09:01 - 04.02.2026
„Spēlē Jaunie Skrundas sargi piedalījos otro gadu un gribu uz šādām sacensībām braukt vēl un vēl,” tik sajūsmināta bija jaunsardze Una Gūtmane no Kalvenes pamatskolas. Karoga diena Skrundā 23. reizi nosvinēta ar spēli jauniešiem, gājienu un piemiņas brīdi.
Šī ir reize, kad atcerēties 1919. gada 29. janvāra Skrundas kauju, kurā pulkveža Oskara Kalpaka vadītais bataljons Skrundu atbrīvoja no lieliniekiem, un tas noteica Neatkarības kara turpmāko gaitu.
JAUNSARGIEM PATIKA
Karoga diena sākās ar piedzīvojumu un izaicinājumu spēli Jaunie Skrundas sargi, kurā piedalījās skolēni un jaunsargi, tā pilnveidojot zināšanas par Latvijas vēsturi, valsts aizsardzību un pilsonisko līdzdalību. Kalvenes pamatskolas 7. klases skolniece Una Gūtmane pārstāvēja komandu Zīles: „Mums bija jāmet granātas, ar aiztaisītām acīm jātiek pāri šķēršļiem, jāuzmin priekšmetu nosaukumi, jāpārvieto mīnu kastes.” Renārs Čukna darbojas Saldus vidusskolas jaunsargu vienībā un mācās 6. klasē – viņš Jaunsardzē ir divus gadus, jo gribējis ārpus skolas darīt kaut ko aktīvu. Karoga dienā viņš piedalās pirmo reizi, un viņam paticis uzdevums, kurā komandas biedri jānes nestuvēs, kā arī tāds, kurā visi sastājas čūskā ar aizsietām acīm un viens visus vada. Ugāles vidusskolas audzēknes, jaunsardzes Romija Šteina un Alise Šteinberga (14 gadu) piedzīvojumu spēlē iesaistījušās pirmo reizi, abām paticis komandas gars, un arī viņas gribētu, lai spēle rit ilgāk. Labākie un izveicīgākie tika apbalvoti dienas beigās.
ATBALSTA DĒLU
Zemessargi, jaunsargi, skolēni un citi apmeklētāji devās Karoga dienas gājienā līdz O.Kalpaka piemiņas vietai pilsētas centrā. Inesei un Andrim Ignātiem no Laidiem te piedalās dēls – zemessargs Artis Ignāts. Inese stāsta: „Karoga dienā esam pirmoreiz, bet šogad pasākums mums īpašs, un citas lietas atlikām. Domāju, ka valsts karogs ir viena no vissvētākajām lietām. Priecājos un domāju: ikvienam, kam ir savas mājas, ir goda lieta pie tām izlikt karogu.”
VAROŅI KRITA PAR MŪSU TAUTU
Pēc gājiena klātesošos uzrunāja Skrundas pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja Dace Buķele, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs un kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics. D.Buķele atgādināja, ka 1919. gada 29. janvārī Latvijas karogs pacelts kā spēka, cerības un neatkarības simbols: „Tas plīvoja virs Oskara Kalpaka vīru galvām, un, neskatoties uz nenoteiktību un pārspēku, viņi par savu valsti stāvēja sardzē un deva solījumu nākamajām paaudzēm, ka Latvija būs brīva un tās likteni noteiks tauta.”
A.Krjukovs uzsvēra – Latvijas karogs un himna ir mūsu simboli: „Pirms 107 gadiem te bija tādi notikumi, kuru dēļ varam pateikties tiem, kas par savu valsti cīnījās un to veidoja. Esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka katrs no jums mūsu valsti mīl. Mēs katrs esam Latvija un spēks, ko mums devuši senči.” M.Burke-Burkevics sacīja: „1919. gadā te tika gūta uzvara, cilvēki apzinājās sevi kā tautu, kurai ir sava zeme un kura izvēlējusies būt kā valsts. Vīri te uzvarēja, bet arī krita – par brīvību, savu tautu, savu zemi.” Varoņi tika pieminēti ar klusuma brīdi un ziedu nolikšanu atceres vietā.

















Karoga dienā iesaistās ar degsmi