Īpaši uzraudzīs nēģu nārsta vietas

Maijā nārsto nēģi, un vēl līdz augustam nevienā upē tos zvejot nedrīkstēs. To pastiprināti uzmanīs Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori.

Kā stāsta Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte, mūspusē inspektori jau notvēruši pārkāpēju ar desmit nēģu lomu, turklāt nārsta vietas izbradātas. Par šādiem zaudējumiem zivju resursiem aprēķināts naudas sods – 40 eiro par nēģi. Papildus arī naudas sods par nelikumīgu zveju un īpaši aizsargājamās sugas dzīvotnes bojāšanu.

Upes nēģis (Lampetra fluviatilis) ir īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama suga, jo nārsto reizi mūžā. Migrācija, ligzdas veidošana un ikru nēršana prasa ļoti daudz spēka, un pēc tās nēģis iet bojā. Nārsta laikā tas velta enerģiju sugas turpināšanai, un to notvert ir vieglāk, tādēļ līdz pat 31. jūlijam ikvienā Latvijas upē tos zvejot ir aizliegts. Citā laikā tas atļauts tikai tur, kur legāli noteikta rūpnieciskā zveja. Nēģu nārsta vietas un kāpuru dzīvotnes vairākām sugām, piemēram, taimiņam, lasim, vimbām, ir kopīgas. Tādēļ, lai resursi atjaunotos, oļainās upes straujteces jāsaudzē īpaši. Venta tāpat kā citas Baltijas jūrā ietekošās upes ar savu baseinu ir nozīmīgākās nēģu nārsta vietas, turklāt liela daļa atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

„Upes nēģus kontrolējam gan pavasarī, gan rudenī, kad tie ienāk migrācijas laikā,” skaidro D.Sāmīte. „Sugas saglabāšanu būtiski apdraud ne tikai maluzveja, bet arī nārsta vietu izzušana, un to ietekmē intensīva lauksaimniecība un meliorācija. Tā upēs iekļūst augsne un barības vielas. Tāpat jāpiemin nepārdomāta rīcība – pārgājieni pa upju straujtecēm, kas nēģu nārsta vietas iznīcina. Pateicoties Valsts zivju fondam, vides inspektori ieguvuši termokameras un binokļus, kas darbu, tostarp nēģu zvejas uzraudzību tumsā, būtiski atvieglo.”