Mūsu veselības dati palīdz zinātnei

„Pirms 90 gadiem nevarēja cilvēku ieskenēt trijās dimensijās. Tagad tāda tehnoloģiska iespēja radusies,” saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Jānis Vētra, kurš no 16. līdz 20. jūlijam Kuldīgā, Adatu fabrikā, vadīja antropoloģisko izpēti.

Plānojot četros gados braukt uz dažādām Latvijas pilsētām, to organizē RSU komanda. Iegūtie dati tiks salīdzināti ar tiem, kurus 20. gadsimta 30. gados savācis antropologs Jēkabs Prīmanis.

„Ņemot vērā to, cik apjomīgs un laikietilpīgs ir šis pētījums, tam ir četri mērķi,” stāsta J.Vētra. Viens no galvenajiem – Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa izzināšana un analīze. Tiek pārbaudīta elpošana, sirds un asinsvadu sistēma, balsta un kustību aparāts. Tiek ievākti arī fiziskie parametri: augums, svars, plecu platums, roku izvērsums un citi. Pirms tam jāaizpilda aptauja par kultūras piederību, ģimenes saknēm, paradumiem, personības raksturojumu. Lielāko daļu ārstu ieteikumu, piemēram, ja konstatēta ķermeņa asimetrija, kas var izraisīt muguras sāpes, cilvēki uzzina uzreiz, bet daži dati tik ātri netiek apstrādāti, tādēļ kopējā atgriezeniskā saite aizņemšot ilgāku laiku. Šeit var arī nodot asins paraugus nākotnes cilvēku ģenētikas pētījumiem.

RSU profesors norāda galveno atšķirību starp šo un J.Prīmaņa pētījumu: „Izmantojam iespēju izmēģināt jaunās tehnoloģijas un analizēt informāciju, ko tās dod.” Kuldīga bijusi viena no tām pilsētām, kurās J.Prīmanis savās ekspedīcijās nav viesojies, tomēr, salīdzinot šos datus ar tiem, kuri savulaik iegūti Kurzemē, tāpat varēšot aptuveni saprast, kā 90 gados iedzīvotāju parametri mainījušies. Toreiz ziņas ievāktas par aptuveni 30 tūkstošiem latviešu. Mērītāji arī tolaik lielākoties bijuši studenti. Ņemot vērā lēno datu apstrādi, līdz Otrā pasaules kara sākumam 1939. gadā nepārskatīti palikuši ap 11 tūkstošiem anketu. „Pateicoties citu kolēģu veikumam padomju laikā, neapstrādātās nekur nepazuda. Tagad pilnīgi visas ir digitālas, un atliek ievākt jaunos datus,” skaidro J.Vētra.

Pērn komanda ar pētījumu bijusi Piebalgā. Tālāk J.Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts darbosies Liepājā un Ventspilī, nākamgad Zemgalē. Profesors prognozē, ka pēc diviem gadiem būs ievākts pietiekami daudz datu no visiem valsts nostūriem. Viņš cer nākamgad atteikties no laikietilpīgajiem tiešajiem ķermeņa mērījumiem un likt tehnoloģijām visu darīt ātrāk.