„Sakopta, tīra, zaļa un pievilcīga pilsēta”

„Skrundenieki ir malači – darbojas, iesaistās, ir ar savām tradīcijām, vērtībām un izsaka viedokli,” saka Kuldīgas novada pašvaldības kapitālsabiedrības Skrundas komunālā saimniecība valdes locekle Evita Šestakova, kas kopš pagājušā gada jūnija rūpējas par Skrundas un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem. Komunālie pakalpojumi nav viņai sveša nozare, jo iepriekš tajā ilgi strādājusi Grobiņas pusē.

Ar padsmit gadu pieredzi

E.Šestakova stāsta: „Neesmu skrundeniece – esmu no Grobiņas pagasta pie Liepājas. Ir dienas, kad uz darbu šeit braucu katru dienu, bet ir arī tādas, kad te esmu divas trīs dienas. Citreiz jābūt Rīgā, Liepājā vai Kuldīgā. Ar Kuldīgu darba ziņā iepriekš saistība nav bijusi. Esmu strādājusi tajā pašā sfērā, ar ko nodarbojas Skrundas komunālā saimniecība: māju apsaimniekošana, ūdensapgāde, kas ietver arī kanalizācijas savākšanu un attīrīšanu, siltumapgāde, kas Skrundā un pagastos nav regulējama, jo to organizē pašvaldība, kā arī atkritumu un māju apsaimniekošana. Šajā darbā jaunumi ir autoostas pakalpojumi un kapsētu kopšana. Iepriekš strādāju bijušajā Grobiņas novadā, esmu bijusi arī deputāte. Man ir pieredze arī valsts pārvaldē darbā ar vides pakalpojumiem. Komunālajos pakalpojumos un māju apsaimniekošanā man ir padsmit gadu pieredze.”

Lai ir pienesums iedzīvotājiem

„Bija laiks, ko personīgu iemeslu dēļ pavadīju mājās. Kuldīgas novada dome izsludināja konkursu šai darbavietai. Sākumā to pamanīju, bet, kad konkurss bija otro reizi, nolēmu pieteikties. Protams, darīju to mērķtiecīgi – ar domu, ka varēšu nest pienesumu iedzīvotājiem. Man jau bija pieredze, un šeit saimniecība mazāka. Man bija svarīgi, ka ir terminēts līgums un ka esmu valdes locekle – jāizdara konkrētas lietas. Pēc normatīvajiem aktiem valdes loceklim jābūt gatavam strādāt 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā – tas man patīk, jo tas ir darba ritms, ko varu pati noteikt. Tas mūsdienās ir pilnīgi normāli, jo tehnoloģijas to pieļauj. Daudz var izdarīt attālināti, bet svarīgi saglabāt arī cilvēciskus kontaktus, kas ir visvērtīgākie.”

Skrundenieki malači

„Skrunda ir ļoti sakopta, tīra, zaļa, pievilcīga. Tā ir perspektīva vieta attīstībai A9 šosejas dēļ. Tas, ka Skrunda atrodas posmā Rīga– Liepāja, ir jāizmanto. Kā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica gada nogales runā, jāņem lietas savās rokās un pašiem jādara. Man patīk, ka skrundenieki adreses norāda nevis pēc ielas, bet pēc uzvārdiem – pēc tiem, kam māja pieder.”

Pabeidz katlumāju, pārdod ēku

„Kad sāku strādāt, procesā bija Rudbāržu jaunā katlumāja. Laikapstākļu dēļ tehniskais process aizkavējās, bija jāiedziļinās un jānoved līdz galam. Nu jau tas izdarīts – tā ir iekurināta, nodota ekspluatācijā, un ar dokumentiem viss kārtībā. Otra lieta bija kādreizējais komunālās saimniecības birojs Stūra ielā 7. Ēka ilgi stāvēja tukša, un bija meklēti dažādi risinājumi: ievietot kādu pašvaldības iestādi vai iznomāt. Uztaisījām izsoli un pārdevām – decembrī process pabeigts. Īpašums atrodas labā vietā pie A9 šosejas un blakus tirgum. Pircējs sola to sakārtot un ierīkot kādu pakalpojumu. Informācija vēl būs. Man ir gandarījums par padarīto. Vēl bija brīvas telpas autoostā, un ar piecu gadu līgumu nomnieks tur ierīkojis istabu bērniem, kur spēlēties un rīkot ballītes.”

Svarīgs tirgus

„Tagad strādājam pie kapitālsabiedrības stratēģiskā plāna. Viena lieta ir siltumapgāde, kas jāpārkārto, lai nav tikai viens kurināmais un ir alternatīva. Jātiek galā ar lietusūdeņiem. Mums – gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem – svarīgs tirgus. Tam funkcijas mainās – tā ir kultūra, tradīcijas, pasākumi. Tas ir kā vietējo tradīciju popularizētājs. Cieši sadarbojamies ar kultūras namu, bērnu un jauniešu centru un skolu. Gribētos vairāk sadarboties ar uzņēmēju biedrību, lai mājražotāji kļūst aktīvāki. Gribas, lai katrs, braucot cauri Skrundai, piestātu un kaut ko nopirktu. Domāju, ka jāaktivizē krāmu tirgus, tas, ko cilvēki paši vairāk grib darīt, un tam vajag ļauties. Ja runā par tehnoloģijām, man ir redzējums par kapu digitalizāciju, lai tie būtu pārredzamāki un saprotamāki. Vēl par datiem ir iecere par uzskaites sistēmām – ūdens un siltuma skaitītājiem. Daļa skrundenieku ir malači, jo iesākuši attālināto nolasīšanu. Tehnoloģijas iet uz priekšu.”

Jāmācās šķirot un pašiem lemt

„Skrundā ir problēma ar atkritumiem. Mums ar pašvaldību un pilsētas pārvaldi vairāk vajadzētu sadarboties iedzīvotāju izglītošanā, kā atkritumus šķirot. Nezinu, vai viņi baidās vai ir neziņa, bet ar šķirošanu un nolikšanu pareizajā vietā neveicas. Pie daudzdzīvokļu mājām ierīkotas vietas, kur sadzīves atkritumus likt, ir arī šķirošanas laukumi. Iedzīvotājiem ir ieradums atkritumus likt tur, kur iepriekš ilgi bijusi vieta, un turpināt tur, kur to vairs nedrīkst. Vēl problēma ir kapos – to cilvēku vidū, kuri liek apmalītes un kapakmeņus, iesakņojusies tradīcija veco nevis savākt, bet nolikt ārā pie vārtiem vai kaudzē pie šķirotajiem atkritumiem. Atkritumu apstrāde ir ārpakalpojums – slēdzam līgumu ar Liepājas uzņēmumu Eco Baltia vide. Mums svarīgi, lai tas savāc un vietas sakopj. Kuldīgā kārtība cita.

Apsaimniekojamo māju iedzīvotājiem aktīvāk jāpiedalās sapulcēs – ir grūti lemt par ēkām vajadzīgo, un tam, kas jāsakārto, jāmeklē īpaša pieeja.”