Vecpilsēta un UNESCO. Ko iegūstam, kā attīstīt?

Ko gada laikā, kopš Kuldīgas vecpilsēta ieguvusi UNESCO aizsardzības statusu, tas devis iedzīvotājiem, uzņēmumiem? Kā to izmantot pilsētas labā, domājot arī par estētiku? Par to spriests novada domes uzņēmējdarbības komisijā.

Pašvaldības izpilddirektors Rimants Safonovs sacīja: „Jautājums par vecpilsētu pirms pāris mēnešiem nāca no uzņēmēja Toma Egles, kurš vaicāja, kā attīstīt uzņēmējdarbību. Vecpilsēta nav tikai kultūras mantojums – tai jādod iespēja elpot un dzīvot. Neviens no mums negrib, lai tā kļūtu par sezonālu vietu, kur līdzīgi kā Pāvilostā tūrisma nesezonā dzīvības nav. Mūsu pilsēta ir saglabājusi unikālo plānojumu, kas vecpilsētā ilgstoši nav daudz mainījies. To sargājam un kopjam, saprotot arī to, ka gribam dzīvot tādās mājās, kurās ir silti un kam vējš nepūš cauri. Pa šo laiku esam sakārtojuši apbūves noteikumus, ar Kuldīgas attīstības aģentūras palīdzību ieguvuši investīcijas, vecpilsētu darot pievilcīgāku. Un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc tik daudzi vēlas uz Kuldīgu pārcelties.”

T.Egle vaicāja, vai pašvaldībai tagad ir priekšrocības, lai iegūtu atbalstu no Eiropas fondiem. Domes priekšsēde Inese Astaševska skaidroja: „Ne visur. Uzņēmējdarbībai iegūt investīcijas mums pat ir grūtāk, jo jāpierāda, ka tās nav tikai industriālas teritorijas ar milzīgiem angāriem. Pašlaik ar Pasta, Jelgavas un Skolas ielu iet grūti, jo, izbūvējot ielu atbilstoši reljefam, vienlaikus jāstiprina blakus ēka, bet mums pasaka: uz to finansējums vairs nav attiecināms. Naudas devēji gribētu, lai tā aizietu industriālās teritorijās ārpus vecpilsētas, kur arī sarežģījumu tik daudz nemaz nav: jānoasfaltē ielas, un jāievelk komunikācijas.” Bet lielas priekšrocības pašvaldība saredzot kultūrā, piemēram, attiecībās ar Liepāju, kas 2027. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Lai vecpilsētas iedzīvotājiem palīdzētu, pašvaldībai ir vairākas programmas, kurām var pieteikties. Stāsta R.Safonovs: „Restaurācijas centrā iedzīvotāji var restaurēt savas ēkas logus. Notiek arī sabiedrības izglītošana, skaidrojot, kāpēc mums tas viss vajadzīgs, ir iespēja klausīties ārvalstu lektorus. Plānojam sakārtot jumtus un saprast, kur ir tās vietas un ēkas, kurās varam ko mainīt. Redzam, ka pie mājām parādās inženierbūves: siltumsūkņi, uzlādes stacijas. Tādas noteikti būs vēl kādos īpašumos, un jādomā, kā tās integrēt, kā izskatīsies.”

Būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone skaidroja, ka vecpilsētai tiek veidota trīs pakāpju aizsardzība: „Šādu metodiku izstrādājam tāpēc, lai katram uzņēmējam nebūtu vajadzīga analīze, kas jāsaskaņo ar UNESCO pasaules mantojuma vietu. Tas ir gadu ilgs process un maksā ievērojami. Nesen ir iesniegts ziņojums, ka trešajā pakāpē – 25 kilometru rādiusā – jāvērtē vizuālā ietekme uz UNESCO teritoriju. No mums svarīgiem skatpunktiem ir modelēts augstums objektiem, kuri ir redzami, noteikts, kas pieļaujams un kas nav. Domājam, kā to paredzēt, lai tas neietekmētu vietas attīstību. Šādi varētu rīkoties arī ar citiem objektiem, bet pagaidām esam to izdarījuši ap vecpilsētu. Jautājums, vai ko līdzīgu darīt ar suitu kultūrtelpu.”