Līdzdalības tradīcija ir jāveido

Lai novērtētu, kā pašvaldības iedzīvotājus informē un pēc to viedokļa taujā ne tikai vēlēšanu laikā, bet arī ikdienas lēmumos, Valsts kontroles revīzijā izvērtētas 11 Latvijas vietvaras, to skaitā Kuldīgas novada pašvaldība. Secinājumi nav glaimojoši. Taču eksperti norāda, ka daļa atbildības ir arī sabiedrībai, kas komunikācijai nav īpaši atvērta. Diskusiju kultūra vēl jāveido, un pašvaldību uzdevums ir to veicināt.

IESAISTE LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ – ZEMA

Valsts kontroles eksperti sagatavojuši ziņojumu Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās, kurā secināts, ka nevienā vērtētajā pašvaldībā nav izstrādāta kārtība, kā lēmumu pieņemšanā tiek iesaistīti iedzīvotāji. Lielākoties viedoklis tiek prasīts tad, kad pašvaldībām to nosaka likums, piemēram, apspriežot attīstības plānošanas dokumentus. Savukārt plānu ieviešanā, saistošo noteikumu un infrastruktūras projektu izstrādē, novērtēšanā un aktualizācijā iedzīvotāju dalība paredzēta ļoti retos gadījumos.

IEDZĪVOTĀJI NEREDZ JĒGU

Līdzdalību mazina arī negatīva pieredze. Iesaistot cilvēkus sabiedriskajā apspriešanā un saņemot viņu priekšlikumus, lielākā daļa pašvaldību nesniedz atgriezenisko saiti. Norādīts arī uz Kuldīgas novadu, kurā pēc plānošanas dokumentu apspriešanas tiem, kuri iesaistījušies, nav paskaidrots, vai priekšlikums ņemts vērā un dokumentā tiks iestrādāts vai ar kādu pamatojumu tas noraidīts.

Valsts kontroles pārstāvis Edgars Korčagins uzsver, ka „lielākoties pašvaldības sniedz formālu atbildi – pieņemts zināšanai”. Tā tiek mazināta motivācija iesaistīties, jo rodas sajūta, ka tam nav nozīmes. Atgriezeniskās saites trūkumu E.Korčagins dēvē par hronisku kaiti. Tā publiskā vara parāda, ka iedzīvotāju domas nav vērā ņemamas. 85% aptaujāto norādījuši, ka lēmumu pieņemšanā nepiedalās. Tikmēr vairākas pašvaldības uz kritiku jau atbildējušas, ka iedzīvotāji paši ir kūtri un neieinteresēti.

JĀIESAISTA JAUNIEŠI

Jau desmit gadus pašvaldībām ir pienākums veidot institucionālu sistēmu darbam ar jauniešiem, un Kuldīgas pašvaldība to izdarījusi. Taču visur tas nav noticis. Turklāt pat tur, kur jauniešu dome un centri darbojas, tās nevis dara to, kas būtu jādara, bet aprobežojas ar to, ka rīko jauniešiem pasākumus, secina E.Korčagins. Pašvaldības pietiekami neizmanto mobilo darbu – tās gaida, kad jaunieši nāks pie tām, nevis dodas pie viņiem pašas. Nav arī skaidru un novērtējamu mērķu, ko darbā ar jaunatni pašvaldības vēlas sasniegt.

IZMANTO NEPOPULĀRUS KANĀLUS

Valsts kontroles vērtējumā pašvaldības pārlieku koncentrējas uz nepopulāriem informācijas kanāliem. Par tādu tiek uzskatīta arī mājaslapa. „Savukārt sociālajos tīklos pašvaldības klibo, jo neizmanto tos algoritmus, kas nodrošina plašāku iesaisti, atgriezenisko saiti,” uzskata E.Korčagins. Nepietiekami ievietota videoinformācija un tādos formātos, kas piedāvā interaktivitāti. Pašvaldības tiek kritizētas arī par saturu. „Izgaismojās divas galējības: sausa, tehniska, juridiska valoda, kurā normālam iedzīvotājam grūti saprast, par ko ir runa, un pārāk vienkāršota, vispārīga informācija, piemēram: „Nāc, iesaisties attīstības plānošanā!””

SPER PIRMOS SOĻUS

Kuldīgas novada domes priekšsēde Inese Astaševska uzskata, ka Valsts kontroles revīzija notikusi stratēģiski nozīmīgā laikā, kad spēkā stājies jaunais Pašvaldību likums, kas paredz lielāku sabiedrības iesaisti, tāpēc „revīzijā iegūtās informācijas analīze, secinājumi un konkrētas rīcības soļi, kā komunikāciju ar sabiedrību padarīt vēl veiksmīgāku, ļaus darbības pārskatīt iespējami labāka rezultāta iegūšanai”. Jau apstiprināts rīcības plāns revīzijas komisijas uzdevumu izpildei. Tiks ieviesta iekšējā kontrole, lai pārraudzītu komunikāciju, līdzdalību un pasākumus. Tiks pārskatīts arī novada jauniešu domes nolikums. Ieteikumi tiks ņemti vērā, izstrādājot arī novada jaunatnes politikas attīstības plānu 2024.–2027. gadam.

Vienlaikus I.Astaševska uzsver, ka Kuldīgas novadā jau daudz darīts, lai jauniešu līdzdalību veicinātu. Arvien aktīvākas kļūst viņu kopienas pagastos. Taču revīzijas ieteikumi palīdzēs saziņu vēl uzlabot. Plānots jauniešu domē aktīvāk iesaistīt skolu pašpārvaldes, jaunieši tiks iesaistīti arī jaunatnes politikas izstrādē. Plānots stiprināt pašvaldības mobilo darbu ar jauniešiem.

NAV VĒRTĒTI PROBLĒMU CĒLOŅI

Atzīstot revīzijas ieteikumu nozīmi tajā, kā pašvaldības dialogu ar iedzīvotājiem uzlabot, I.Astaševska tomēr norāda, ka lielākā daļa kritēriju, ko Valsts kontrole vērtēja, nav izpildīti nevienā pašvaldībā. Tas rosina aizdomas par pārlieku vispārīgu pieeju metodoloģijai, nevērtējot iemeslus, kādēļ pašvaldības kritērijus ir vai nav izpildījušas. „Katrā pašvaldībā situācija ir citāda, tāpēc valstspilsētās un novados jāvērtē arī atšķirības iedzīvotāju iesaistes mehānismā,” uzskata priekšsēde. Lai gan Kuldīgas novads attīstības plānošanā iedzīvotājus jau iesaista, konsultējoties ar senioriem, uzņēmējiem, jauniešiem, biedrībām, rīko sabiedriskās apspriešanas, priekšsēde nenoliedz, ka darāmā vēl daudz: „Jāstiprina iedzīvotāju izpratne par plānošanas dokumenta nozīmi un to, kā tas skar viņu ikdienu. Skaidrojošs darbs jāveicina, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistītu darba grupās un apspriedēs.”

VAJADZĪGA NAUDA

Atsaucoties uz domnīcas Providus pētniekiem, I.Astaševska norāda, ka labas konsultācijas ar iedzīvotājiem no pašvaldības prasa gan laiku, gan naudu. Tāpat tā pieprasa specifiskas darbinieku prasmes. „Taču esam vienisprātis ar pētniekiem – pūliņi atsver rezultātu, kas ilgtermiņā būtiski uzlabo pašvaldības darbu, uzticēšanos tās darbiniekiem.”

Uz iedzīvotāju iesaisti priekšsēde raugās kā uz tādu soļu kopumu, kurā nozīme ir ne tikai politiskajai motivācijai, bet arī aktīvai gan pašvaldības, gan iedzīvotāju rīcībai. Tas nozīmē, ka svarīgi arī turpmāk finansiāli atbalstīt kopienu, jauniešu sadarbības un līdzdalības projektus, lietot katrai grupai atbilstošus saziņas kanālus. I.Astaševska arī iedzīvotājus aicina būt aktīviem un uzsver: „Tikai izveidojot atvērtu, iesaistošu vidi, būs iespējams pilnībā izmantot novada kopienas potenciālu un veicināt ilgtspējīgu attīstību visos pagastos.”

VISIEM SAPROTAMI UN ATKLĀTI

Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas zinātnes katedras asociētā profesore Ilva Skulte sarunā ar Kurzemnieku par Valsts kontroles ziņojumu atgādina, ka sarunai vienmēr ir divas puses. Taču, ja uzticēšanās varai jau ir zema, tad skaidrs, ka arī pašvaldības aicinājumu parunāt cilvēki uztvers ar skepsi. Tas jau nosaka to, ka saziņa nebūs veiksmīga.

Arī I.Skulte norāda uz Valsts kontroles ziņojuma formalitāti, jo, vienkārši paskatoties, cik un kādus sociālos tīklus pašvaldības izmanto, un secinot, ka vairāk varētu lietot, piemēram, vietni Twitter, nevar spriest par saziņas kvalitāti. Profesore uzskata, ka ir būtiski iedziļināties katrā auditorijā, un iesaka atrast katrai iedzīvotāju grupai atbilstošu informācijas kanālu, piemēram, senioru paaudzei tas aizvien ir drukātais reģionālais laikraksts vai pašvaldības informatīvais izdevums.

I.Skulte uzskata, ka no padomju laikiem Latvija mantojusi tradīciju nevis darboties, bet uzklausīt politinformāciju, bet tādēļ pašvaldībām jābūt tām, kas līdzdalības un dialoga kultūru veicina arī sarežģītākos jautājumos, kas neaprobežojas ar bērnu rotaļu laukuma izveidi vai mājas siltināšanu. Taču šis uzdevums nav viegls, jo jāiegūst uzmanība nospriegotā informācijas telpā. Turklāt jāprot pat sarežģītus jautājumus paskaidrot visiem saprotami, reizē neko nenoslēpjot, stāstot par riskiem, ieguvumiem un trūkumiem. Šim uzskaitījumam pievienojas vēl viens faktors – viss minētais jāizdara ļoti ierobežotā laikā. Tas patiesi prasa nozīmīgus finanšu resursus un zināšanas, jo būtu jānodarbina profesionāla komunikatoru komanda.

IEGULDĪJUMI SAZIŅAI

Arī Valsts kontrole aicina pašvaldības naudas izmantošanu saziņai ar iedzīvotājiem uztvert kā ieguldījumu un šim nolūkam neskopoties. Tas uzlabos lēmumus un mazinās zaudējumus, ko rada tādi lēmumi, kas nav balstīti sabiedrības vajadzībās. Katrai no 11 pašvaldībām nosūtīti ieteikumi, kas jāievieš vismaz līdz nākamā gada nogalei.