08:57 - 30.06.2024
Par komunikāciju krīzes situācijā, patvertnēm, 72 stundu somu, 112 lietotni un citām civilās aizsardzības tēmām 14. jūnijā Saeimā reģionālajiem medijiem stāstīja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Igors Rajevs, Aizsardzības ministrijas (AM) krīzes vadības un noturības departamenta direktors Aigars Mikiško un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis, pulkvedis Raivis Melnis. Diskusiju vadīja Saeimas priekšsēde Daiga Mieriņa.
D.Mieriņa tikšanos sāka ar secinājumu, ka diemžēl daļa sabiedrības nav gatava un zinoša par civilo aizsardzību, tāpēc jārada tāds mehānisms un sistēma, lai visus visaptveroši civilajā aizsardzībā iesaistītu. Nesen, 12. jūnijā, Saeimai bija pirmās civilās aizsardzības mācības, kurās, izspēlējot situāciju, cilvēki pārbaudīja savu spēju reaģēt apdraudējuma gadījumā.
Pašvaldību vadītāji – pirmie cilvēki, kam uzticēties
I.Rajevs ir arī Saeimas visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas apakškomisijas vadītājs. Tās sēdēs bieži piedalās AM un NBS. Tā kā aizsardzības sistēma ir visaptveroša, tā ietver arī citas sadaļas, piemēram, Iekšlietu ministriju, kura bieži diskutē ar AM, jo tiek ieviestas valsts aizsardzības mācības. Viņš arī atgādināja par jauno mobilo lietotni 112: „Tā ir ļoti vienkārša, brīvi pieejama un dod daudz vajadzīgas informācijas, kā arī brīdina par nopietniem apdraudējumiem.”
Tālāk viņš turpina: „Kur iegūt informāciju, un kam uzticēties? Informatīvais karš pret mums notiek visu laiku – mūsu viedokļus un pārliecību mēģina ietekmēt. Tas neapstāsies, un kļūs sliktāk, jo nekas neliecina par to, ka Krievija citādāk skatītos uz mums. Tāpēc ir svarīgi katram arī mazā ciemā saprast, pie kā viņš var aiziet un kam var uzticēties, lai iegūtu pareizu informāciju krīzes situācijā, piemēram, kad evakuēties, kur pulcēties, kad būs transports, ko ņemt līdzi, ja nav izlasīts, kas jāsagatavo 72 stundu somā.” I.Rajevs arī uzskata, ka pašvaldību civilās aizsardzības komitejām, kas darbojas visās pašvaldībās, vajadzētu sagatavot ārkārtas situācijas plānu iedzīvotājiem vienas papīra lapas garumā, bet tas neesot viegli.
Viņš konkrēti uzsver, ka visiem cilvēkiem reģionos pirmais cilvēks, kam uzticēties, ir vietējās pašvaldības vadītājs un civilās aizsardzības komisijas vadītājs. Šie cilvēki ir jāzina un jāatpazīst pēc sejas. Tie cilvēki izies attiecīgas pārbaudes un būs pielaisti valsts noslēpumam.
I.Rajevs arī stāsta par patvertnēm: „Šobrīd notiek ēku pārbaudes process. Latvijā ir 311 patvertņu, kā arī daudz ēku, kuras jaunajā sistēmā definētas kā telpas, kas ir pielāgojamas patvertnēm. Tie parasti ir māju pagrabi. Pirms pagrabu lietot, jāsaprot, vai tas paglābtu vai šo vietu padarītu par brāļu kapiem. Tāpēc tiek pārbaudītas vairāk nekā 1000 ēkas – gan daudzstāvu mājas, gan pašvaldības ēkas. Problēma, ka vienīgie cilvēki, kas to var veikt, ir ugunsdzēsības un drošības inspektori Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, bet viņu ir maz. Mēs atradām risinājumu, ka Ekonomikas ministrijā ir inspektori, kas pārbauda ēkas un būvju konstrukcijas, tāpēc sadarbība notiek arī ar viņiem, un tas skaitu trīskāršo.” 15% ēku Latvijā patvertņu prasībām atbilstot. 50% ēku daļēji – tām nepieciešamas atsevišķas darbības, lai telpu pielāgotu kā patvertni. I.Rajevs saka, ka tas ir uzdevums pašvaldībām, namu pārvaldniekiem un daudzdzīvokļu māju iemītniekiem.
Izstrādā jaunus bukletus
A.Mikiško stāstīja par informatīvajām kampaņām un darbu ar pašvaldībām: „Pirms mēneša AM nāca klajā ar informatīvu kampaņu Bruņojies ar zināšanām – tās mērķis ir veicināt krīzes gatavības kultūru Latvijas sabiedrībā, lai ikviens iedzīvotājs zinātu, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās. Esam izstrādājuši vairākus bukletus – kā rīkoties krīzes gadījumā jeb 72 stundu atjaunotā versija. Pirmo versiju izstrādāja 2020. gadā, 2022. gadā papildinājām to ar kara sadaļu, bet šogad – ar vairākām lietām, kas saistītas ar rīcības algoritmiem un informācijas iegūšanu. Otrs buklets ir par to, kā rīkoties kara gadījumā – tas ir daudz biezāks, detalizētāks un informatīvāks. Izmantojām Ukrainas pieredzi. Aicinām bruņoties ar zināšanām miera laikā. Aicinām arī pašvaldības un medijus šo informāciju izplatīt.”
Mīnas izliks tikai krīzes situācijā
NBS pulkvedis R.Melnis stāstīja par austrumu robežas stiprināšanu: „Mērķis ir aizsargāt valsti no pirmā centimetra. Pasākumu kopums sastāv no dažādām aktivitātēm: konstrukcijas materiālu iepirkuma, grāvju rakšanas, vienību izveidošanas, sensoru izlikšanas. Plāns nav tikai Latvijā, bet visā Baltijā – katra valsts gan izmanto savus resursus. Lai sekmīgi to realizētu, NBS, AM un Iekšlietu ministrija darbu veic sadarbībā ar pašvaldībām, privātpersonām un juridiskām organizācijām zemes un īpašumu kontekstā. Plāns ir gar robežu izveidot šķēršļu materiālu novietnes, kas apturētu gan pretinieku kaujas tehniku, gan kājiniekus. Uzsveru, ka nekādas sprāgstvielas un mīnas nekur apvidū netiks izvietotas. Mīnas atrodas mūsu noliktavās, lai tikai nepieciešamības gadījumā ar tām strādātu.”
Par civilo aizsardzību jābūt informētam ikvienam