Vairāk palīdzības bērnu aprūpei

Tie bērni, kuri vecāku aprūpi zaudējuši, nes līdzi smagu emocionālu bagāžu neatkarīgi no tā, vai nonāk audžuģimenē, pie aizbildņa vai adoptētāja. Līdz šim visplašāko valsts atbalstu saņēma audžuģimenes, taču kopš šī gada būtiski paplašināts pakalpojumu klāsts arī aizbildņiem un adoptētājiem.

Par jaunumiem stāsta SOS ģimeņu atbalsta centra AIRI vecākiem vadītājas vietniece Agnese Inapša, kura darbojas Kuldīgas Kopienu namā, Ventspils ielā 16. Šogad aizbildņu un adoptētāju ģimenēm ir plašāki pakalpojumi. Bez psihologa konsultācijām bērni var saņemt arī citu speciālistu palīdzību, piemēram, smilšu un mākslas terapiju, logopēda pakalpojumus un citus. Aizbildņiem un adoptētājiem, kuri noslēguši vienošanos par sadarbību ar centru AIRI vecākiem, šogad ir pieejams vairāk nekā 7500 speciālistu konsultāciju.

Katrs atbalsta veids tiek piešķirts pēc sociālā darbinieka vērtējuma, ņemot vērā bērna veselību, attīstības vajadzības un jau tagad pieejamos pašvaldības vai valsts pakalpojumus. „Katram bērnam ir savas vajadzības, un, tikai saliekot visu atbalstu kopā, var panākt attīstību un iekļaušanos ģimenē,” uzsver A.Inapša.

Atbalsta centrs darbojas vairākās vietās Latvijā: Kuldīgā, Rīgā, Bauskā, Valmierā un Gulbenē. Kuldīgā tas apkalpo lielāko daļu Kurzemes. Pašlaik te palīdzību saņem 120 ģimeņu, kurās aug 157 bērni: 27 audžuģimenēs 43 bērni, 76 aizbildņu ģimenēs 100 bērnu, 17 adoptētāju ģimenēs 14 bērnu. Vienas ģimenes aprūpē vidēji ir divi bērni.

A.Inapša norāda, ka audžuģimeņu skaits pēdējos gados samazinās, bet aizbildņu skaits pieaug. Tas daļēji skaidrojams ar aizbildņu obligātajām mācībām, kā arī ģimeņu vēlmi attiecības sakārtot juridiski, piemēram, adoptējot laulātā bērnu. Tomēr sabiedrības aizspriedumi pret bērniem ārpusģimenes aprūpē saglabājas. Speciāliste uzsver: viņiem vajadzīga ne tikai materiāla palīdzība, bet arī pieņemšana.

Centrs AIRI vecākiem sadarbojas ar sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām un valsts institūcijām, tostarp Bērnu aizsardzības centru un Labklājības ministriju. Mērķis ir sniegt bērniem atbalstu, bet pakalpojumus nedublēt. Speciālisti rīko arī tikšanās ar bioloģiskajiem vecākiem, atbalsta grupas, nometnes un ģimeņu pasākumus, nodrošina bērniem vajadzīgo – no mēbelēm līdz attīstības nodarbībām.

Šogad finansiālo atbalstu uzņemošajām ģimenēm valsts palielinājusi: gan pabalstus bērna uzturēšanai, gan atlīdzību par pienākumu izpildi, kā arī vienreizējos un ikmēneša maksājumus adoptētājiem.

A.Inapša secina: uzņemošās ģimenes kļūst arvien profesionālākas. Tas ir nepārtraukts darbs, kas prasa sadarbību ar vairākām iestādēm un speciālistiem, spēju risināt bērnu veselības, izglītības un emocionālās attīstības jautājumus. Centrs rada jaunus pakalpojumus, izmanto projektu naudu un ziedojumus, lai ģimenēm palīdzētu radīt bērniem drošu vidi un pilnvērtīgas iespējas attīstībai. Speciāliste aicina vairāk interesēties, kā kļūt par uzņemošo ģimeni, un atbalstīt tos bērnus, kuriem tas vajadzīgs īpaši.