Drons eksplodē Krāslavas novadā ap kilometru no Svariņu pagasta centra

Pēc nesenā incidenta Krāslavas novadā, kur Latvijas teritorijā ielidoja un nokrita ar sprāgstvielām aprīkots drons, sabiedrībā pieaugusi trauksme.

Latvijas Gaisa spēki naktī uz trešdienu, 25. martu, identificēja ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Drons bija eksplodējis Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apstiprināja, ka tas ir bijis Ukrainas drons, kas nokritis Latvijas teritorijā un bijis daļa no Ukrainas koordinētas operācijas pret Krievijas objektiem.  

Civiliedzīvotāji Svariņu pagastā necieta, un nav nodarīts arī bojājums civilajai infrastruktūrai.

Latvijas aizsardzības resors incidentiem gatavs

Pēc Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) rīcībā esošās informācijas, tas bijis drons, kas darbināms ar iekšdedzes dzinēju. Acīmredzot bijusi kaujas galviņa, jo notikusi detonācija. Lidojuma augstums bijis zems – zem kilometra, un tas izskaidro, ka drons atradies zem galveno radaru sistēmu redzeslauka, žurnālistiem teicis NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. Dronu lidojuma augstums varējis būt ap 500 metru.

Kopumā Latvijas aizsardzības resors ir gatavs šāda veida incidentiem, bet 100% drošību nav iespējams garantēt, jo kaimiņos notiek karadarbība, preses konferencē atzina E.Leščinskis.

Neaiztikt un ziņot policijai

Kā rīkoties iedzīvotājiem, ja līdzīga situācija atkārtotos citviet, “Kurzemniekam” skaidro Kuldīgas novada civilās aizsardzības komisijas koordinators Dzintars Pakalns.

„Galvenais noteikums – netuvoties un neaiztikt,” saka Dz.Pakalns un uzsver, ka lielākais risks šādos gadījumos ir iedzīvotāju informācijas trūkums un ziņkāre. Ne visi spēj atpazīt militāru bezpilota lidaparātu, tādēļ jebkurš nezināms lidojošs vai nokritis objekts būtu jāuztver kā potenciāls apdraudējums. „Ja cilvēks ierauga lidojošu objektu vai tā atlūzas, pirmkārt, ir jāziņo policijai. Nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties vai mēģināt apskatīt, kas tur ir.”

Viņš atgādina par Krāslavas gadījumu, kur drons pēc nokrišanas eksplodēja. „Tikpat labi tas varēja uzreiz nesprāgt un nostrādāt ar laika nobīdi, tāpēc iedzīvotājiem nevajadzētu tuvoties tādām atlūzām – tikai ziņot un turēties pa gabalu.”

Ja līdzīgs incidents notiktu Kuldīgas novadā, civilās aizsardzības komisija nekavējoties uzsāktu darbu. „Vispirms tiktu sasaukta komisijas sēde situācijas izvērtēšanai. Komisija pieprasītu detalizētu informāciju no Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem, kuri ir galvenie eksperti bezpilota lidaparātu jautājumos. Visos sociālajos tīklos un informācijas kanālos tiktu izplatīti paziņojumi ar instrukcijām iedzīvotājiem par drošu rīcību. Tiktu noskaidrots, vai ir fiksēti vēl citi gadījumi, lai saprastu, vai tas ir atsevišķs incidents vai apzināts masveida uzbrukums, tas prasītu pavisam cita līmeņa reakciju.”

Koordinators atzīst, ka Krāslavas gadījumā izšķirošs bija robežas tuvums. Bruņotajiem spēkiem bija ļoti maz laika reaģēt objektam, kas tikko šķērsojis valsts robežu.

Tomēr, ja drons turpinātu ceļu dziļāk Latvijas teritorijā, situācija būtu citāda. „Ja tas lidotu tālāk uz mūsu pusi, es domāju, ka līdz Kurzemei nemaz nenonāktu. Tas noteikti tiktu fiksēts un neitralizēts jau savlaicīgi.”

Pirmais drons nokrita Gaigalavā

Šoreiz sabiedrība par notikušo tika informēta savlaicīgi. Izskanēja gan pārmetumi par to, ka nav iedarbināta šūnu apraide. NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns medijiem atzinis, ka šūnu apraidei par drona apdraudējumu lokālajiem iedzīvotājiem bija par maz laika. Turklāt līdz šim šūnu apraide bijusi paredzēta nevis iedzīvotāju nomierināšanai, bet aicināšanai uz konkrētu rīcību. Taču tikšot vērtēts, vai apziņošana pēc notikuma dotu vajadzīgo efektu.

Šī nav pirmā reize, kad Latvijas gaisa telpu šķērsojis drons no Krievijas teritorijas. 2024. gada 7. septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā tika atrasts Krievijas “Šahed” tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorēja, taču toreiz netika pieņemts lēmums dronu notriekt vai pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Toreiz iedzīvotāji uzreiz netika informēti un par to NBS vadībai nācās taisnoties.

Vairāk lasi Sargs.lv.