Tūrisms un autostāvvietas: kā radīt ērtāku pilsētu?

Lai palīdzētu Kuldīgā organizēt transporta un tūristu plūsmu, samazināt CO₂ piesārņojumu gaisā un tā uzlabot dzīvi pilsētniekiem, ir radīts īpaša analītiska rīka prototips. Tā būs datos balstīta, digitāla, ģeotelpiska karte, ko pašvaldības arī citur Latvijā varēs izmantot tā sauktās mobilitātes plānošanai jeb saprast, kur ērtāk gājējiem, riteņbraucējiem, autovadītājiem u.c., kur labāk ierīkot autostāvvietas, kur vajadzīgi citi uzlabojumi un ieguldījumi.

Projektā Datos bāzēta mobilitātes plānošanas rīka izstrāde darbojas uzņēmumi Jāņa sēta un Vividly Urban Solutions, Kuldīgu izvēloties par vietu šī rīka izmēģinājumiem.

Palīdzēs plānot

Digitālā karte balstās datos, ko var iegūt no sensoriem (radariem, videonovērošanas kamerām, citiem faktu ievākšanas veidiem), tos savienojot ar jau pieejamajiem publiskajiem telpiskajiem datiem, laika gaitā tos papildinot. Izstrādātāji uzsver: lai pieņemtu vislabākos lēmumus par autostāvvietām, satiksmes organizāciju un investīciju plānošanu, vajadzīgi visjaunākie dati, to analīze un plānošanas paņēmieni. Šis rīks pašvaldībām ļaus izvērtēt dažādus attīstības scenārijus, analizēt to ietekmi uz vidi. Tas savukārt palīdzēs ne tikai izraudzīties svarīgāko, bet arī sagatavot labākus projektu pieteikumus, lai iegūtu finansējumu.

Lai pilsēta zaļāka

Stāsta uzņēmuma Vividly Urban Solutions vadītāja, pilsētplānošanas stratēģe Justīne Panteļējeva: „Gan šīs, gan nākamās desmitgades cilvēces misija saistīta ar klimata pārmaiņām un vajadzību pēc zaļākas vides. Lai ietekmi uz klimatu samazinātu un vidi radītu patīkamāku, veselīgāku un pieejamāku, Eiropas līmenī ir dažādi plāni. Lielākais būtu līdz 2050. gadam Eiropas Savienības ekonomiku pārveidot kā klimatneitrālu, un ir izvirzīti mērķi jau šīs desmitgades beigām. Liela daļa saistīta ar satiksmi un mobilitāti.

Viens no galvenajiem mērķiem, kas skar arī Latvijas pilsētas, būtu līdz 2030. gadam gāzu emisiju samazināt par 11%, salīdzinot ar 2005. gadu. Satiksmē tā būtu pāreja no iekšdedzes motora uz elektriskajiem auto, pielāgojot tiem pilsētu, radot videi labvēlīgu un pieejamu sabiedrisko transportu, no tūristu un iedzīvotāju automašīnām sevišķi atslogojot pilsētu vēsturiskos centrus. Ir mērķi arī ātrgaitas dzelzceļam, jūras satiksmei un to automatizācijai. Tos izpildot, emisiju varētu samazināt par 90%, tā uzlabojot gaisu un mainot pašas pilsētas, vairāk vietas atvēlot ekonomikai, dabai un cilvēkiem.

Tam vajadzīgi rīki, kas palīdz jauninājumus efektīvi plānot pirms to ieviešanas. Latvijā tam sekojam līdzi, ir nacionālie plāni, kas pašvaldībām uzdod izstrādāt klimata un enerģētikas plānu. Kuldīga ir viena no tām, kurai plāni un rīcība jau sagatavota. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc rīka izstrādē sadarbojamies ar Kuldīgu.”

Dati jāizmanto digitālajos rīkos

Projekta datu analītiķe Ilva Danenberga skaidro: „Pašvaldības Baltijā un pasaulē arvien vairāk apgūst tādas tehnoloģijas kā 3D (trīs dimensiju) ēku un pilsētu attēlojums, virtuālā realitāte, lai gan daudzviet organizatoriskie procesi bieži vien ir tādi paši kā pirms dažiem gadiem: notiek dārgi iepirkumi, kas pašvaldības resursus krietni samazina. Ar šo projektu gribam mazināt plaisu starp pašvaldībām un tās zināšanām par mobilitātes datiem. Tādēļ vēlamies izveidot rīku, kas digitālo attīstību virzītu tieši pilsētu plānošanā, radīt viegli saprotamu apkopojumu par pašvaldības datiem, tos papildinot ar brīvpiekļuves, trešo pušu un sensoru datiem. Tādējādi pašvaldības darbiniekiem jeb lēmumu pieņēmējiem būs telpiska analīze, kas parādīs pilsētas kopskatu un faktorus, kas ietekmē dažādus procesus. Vieglāk būs saprast, kā tos plānot.”

Seši pārskati

Projektam bijušas vairākas fāzes. Prototips tapis Gulbenē, palīdzot pašvaldībai un privātajiem investoriem izvēlēties zemes gabalu, kas piemērots konkrētai apbūvei. Kartogrāfijā izmantots vairāku metriku jeb pārskatu princips.

Daudz plašāks radīts rīks Kuldīgai, problēmas risinot ar dažādu telpisko datu analīzi. Viens no galvenajiem virzieniem bijis ilgtspējīga mobilitāte Kuldīgā kā UNESCO pilsētā. Šis statuss pašvaldībai radījis tādus sarežģījumus kā lielāku tūrisma un auto plūsmu, tāpēc ar datiem ieskicēts, kā uzlabot autostāvvietas un ielas, vairāk domājot par gājējiem un riteņbraucējiem. Tāpat radīti veidi, kā, telpiski plānojot, pilnvērtīgi izmantot jau savāktos datus un ievākt jaunus. Pašlaik kartē redzams, cik ērti iedzīvotājiem un viesiem ir Kuldīgā braukt ar dažādiem transporta veidiem, kādi ir viņu pārvietošanās paradumi, redzams, kā pilsēta attīstās atsevišķās zonās, kāda ir pašreizējā dzīves kvalitāte.

Izveidoti seši pārskati, un tiem ir 18 indikatoru, piemēram, viens ļauj apskatīt un saskaitīt autobusu pieturas konkrētās vietās, bet kopā ar citiem indikatoriem tas izveido vienu sistēmu, kas parāda, cik sasniedzams vai pietiekams noteiktā vietā ir sabiedriskais transports. Metriku izvērtējot, var rīkoties un ieviest to pilsētplānošanā. Ir arī tāds pārskats kā pārvietošanās iespējas: kādas vietas un cik ātri pilsētā var sasniegt dažādos veidos. Noteiktos apgabalos var redzēt, cik laba tur ir infrastruktūra, lai to salīdzinātu ar citām vietām un saprastu, kas uzlabojams citur.

Papildinās vēl un vēl

Uz kartes iezīmējot indikatorus, var apskatīt, cik blīva noteiktās vietās ir automašīnu, velobraucēju vai gājēju plūsma, cik daudzveidīgi tur ir publiskie pakalpojumi. I.Danenberga secina, ka Kuldīgā svarīga ir vietas piemērotība gājējiem, velosipēdistiem un citiem: „Esam izvēlējušies desmit indikatorus, kā izvērtēt, vai vieta tam piemērota. Bet ir personalizācijas iespēja – lietotājs var indikatorus izvēlēties un sagrupēt, kā vēlas, veidojot pats savu pārskatu.” Datus var pārcelt programmā Excel un saglabāt: „Ļoti ceram, ka pašvaldībai un uzņēmumiem šis rīks būs kā labā roka, kas neprasa administratīvos resursus, būs ātri un ērti pieejams jebkurā laikā.”

Šis rīks vēl nav un nebūs pabeigts, jo tam var pievienot dažādus datus, tostarp plānots tos iekļaut, piemēram, no videokamerām, lai anonimizēti vērotu satiksmi, skaitītu automašīnas un gājējus, nosakot vietas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai nedēļas nogalē vai pasākumu laikā secinātu, cik noslogotas ir autostāvvietas. Nākotnē domāts iekļaut arī satelīta datus, izmantot mašīnmācīšanos, lai milzīgo faktu daudzumu apkopotu un tas būtu lietderīgi ne tikai pašvaldībām, bet arī uzņēmējiem un citiem iedzīvotājiem.

Būs autostāvvietu lietotne

SIA Jāņa sēta projektu vadītāja Marika Kacare sacīja, ka plānots izveidot lietotni, ko varētu izmantot arī iedzīvotāji un tūristi: dodoties uz kādu vietu vai apmeklējot pasākumu, tā ļautu izvērtēt, kur vēl var novietot automašīnu: „Pašlaik ir pieejama lietotne Baltic Maps, kur ir navigācija, un ir arī mājaslapa, kurā redzami sastrēgumi Rīgā.”