Sestdiena, 8. februāris
Vārda dienas: Aldona,  Česlavs

Just gaidīšanas svētku jēgu

Raksta autors: Dainas Tāfelbergas teksts un foto

08:00 - 03.12.2023

Zinta Dzintara
Kuldīgas metodistu draudzes mācītāja Zinta Dzintara aicina Adventes laikā atvērt sirdi ticībai, ka Kristus piedzimšana ir ne tikai sens notikums, bet arī iespēja, ka mūsu priekos un bēdās glābējs pie katra nāk šodien.

Četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem dēvējam par Adventes laiku, un katrā svētdienā tiek aizdegta viena svece. Vārds advente nāk no latīņu valodas un nozīmē atnākšana. Tas aicina simboliski sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai. Pārdomās dalās Kuldīgas metodistu draudzes mācītāja Zinta Dzintara.

„Visapkārt sasnidzis balts sniedziņš, bet dabā šis bieži vien ir diezgan drūms laiks, jo dienas īsas, gaismas maz. Tomēr sirdī tas ir priecīgs un cerīgs laiks. Es neaugu ticīgā ģimenē – Kristus manā dzīvē ienāca vēlāk. No bērnības atceros Jaunatnes teātra izrādi Gaidīšanas svētki pēc Paula Putniņa lugas, kur gaidīšanas laiks spilgti izpaudās citā aspektā. Bērniem pazuda kaķītis, viņi to ļoti pārdzīvoja. Cauri ikdienas notikumiem un pieaugušo aizņemtībai bērni no visas sirds ticēja, ka kaķītis atgriezīsies. Tāds neviltots man šķiet arī Adventes laiks, kad gaidām Kristus atnākšanu. Protams, lielai daļai Ziemassvētki saistās ar dāvanām. Es arī tās gaidu – man patīk saņemt un apdāvināt. Gaidu, kad visi mīļie sanāksim kopā pie eglītes un svinēsim brīnišķīgos svētkus.

Svarīgi, lai svinēšanas priekā nepazūd īstā jēga – mums ir dzimis pestītājs. Šis senais vārds daudziem var šķist nesaprotams. Kāda pestīšana? Var teikt arī: dzimis glābējs. Tomēr šodienas cilvēks sevi nesaista ar vairāk nekā divtūkstoš gadu seniem notikumiem. Taču Ziemassvētku gaidīšanas jēga nav meklējama pagātnē.

Jāsaprot, ka glābējs nāk šodien un tieši tavā dzīvē – katrā tavā problēmā, slimībā, grūtsirdībā, attiecībās ar citiem, priekos un bēdās. Tagad ir dota iespēja bezjēdzīgo, iznīcinošo cīņu mest pie malas un atvērt sirdi, tuvojoties Dievam. Mainīt skatu – no fokusēšanās uz problēmām, kas tā tikai samilst vēl vairāk, uz atbrīvošanos, ticību un paļāvību. Daudzi kristieši šajā laikā gavē, atturoties no tā, kas garīgi piesārņo.

Var apņemties, piemēram, pārstāt par visu nīdēt. Nīdēšanas laiku labāk izmantot pateicībai Dievam, ka esam, ka dzīvojam un mums ir, par ko priecāties. Pateikties arī par to, kas krīt uz nerviem. Cilvēkā mīt nīdētājs, bet, no neapmierinātības atsakoties, jau pēc pirmajām nedēļām jutīsim, ka dzīve ir skaista. Grūtsirdība būs prom bez zālēm, un atklāsies neviltoti gaidīšanas svētki.”

Atbildēt