Viss notiekot rimti, bez aizķeršanās

Kuldīgas novadā līdz 16.30 nobalsojuši 4 597 (20,81%) vēlētāji. Kopā ar iepriekšējo balsošanu – 7190 cilvēki (32,55%). Kurzemē kopā nobalsojuši 63 165 (35,66%); Latvijā: 541 309 (39,31%).

Kā vietvaras vēlēšanas rit Kuldīgā un ko no jaunajiem deputātiem gaida tie ļaudis, pie kuriem iecirkņa darbinieki brauc uz slimnīcu un mājām – par to šajā stāstā.

„Ko darīt tiem cilvēkiem, kuri neatšķir krāsas,” par jaunajiem vēlēšanu biļeteniem ir satraukusies kāda kundze, taču 546. iecirkņa (Kuldīgas Centra vidusskolā) vēlēšanas komisijas pārstāve Skaidrīte Jurevska mierina, ka visas neskaidrības tiktu atrisinātas. Kopumā rīts un diena šajā iecirknī bija mierīga, kādam gan bija atgadījusies ķibele – dokumenti aizmirsti mājās.

Iecirknī bija pieteikts arī novērotājs no Jaunās konservatīvās partijas.

Noskaņojums visiem labs

Kuldīgas Centra vidusskolas iecirkņa vēlēšanas komisijas priekšsēde Lelde Selecka stāsta, ka vēlēšanas norit mierīgā atmosfērā. „Viss notiek rimti, nav tā, ka pēkšņi būtu liela rinda. Varbūt ir kāda minūte jāpagaida, bet viss tiek ātri sakārtots. Pirms balsošanas cilvēki vēl pārjautā, kā pareizi biļetens aizpildāms, tā pārliecinoties, ka visu izdarīs pareizi. Cilvēkiem ir labs noskaņojums, neviens nav dusmīgs.”

Pēc 12.00 iecirknī tika apstrādāti iesniegumi par balsošanu mājās vai slimnīcā. Šoreiz to bijis mazāk – deviņi.

Lai būtu augstskola, kur mācīties

„Izvēle nebija vienkārša,” atzīst Māris Laizāns. „Jo ir daudzas lietas, kas patīk novadā, bet ir sajūta, ka nepieciešama konkurence. Tāda bija arī mana izvēle balsojumā. Grūti bija izvēlēties pēc kritērijiem, jo esošos deputātus var vērtēt pēc darbiem, bet tos, kuri domē nav bijuši, nav arī pēc kā vērtēt.”

Līdzīgi domā arī Māra dzīvesbiedre Madara Laizāne: „Paveiktos darbus esam redzējuši, bet tos, kuriem tāda iespēja nav bijusi, nevaram novērtēt, toties gribas redzēt, kā viņi tos paveiktu. Jāatzīst, ka šogad izvēle bija daudz grūtāka nekā iepriekš.”

Māris secina, ka Kuldīgai vajadzīga sava augstskola, lai šeit ilgtermiņā attīstos: „Mēs tēmējam uz tūrismu, mazliet atbalstam uzņēmējus. Manam bērnam pēc gadiem 16 vai 17 būs aktuālas studijas, un būtu labi, ja viņam būtu iespēja to darīt šeit pat uz vietas. Nav jau noslēpums, ka lielākā daļa aizbrauc un atpakaļ neatgriežas. Vēlētos, piemēram, tāpat kā kaimiņos Ventspilī, lai arī mums būtu sava augstskola. Jā, Kuldīgā ir Latvijas Universitātes filiāle, bet ar to ir par maz, vajag plašāku. Ja jaunietis mācās šeit uz vietas, viņš te arī dzīvo, ēd, meklē darbu, vēlas arī izklaidēties. Tā ir pilnīgi cita pasaule. Attālinātā mācīšanās vai vakaros, vai sestdienās – ir vairāk citai mērķauditorijai, pārsvarā cilvēkiem, kuriem ir 30+. Uzskatu, ka mums novadā cilvēkiem starp 20 un 30 gadiem ir salīdzinoši maz ko darīt.”

Svarīgs viss, kas saistīts ar bērniem

„Šoreiz izvēlēties bija ļoti viegli, jo vērā ņēmu padarītos darbus, un var redzēt, kas Kuldīgā ieguldīts, pilsēta aug un attīstās,” saka Iveta Miglāne. Viņa savu balsi atdevusi partijai Kuldīgas novadam. Tāda izvēle bija arī viņas mātei – Birutai Ruzgai.

Iveta stāsta, ka mājās nav apspriedušas, par ko balsos, katra pati izdarījusi savu izvēli.

„Manuprāt, Kuldīgā tiešām ir ļoti plašas iespējas. Vēlētos redzēt, ka viss tiek noturēts tajā pašā līmenī un, iespējams, pielikts vēl kas klāt, varbūt vairāk var padomāt par bērniem, lai viņiem būtu šeit ko darīt. Salīdzinot ar to, kā bija agrāk, šodien tiešām viss ir ļoti labi. Mana prioritāte ir bērns un viss, kas saistīts ar viņa attīstību,” saka Iveta.

Biruta gribētu, lai vairāk domātu par jaunajām ģimenēm, lai tām būtu, kur dzīvot, tāpēc ļoti aktuāls ir mājokļu jautājums pilsētā.

Pārbaudītas vērtības

Ap vieniem dienā vēlēšanas komisijas pārstāvji devās pie vēlētājiem uz mājām un Kuldīgas slimnīcu.

Terapijas nodaļā ārstējas Inta Gūtmane, viņa ātri izdarīja savu izvēli: „Man viss bija skaidrs. Nobalsoju par pirmo sarakstu. Mani viņu padarītais apmierina, grūti pat iedomāties, ko vēl vajadzētu uzlabot vai sakārtot. Partijā Kuldīgas novadam arī vairāk zināmi cilvēki, piemēram, Artis Roberts. Viņa darbs apmierina.”

Lai būtu valsts un valoda

Silvija Cepurīte dzīvo Skrundas ielā un viņai pārvietoties sāpošo ceļu dēļ ir grūti. Viņa stāsta: „Izvēle bija viegla, balsoju par Nacionālo apvienību. Agrāk vienmēr balsoju par zemniekiem, bet tur viss mainās, un arī es nekāda zemniece neesmu. Gribu, lai mums latviešu valoda un valsts pastāvētu. Šodiena ir ļoti trauksmaina. Neko nesaku, ukraiņiem jāpalīdz, bet mūsu dzīves sajaucās. Daudzi no mums dzīvo svešumā, bet viņi tur vienmēr būs migranti, lai cik labi tur dzīvotu, sirdī vienmēr būs ilgas pēc Latvijas.”

Silvijas kundze atzīst, ka viņai pašai pietrūkstot lielākas uzņēmības: „Brālis man saka, ka vajag sevi vairāk piespiest un darboties, vēlos, lai būtu labāka veselība. Man patīk, ka mājās ir dators un varu darboties, meklēt informāciju. Tā es mācos, būtībā man senioru skolu nevajag. Ar savu dzīvi esmu apmierināta.”

S.Cepurīte uzskata, ka deputāta Rosļikova izgājiens Saeimā daudzus sapurināja, un viņi dodas vēlēt: „Tā tas notika arī ar manu māsu Rīgā, kurai ir 76 gadi. Cilvēki balso, lai tik tāds deputāts netiktu pie varas. Man ļoti patika Dzintras Freimanes video feisbukā, kurā viņa visus aicināja doties vēlēt. Prieks, ka viņa tik aktīvi darbojas.”

Viņasprāt, jaunajai novada domei vairāk jādomā par mājokļiem, tie pilsētā ir problēma: „Cilvēki ir iegrimuši mantkārībā diemžēl. Īrēt dzīvokli ir ļoti dārgi. Tas pats ir arī ar apartamentiem. Draudzenes meita atbrauca no Anglijas, un viņai par desmit dienām bija jāmaksā 300 eiro. Bet vai izīrētājs maksā nodokļus, to nezinām.”