No meitu frizūrām līdz bizīšu mākslai

Karkasveida bizītes, burbuļbizītes, afrobizītes, afrolokas… Par tādiem neparastiem matu sakārtojumiem daudz var pastāstīt kuldīdzniece Līga Šņuciņa, skolotājas palīdze bērnudārzā Ābelīte, kas aizraujas ar bizīšu pīšanu.

JO VAIRĀK PIN, JO RAITĀK PADODAS

„Es to daru deviņus gadus, kopš man ir meitas. Sākumā vienkārši taisīju meitenēm frizūriņas un tas nebija tādā līmenī kā tagad, bet pagājušajā vasarā tas ieinteresēja daudz vairāk. Īpaši man patīk pedantiskas bizes, kurās katrai šķipsnai jābūt savā vietā, un to vēl apgūstu. Nesen izgāju afrobizīšu un afroloku kursus, bet joprojām vēlos apgūt dažādu pīšanas tehniku un frizūru veidošanu. Lai viss būtu glīti, jāzina, kā matu šķipsnu pareizi paņemt, lai strīpiņa būtu pie strīpiņas. Roku veiklība nāk ar praksi: jo vairāk pin, jo raitāk iznāk. Piemēram, divas pedantiskas bizītes ar piepītiem mākslīgajiem matiem var aizņemt divas stundas. Tas atkarīgs no tā, kādi ir mati, – vai tie ir paklausīgi vai tomēr negrib sadarboties. Un no tā, vai pašai viss izdodas bez kļūdām.”

Par iedvesmu Līga stāsta: „Sociālajos tīklos bieži redzēju dažādas frizūras, jo meklēju idejas meitu matiem. Paskatījos vienu profilu, otru, tad sapratu – arī es tā gribu. Sāku pasūtīt mākslīgos matus un mēģināt, bet sapratu, ka bez zināšanām tas nav tik vienkārši – vajadzīga tehnika. Tagad jau daudz ko esmu sapratusi un man izdodas.”

INTERESE AUG, IZDOMĀ ARĪ PATI

„Pagaidām nezinu, cik nopietni šajā jomā darbošos, tāpēc iztieku ar kursiem. Nesen instagramā ievietoju bildi, kurā meitām ir sapīti mati, un man uzreiz sāka rakstīt, ka arī citi grib tādus. Nebiju gaidījusi, ka būs interese, īpaši bērniem. Pat sētā citi bērni manējiem prasa: „Vai tava mamma var uzpīt arī man?” Bērniem jāprot nosēdēt mierīgi. Ja viņi kustas, ir lielāka iespēja pieļaut kļūdas.

Pīšanai ir dažādi veidi. Tos atrodu sociālajos tīklos, bet dažreiz izdomāju pati. Meitai uz deju sacensībām uzpinu sānos sirsniņu – to izdomāju. Ļoti vēlos iemācīties pīt De bizes: tās ir jau iepriekš sapītas, un pie galvas tās nostiprina, nevis iepinot dabīgo matu bizē, bet piestiprinot pie matu šķipsnas. Nesen biju uz karkasa veida bizīšu kursiem, kur mati tiek iepīti īpašā karkasa struktūrā. Ir arī tāda tehnika, kurā šķipsna tiek iestrādāta iekšā lokā. Tas nav tik ātri, kā varētu šķist, – katram jāatrod sev ērtākā tehnika. Es vēl meklēju, kas man der vislabāk. Kādreiz gribētu uzpīt bizes arī puisim.”

VĒL DAUDZ JĀSAPROT

„Pagaidām šī ir aizraušanās, kas man ļoti patīk. Ja pēc darba vakarā kāds jautā, vai varu uzpīt divas burbuļbizes, kas prasa divas stundas, es to daru. Tas sniedz gandarījumu. Sarežģīta ir katra frizūra, kuru sāku pīt, jo es jau iztēlojos, kā tai vajadzētu izskatīties, bet rezultāts var atšķirties. Ir kāda frizūra, kuru ļoti gribu iemācīties, bet katru reizi, kad trenējos, tā man neiznāk. Vēl jāmeklē un jāsaprot, kā to panākt.

Pie manis pārsvarā nāk pazīstamie. Ja kāds vēlas frizūru, vispirms runājam, ko katrs vēlas, un tad tikai pasūtu mākslīgos matus. Tas procesu padara mazliet ilgāku. Arī mākslīgajiem ir savas īpatnības – ne visiem tie der. Ja rodas alerģiska reakcija, nākas izņemt. Visbiežāk kairinājums var rasties no afrobizēm, jo tās tiek pītas cieši pie galvas ādas.”

Ko Līga ieteiktu citiem, kuri vēlas to pamēģināt? „Vajadzīga liela pacietība, vēlme meklēt informāciju un izzināt, un jāapzinās: pašmācības ceļā tas prasa daudz vairāk laika nekā pie meistara. Savas pirmās afrolokas mēģināju uztaisīt pati – skatījos, kā to dara internetā. Tagad mazliet kauns par to, kā toreiz tās izskatījās. Kad devos uz kursiem un man parādīja pareizo tehniku, sapratu, cik daudz vēl bija jāiemācās. Rezultāts it kā glīts, bet tehniski vēl nebija pareizs.”