku vienu aparātu, pēc tam nākamo, tad krāsniņu, bet galdu nopirku pēdējo.”
Zobu tehniķe stāsta, ka telpā ir darba vieta vēl vienam cilvēkam. Varbūt ar laiku strādās vēl kāds. Pašlaik Marita visu dara viena, taču darāmā pietiktu vēl kādam. „Inkubators līdzfinansēja 50 procentus, un tas bija atspēriens nākamajam pirkumam. Pa pusotram solim visu laiku lecu uz priekšu, sāku pelnīt vairāk. Trāpīju īstajā laikā un vietā.”

Patīk darīt pašai

Protēžu izgatavošana prasa daudz laika, un liela nozīme ir rūpībai. „Viss ir karsts, tam jāatdziest. Nedrīkst neko sasteigt – jātaisa lēni, kārtīgi, pareizi, jāievēro aparatūras režīms. Cilvēkiem gadās, ka zobu plate pārlūst. Reizēm viņi neapdomāti ēd cietas lietas, brutāli grauž riekstus. Bet te tikai plastmasiņa. Taču tā gadās, jo žoklim ir ļoti spēcīgs sakodiens,” skaidro M.Līce.
Metāla kronīšu tapšanā tiek iesaistīts ārpakalpojums – metāla detaļas atlietas Ventspilī vai Rīgā, jo te laboratorijā nav metāla lejamās krāsns. Pēc tam zobu tehniķe detaļām liek virsū nepieciešamo. „Viss atkarīgs no cenas un pieprasījuma. Ko prasa, to taisu. Man patīk darīt pašai, cik nu varu. Sagatavoju vaska detaļas, nosūtu uzņēmumam, kas tās atsūta atpakaļ atlietas no metāla.”
Zobu tehniķe stāsta, ka protēzes var izgatavot vienā dienā, bet viss atkarīgs no tā, kāda rinda ir pie zobārsta, jo protēzēm vajadzīgas vairākas pielaikošanas. „Varu uztaisīt ātri, bet vienlaikus daru vairākus darbus. Ja piesēžas un visu grib ļoti ātri, dienas laikā var izdarīt. Bet tas ir nenormāls temps. Trīs dienās jau ir ļoti ātri. Pie daktera aiziet vēl vesels mēnesis vai pat pusotrs, jo tur ir rinda.”

Priecīgi klienti

Lai gan protēžu klāsts mēdz būt plašs, M.Līce norāda, ka parastās ir ļoti labas, turklāt cena daudz mazāka. „Izņem, izmazgā, izskalo – smuki tīras. Ja salūst, salabojam. Ja izrauj zobiņu – pielieku klāt. Cilvēkam izdevīgāk. Viņš var to atļauties, un mutes zobu rinda ir aizvietota. Citi pret to izturas skeptiski un uzskata, ka vajag moderni – protēzes ar implantiem.”
Visvairāk Maritu iepriecina pateicīgi klienti, kuri paveikto novērtē. „Viņi atnāk un saka: „Jūs tik smukas protēzes uztaisījāt!” Ir prieks censties. Ja aizeju pie manikīra, priecājos saņemt rūpīgu un skaistu pakalpojumu. Arī es gribu savu darbu izdarīt labi.”

Inflācijas dēļ jāceļ cena

Arī zobu tehniķe izjūt inflāciju. „Cenas ir vienkārši nenormālas! Diemžēl arī man jāpaceļ, un dakteri dara to pašu. Viss, kas saistās ar medicīnu, ir trīs reizes dārgāks. Dievs dod, lai tas labi kalpotu! Cerams, ka cenas pārstās augt tādā apmērā. Ieejot veikalā pēc ikdienas produktiem, ar 20 eiro vairs nav, ko darīt. Sāku skatīties līdzi. Jāpadara vairāk, un cena jāpaaugstina par saprātīgu summu, lai nosegtu izdevumus un neiekāptu tajā grāvī, kad naudas sāk pietrūkt. Tas parasti ir viens moments, un mani tas baida. Jādara, un cena jāpaceļ – nedrīkst no tā baidīties,” uzskata M.Līce.
Ar materiāliem problēmu nav, jo Marita tos iepērk savlaicīgi. Pandēmijas laikā viņa varējusi mierīgi darboties, jo telpā atrodas viena: „Pa to trakāko laiku izdarīju to, kas iekavēts. Pēc tam varēja atsākt strādāt dakteri, un man nekas neapstājās. Liels pluss bija tas, ka biju viena ar sevi.”