Sestdiena, 8. februāris
Vārda dienas: Aldona,  Česlavs

Vakars slimnīcā – siltu atmiņu pilns

Raksta autors: Inta Jansone, Lailas Liepiņas foto

08:00 - 03.01.2024

Slimnica 20 Gadu Jubileja 1
Ziemassvētku vecītis (Mārtiņš Mednieks) uzklausa šogad Kuldīgas slimnīcā padarītos labos darbus. Par tiem stāsta Saldus medicīnas centra vadītāja, bijusī Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdes pienākumu izpildītāja Nellija Kleinberga, ilggadējais vadītājs Ivars Eglītis, bijušais valdes priekšsēdis Agris Rozenfelds, tagadējais vadītājs Andris Aniņš un medicīnas konsultants, datu eksperts Āris Pētersons.

Kuldīgas jaunās slimnīcas 20. gadskārtas svinīgajā pasākumā sanākušie 21. decembrī dalījās atmiņās, kā no vecajām ēkām Kalpaka ielā pārcēlušies uz jaunajām Aizputes ielā, ar kādām grūtībām bijis jātiek galā un kas labs iegūts tolaik uzceltajā, modernajā kompleksā.

Videosveicienu bija atsūtījis veselības ministrs Hosams Abu Meri: „Kuldīgas slimnīcas reputācija un darbi vienmēr ir augstā līmenī ne tikai novadā, bet arī Kurzemē. Esmu gatavs satikties, uzklausīt priekšlikumus, jūs atbalstīt.” Nevarēja ierasties ilggadējā galvenā ārste Zigrīda Smilga, un viņa kolēģiem atsūtījusi vēlējumu, lai kvalitātes standarts tiek saglabāts.

Pazūd zem galda

Ilgus gadus šo pašvaldības uzņēmumu vadījis Ivars Eglītis: „Es zinu visu no paša sākuma. Taču daudzas lietas var izlasīt Daces Zvirbules grāmatā par Kuldīgas slimnīcu. Paldies autorei par milzīgo darbu, ko viņa paveikusi! Tas paliks vēsturei. Paldies arī maniem cīņu biedriem! Toreiz Kuldīgas slimnīca bija valstī visbrūkošākā, bet daktere Ināra Rozentale pirmā iedrošināja uz visu paskatīties cerīgāk.

Vācu režisors Verners Hercogs arī Kuldīgā uzņēma filmu Neuzveicamais par Polijas mazpilsētas cīkstoni un visā Eiropā bija atradis vienīgo slimnīcu, kurā autentiski saglabājies Otrā pasaules kara iekārtojums. Tā bija mūsu ginekoloģijas nodaļa, kurā bez lieka meikapa arī tika filmēts.

Šur tur jau ir stāstīts par dažādiem atgadījumiem. Es pateikšu vēl kādu. Vecajā slimnīcā ciemos bija atbraukuši deviņi dūšīgi amerikāņi, kuri aizpildīja visu manu kabinetu. Nebija, kur palikt: biju divreiz mazāks par viņiem. Sarunas laikā grozījos dakteres Šubes vecajā krēslā, un tas iebruka – paliku centimetru virs galda. Sarunas ar to bija beigušās, jo visi sāka smieties.

Iespējams, tas viss bija grūdiens beidzot ķerties tai lietai (jaunajai slimnīcai – red.) klāt. Nodibinājām spēcīgāko Tautas partijas šūniņu ārpus Rīgas. Liels nopelns bija arī toreizējam pilsētas mēram Edgaram Zalānam. Gandrīz bezcerīgos apstākļos dabūjām jauno slimnīcu gatavu, un atklāšanā, griežot lentīti, kolēģiem acīs bija asaras. Sākumā bijām ļoti populāri – visi brauca slimnīcu skatīties. Tagad tā nodota jaunās paaudzes rokās, tāpēc novēlu jums latiņu turēt augstu.”

Kvalitātes latiņa jānotur

Vairākus gadu desmitus slimnīcas galvenā māsa bijusi Ilze Lude: „Pirms 20 gadiem uztraukums bija liels un darba pilnas rokas. Atnācām uz jauno slimnīcu, un galvenais bija iekārtot telpas. Es ļoti novērtēju mūsu cilvēkus, komandu – nedēļu kopā ar bērniem un ģimenēm tā strādāja, lai līdz 31. decembrim visi būtu šeit.

Ivars to var apstiprināt: es biju tērētāja, jo man visu vajadzēja daudz un labi. Ginekoloģijas nodaļas atklāšanā ieradās veselības ministrs Veldres kungs, un viņš sacīja: „Nu, ja, šodien esat visur salikuši papīru, arī ziepju netrūkst.” Es lepni atbildēju, lai brauc naktīs, sestdienās un svētdienās: kamēr Kuldīgas slimnīcā būšu, tā būs vienmēr. Šī latiņa jātur – nedrīkstam nolaisties, lai kāda nabadzība būtu, jo tās ir lietas, kas par mums runā. Mēs, kurzemnieki, gribam būt labākie, laipnākie un varenākie.”

Gūts liels rūdījums

Slimnīcas attīstībā savu ieguldījumu devis arī bijušais valdes priekšsēdis Agris Rozenfelds, un viņa vadības laikā bija jātiek galā ar kovida pandēmiju: „Laiks bija interesants. Vislielākais ieguvums no visa perioda, ko nostrādāju, ir lielā pieredze ātri reaģēt un pieņemt lēmumus, ar visiem sarunāties un uzklausīt. Ēka ir samērā jauna, arī darbinieki jauni, daži varbūt nav tik jauni, citi ir pavisam seni, un tas priecē, jo no viņu pieredzes jaunie var mācīties.”

Zināmu laiku valdes priekšsēdes pienākumus pildīja Nellija Kleinberga: „Deviņos mēnešos pārbaudījumu bija daudz. Ar šo laiku lepojos, jo kaut kas aiz manis paliks. Paldies personālam, kas pirmajās dienās stāvēja blakus. Slimnīcai novēlu attīstīties un iegūt augstāku līmeni.”

Iespējas un laba sadarbība

Slimnīca spējusi radīt jaunu pieeju, lai veselības aprūpe pacientiem būtu laba. Tas nebūtu izdevies bez uzņēmuma kapitāldaļu turētājas – pašvaldības. Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska: „To, cik grūts ir ceļš uz sapni par slimnīcu, zina tikai tie, kuri bijuši tam klāt un paveikuši lielu darbu. Paldies, ka esat spējuši to arī noturēt. Mūsu uzdevums – sargāt un palīdzēt.”

Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna teica: „Nesen Andris Aniņš (valdes priekšsēdis – red.) apkopoja datus, un 50% no visiem klientiem ir no mūsu novada. Viņi ir priecīgi medicīnas pakalpojumus saņemt Kuldīgā.”

Gadu gaitā laba sadarbība izveidojusies arī ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas atrodas slimnīcas telpās, un Kuldīgas atbalsta punkta vadītāja pienākumu izpildītāja Līga Reveliņa teica: „Paldies, ka mums ir iespēja būt tepat blakus. Novēlu, lai sadarbība vēl pilnveidotos un mēs vēl labāk varētu pacientus nodot uzņemšanas nodaļai.”

SIA Vizuālā diagnostika radiologs Andris Laganovskis vēlēja: „Izturību un sadarbību īpaši administrācijai, cīnoties ar Veselības ministrijas birokrātijas aparātu! Teikšu runča Leopolda vārdiem: „Dzīvosim draudzīgi!””

Slimnīcas valdes priekšsēdis A.Aniņš rezumēja: „Ir ļoti garš saraksts ar tiem, kuriem gribētu pateikt paldies. Jaunajās ēkās ir strādājuši vairāk nekā 1000 cilvēku, bet palīdzība sniegta pāri par 50 tūkstošiem pacientu.”

Atbildēt