Kuldīga digitalizējas

Kuldīgas Digitālo inovāciju centrā (DIC) sākti vairāki projekti un tiek virzītas dažādas idejas: pašvaldības mobilā lietotne, pilsētas digitālais dvīnis, metaverss, digitālo prasmju mācības vietējiem, pasākumi par šo tēmu. Pagājušais gads beidzies ļoti labi, jo visi šie projekti ir iesākti, bijusi daudzveidīga pieredzes apmaiņa un tikšanās.

Centra vadītājs Artis Gustovskis: „Ideju tiešām daudz, un vēl nezinām, kāds būs rezultāts. Mūsu uzdevums ir ieteikt inovācijas, tāpēc cenšamies.”

Lietotne novada iedzīvotājiem

Kuldīgas DIC projektu speciālists Toms Girvaitis stāsta, ka 2. janvārī kopā ar novada domes tūrisma un mārketinga daļu runāts par pašvaldības lietotnes izstrādi: „Tā kā daļai lielo pašvaldību sava lietotne jau ir, arī mūsu novada vadība tajā ir ļoti ieinteresēta. Mēs savu artavu devām ar to, ka izpētījām, kādas ir tendences un kā optimizēt budžetu un citus resursus. Iesim citādāku ceļu: ja izdosies, mums būs tāda lietotne kā nevienai citai pašvaldībai Latvijā. Tā būtu progresīvā tīmekļa lietotne (angliski PWA). Tā ir kā tīmekļa lapa, kas integrējas jebkurā sistēmā: datorā, planšetē vai telefonā.”

Turpina A.Gustovskis: „Šī lietotne noderētu, piemēram, aptaujām un atsauksmēm. Iepriekš pašvaldības aptaujās jau ir jautāts, kā nosaukt ielu vai kā cilvēki vērtē svētkus vasarā. Parasti respondentus grūti savākt, un atbilžu ir maz. Ja būtu lietotne, iedzīvotāji varētu atgriezenisko saiti pašvaldībai sniegt ar vienu klikšķi. Viņi varētu arī būt vēstneši – ar lietotni paziņot, piemēram, kur pilsētā nogāzies zars, un ziņa pa taisno nonāktu Kuldīgas komunālajiem pakalpojumiem.”

T.Girvaitis stāsta, ka novada jaunieši savā forumā par digitālo darbu vairākas reizes teikuši: viņiem pietrūkst vienotas sistēmas, kurā būtu informācija par visiem pasākumiem. Viņiem arī patikusi ideja, ka reāllaikā varētu redzēt, kur maršrutā atrodas pagastu autobusi, lai ērti saprastu, vai uz to paspētu. Lietotnes darbību varētu arī sadalīt: iedzīvotājiem un tūristiem. Tad konkrētus iestāžu un uzņēmumu pakalpojumus var piedāvāt pēc atrašanās vietas. Iebraucējiem derētu autostāvvietu karte. Nākotnē varētu ieviest sensorus, lai reāllaikā var redzēt, kurās ielās stāvvietas brīvākas.

Ko dos pilsētas digitālais dvīnis?

Stāsta A.Gustovskis: „Japānā ir projekts, ka līdz 2027. gadam 500 pilsētas izveidos digitālos dvīņus. Tas nozīmē, ka visi reāllaika notikumi un pakalpojumi būtu redzami 3D (trīs dimensiju – red.) modelī. Pilsēta un tās pakalpojumi būtu virtuālā kartē, kurā varētu likt iekšā jaunus objektus, piemēram, apstādījumus – mērīt un redzēt, kā koki izaugtu.

Kāpēc tāds dvīnis vajadzīgs Kuldīgai? Aizpagājušogad redzējām piemēru Fudzi pilsētā Japānā. Ir vairāki vitāli svarīgi mērķi vispirms drošībai. Ja pilsēta ir ieskenēta kā 3D modelis, varētu prognozēt, kādi būtu bojājumi katastrofu gadījumā. Japānā bieži ir plūdi – ar digitālo dvīni var modelēt, cik tālu pilsētā okeāna vilnis ieies.

Kuldīgai aktuāls UNESCO statuss. Mums demonstrēja skaistu piemēru: Parīzes Dievmātes katedrāle Francijā pirms 2019. gada ugunsgrēka bija digitāli ieskenēta, tāpēc to varēja atjaunot. UNESCO vecpilsētā pilnais modelis būtu skenēt katru ēku dažādos slāņos – to varētu izmantot prognozēm, aizsardzībai un virtuālām tūrēm. Kuldīgas muzejam jau esam ieskenējuši eksponātus digitālā mantojuma arhīvam.

Esam iesaistījušies Eiropas Komisijas iniciatīvā Living in EU, kas aktīvām pašvaldībām veido ceļa karti, kā digitālo dvīni izveidot. Ilgās konsultācijās ar Eiropas ekspertiem esam Kuldīgai izveidojuši sešgades plānu, kā šo mērķi sasniegt. Kārtīgi strādājot, 2030. gadā digitālais dvīnis varētu būt gatavs. Pagājušogad čakli pastrādājām ar kuldīdznieku Aigaru Ābeli no skenēšanas uzņēmuma 3D scan – noskenējām Katrīnas baznīcu un gandrīz visu Adatu fabriku.”

Mācības iedzīvotājiem

„Šogad lielajā plānā ir digitālajās prasmēs apmācīt iedzīvotājus. Kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju mūsu pašvaldība ir sabiedrības digitālo prasmju attīstības projektā. Šogad tas sākas. 15. janvārī Rīgā būs preses konference,” stāsta T.Girvaitis. A.Gustovskis papildina: „Mācīsim seniorus, valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekus vai jebkuru citu iedzīvotāju grupu, piemēram, skolas un sociālo dienestu.”

Dažādi pasākumi

A.Gustovskis: „Mums labi gāja inovāciju darbnīcā Cooldiga Future Lab. Šogad atkal rīkosim digitālās mākslas festivālu Cooldiga Art Fest. Pagājušogad uztaisījām skulptūras papildinātajā realitātē un virtuālās realitātes UNESCO spēli. Šogad ejam augstāk – ir mērķis izveidot virtuālās tūres tūrismam un izglītībai, lai iepazītu kultūrvēsturisko mantojumu.”

Ceļā uz metapasauli

„Kuldīga ir viena no divām pašvaldībām, kas parakstīja metapilsētas* memorandu, – tas nozīmē, ka atbalstām metaversa vīzijas ieviešanu Eiropā. Kopā ar dažādām Latvijas IT firmām un augstskolām vēlamies valstij tādu izveidot. Tas ir liels mērķis. Bijām pie dažādiem metapilsētas partneriem. Bija interesanti kinopilsētiņā Cinevilla tikties ar režisoru Andreju Ēķi. Viņš stāstīja, ka arī kino nestāv uz vietas un iet mākslīgā intelekta virzienā. Piemēram, cilvēks skatās filmu un pēc noskaņojuma izvēlas, kā tā beigsies,” skaidro A.Gustovskis.

Idejas atbalsta zinātnieki

A.Gustovskis: „Sadarbojamies ar Latvijas zinātniekiem un augstskolām. Mūsu aktivitātes pamanījušas Rīgas Tehniskā (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kuras vēlas sadarboties. RTU jautāja par problēmām Kuldīgā – minējām, ka labprāt gribētu Japānas inovācijas, piemēram, kā pilsētai no kanalizācijas uztaisīt apkures granulas, lai iedzīvotājiem ietaupītu naudu. Lielākais pārsteigums tāds, ka tas nemaz nav tik dārgi, kā domājām. RTU tas interesē. Šī ir viena no vairākām idejām. RSU ir ideja iedzīvotājus pētīt antropoloģiski, cilvēkus digitāli ieskenējot un nosakot viņu saknes.”

* Metaverss – nākotnes internets, kurā virtuālā un reālā pasaule ir saplūdusi. Metapilsēta ir pati pilsēta, kas papildināta ar virtuālo realitāti.