Ar stipru imunitāti pret rudens vīrusiem

Rudens ir gadalaiks, kad cilvēki savā veselībā vairāk sāk izjust imunitātes nozīmi, jo vēsais laiks un palielināta vīrusu aktivitāte paaugstina risku saslimt ar dažādām elpceļu infekcijām. Intensīvāk atgriežas arī kovids un gripa. Lai gan gripas aktivitāte Latvijā vēl zema, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad oktobrī saslimušo ir vairāk. Arī pneimonijas pacientu ir vairāk nekā pērn.

Tomēr svarīgi saprast, ka imunitāte nav tikai sezonāla aktualitāte. Pastāv dažādu infekciju, t.sk. adenovīrusu, enterovīrusu, norovīrusu, rinovīrusu un citu patogēnu, izraisītu slimību risks. Lai organismu norūdītu cīņai ar dažādiem vīrusiem un infekcijas slimībām, kas var uzbrukt ne tikai aukstajos mēnešos vien, par imūnsistēmu jārūpējas visu gadu.

Imunitāte ir organisma spēja aizsargāties pret dažādām slimībām, infekcijām un nelabvēlīgiem mikroorganismiem jeb patogēniem. Tās stiprināšana ir nepārtraukts process, kam ir cieša saistība ar mūsu dzīvesveidu, uzturu un ikdienas ieradumiem.

Jāievēro trīs pamatprincipi, lai imunitāte nostiprinātos dabiski: sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un pietiekama atpūta.

Uzturam jābūt bagātam ar dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem, olbaltumvielām un veselīgām taukvielām. Īpaši svarīgi ir vitamīni A, C, D, E, kā arī minerālvielas, piemēram, cinks un selēns, kas imūnsistēmai palīdz. Pierādīts, ka vitamīni vislabāk uzsūcas tieši ar uzturu, ne sintētiskās formās.

Mērenas fiziskās aktivitātes, īpaši uzturēšanās svaigā gaisā, ir viens no vērtīgākajiem instrumentiem, kā imunitāti stiprināt. Vingrošana, citas kustības uzlabo asinsriti, stiprina muskuļus un palielina izturību. Fiziskās aktivitātes, kaut vai aktīvu pastaigu svaigā gaisā, vēlams ieplānot vismaz 30 minūtes katru dienu.

Trešais pamatprincips, lai organisms varētu atjaunoties un pozitīvi ietekmēt imūnsistēmu, ir pietiekama atpūta un miegs. Hronisks stress un noguruma ignorēšana ir vieni no lielākajiem imunitātes kaitniekiem. Tās saglabāšanas nolūkā jāatrod laiks gan fiziskai, gan psiholoģiskai atpūtai. Pieaugušajiem miega ilgumam jābūt ne mazāk par septiņām stundām.

Ja runājam par saaukstēšanos vai augšējo elpceļu vīrusiem, kas cilvēku jau piemeklējuši, imunitāti var stiprināt ar D un C vitamīnu. Taču, saslimstot ar jebkuru vīrusu infekciju, vissvarīgāk ir ievērot pamatprincipus: dzert daudz šķidruma, atpūsties un lietot simptomātisku terapiju. Sezonālās vīrusu infekcijas, tādas kā gripa un kovids, lielākoties ir pašlimitējošas saslimšanas – apmēram piecu dienu laikā tās pāries pašas.

Lai gan pēc kovida pandēmijas sabiedrība ļoti jutīgi uztver tēmu par vakcinēšanu, tomēr vēlos pievērst uzmanību tam, ka vakcīnas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā no nopietnām infekcijas slimībām aizsargāties. Tās stimulē cilvēka iegūto imunitāti un mazina epidēmijas risku sabiedrībai. Vakcīna palīdz imūnsistēmai sagatavoties un reaģēt uz iespējamām infekcijām, tādējādi varam pasargāt savu un apkārtējo veselību.

Latvijā ir plašs vakcīnu klāsts. Bērniem izstrādāts īpašs vakcinācijas kalendārs, kurā norādīts, pret kuru infekcijas slimību atbilstošā vecumā bērns jāpotē. Lai būtu labi pasargāts, svarīgi ir ievērot šo kalendāru un ārsta norādījumus. Pieaugušie informāciju par vakcīnām un ieteikumus var lūgt ģimenes ārstam.

Novēlu ikvienam ikdienas skrējienā atcerēties, ka imunitātes stiprināšana ir ilgstošs process, kas prasa apņemšanos ieradumus mainīt, tomēr, ievērojot tikai trīs manis minētos pamatprincipus, varam būtiski palīdzēt organismam cīnīties ar infekcijām un veselību saglabāt.