Ceļojums muzeja krājumā

Raksta autors: Inna Rozentāle, Kuldīgas novada muzeja krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Kuldīgas novada muzeja arhīva foto

12:05 - 27.10.2023

No 28. oktobra varēs ekspozīciju apmeklēt individuāli, pieteikties ekskursijām un muzejpedagoģiskajām nodarbībām.

No rītdienas Kuldīgas vecpilsētā būs pieejama jauna kultūrvieta. Vēsturiskajā Latvijas Bankas ēkā, Dzirnavu ielā 5, Kuldīgas novada muzejs izveidojis mūsdienīgi iekārtotu lielāko atvērtā krājuma ekspozīciju Latvijā, kurā galvenā vieta atvēlēta priekšmetiem – vēstures lieciniekiem. Raugoties caur lietu prizmu, Ceļojumā muzeja krājumā varēs izsekot vēstures līkločiem no pirmo cilvēku ienākšanas Kurzemē līdz pat 21. gadsimtam.

VAIRĀK NEKĀ SIMTTŪKSTOŠ LIECĪBU

Kuldīgas novada muzejs vāc, saglabā, pēta un popularizē liecības par novada krāšņo vēsturi un kultūru. Šīs liecības jeb priekšmeti veido muzeja krājumu. Tas krāts vairāk nekā 85 gadus un ir viens no lielākajiem Kurzemē. Te apvienots vairāk nekā 115 000 priekšmetu, aptverot laikposmu no akmens laikmeta līdz mūsdienām.

Balstoties savāktajā, tiek pētīta vēsture un kultūra, veidotas izstādes, pasākumi un publikācijas.

Kuldīgas novada muzejs ir vienīgais pasaulē, kura krājums tik pilnīgi raksturo Viduskurzemes vēsturi un kultūru Latvijas un pasaules kontekstā. Balstoties savāktajā, tiek pētīta vēsture un kultūra, veidotas izstādes, pasākumi un publikācijas. Muzeja krājumu plaši izmanto Latvijas un ārvalstu pētnieki, žurnālisti, studenti, skolēni, novadpētnieki, mākslinieki un citi interesenti.

2019. gadā Kuldīgas novada muzejam lietošanā nodota vēsturiskā Latvijas Bankas ēka Dzirnavu ielā 5, un tajā tika iekārtotas slēgtās krātuves, būtiski uzlabojot priekšmetu glabāšanas apstākļus, izveidotas arī telpas krājuma un pētniecības nodaļas darbiniekiem. Uz jauno ēku tika pārvietotas visas muzeja kolekcijas. Pagrabstāvā un pirmajā stāvā atrodas slēgtās krātuves un darbinieku kabineti, otrajā iekārtota ekspozīcija.

ATVĒRTS IKVIENAM

Atvērtība sabiedrībai ir mērķis, uz kuru mūsdienās Eiropā tiecas ikviena nozare. Šādu mērķi sev izvirzīja arī Kuldīgas novada muzejs, apzinoties, ka kuldīdznieki un pilsētas viesi izteikuši vēlmi redzēt vairāk krājuma priekšmetu, nekā var parādīt mainīgajās izstādēs, pasākumos un individuālās konsultācijās. Lai tos padarītu vēl pieejamākus, vairākus gadus muzejā tika veidota apjomīga atvērtā krājuma ekspozīcija, un šoruden skaistajā Kuldīgas vecpilsētā ir jauna kultūrvieta. Ekspozīcija ir dubults ieguvums, jo tagad ikvienam interesentam pieejams ne vien muzeja krājums, bet arī bijušās Latvijas Bankas Kuldīgas nodaļas cēlā ēka.

ARĪ DIGITĀLAIS GIDS UN SPĒLES

Jaunā ekspozīcija Ceļojums muzeja krājumā ir iekārtota apmeklētājiem jau sākotnēji paredzētā telpā – bankas operāciju zālē, papildus sniedzot iespēju ielūkoties arī tādās iepriekš nepieejamās vietās kā varenajā bankas seifā. Ēkas senatnīgā un cēlā atmosfēra vedina uz kultūras un vēstures izziņu un lieliski papildina ekspozīciju, kuras priekšplānā savukārt izcelti muzeja krājuma priekšmeti, rosinot ar to palīdzību iepazīt Viduskurzemes vēsturi.

Te var redzēt muzeja krājumu, iepriekš neeksponētus priekšmetus, uzzināt to stāstus, izzināt Viduskurzemes vēsturi no pirmo cilvēku ienākšanas šajā teritorijā līdz pat mūsdienām. Apskatāms vairāk nekā 2800 priekšmetu oriģinālu, tāpēc, uzsverot to nozīmi, izstādes veidotāji šo dēvē par atvērtā krājuma ekspozīciju.

Priekšmetu stāstus un to radīto gaisotni paspilgtina modernās pasaules iespējas: digitālais gids, animācija par Kuldīgas vēsturi, video un audio ieraksti, spēles. Informācija ir latviešu un angļu valodā. Drukātā veidā var īsumā izlasīt svarīgāko, taču, ja interese par kādu priekšmetu, kolekciju vai vēstures posmu ir padziļināta, plašāki apraksti atrodami digitālajā gidā skārienjutīgajos ekrānos vai planšetdatoros, kurus var saņemt apmeklētāju centrā. Lai ceļojums ērtāks, ekspozīcija sadalīta sešās tematiskās daļās.

NAUDA UN LATVIJAS BANKA KULDĪGĀ

Centrālā daļa veltīta bankai un naudas vēsturei Latvijā, jo bankas vajadzībām ēka ir kalpojusi vairāk nekā 80 gadu.

Grezno celtni Dzirnavu ielā 30. gados uzbūvējusi Latvijas Banka, lai tajā glabātu naudu un veiktu banku operācijas. No 1931. līdz 2017. gadam pārmaiņus šajās telpās darbojušās dažādu banku filiāles, bet kopš 2019. gada šeit atrodas kultūrvēsturisko vērtību krātuve – Kuldīgas novada muzejs.

Vienas no atpazīstamākajām interjera detaļām, kas palikušas atmiņā daudziem apmeklētājiem, ir bankas operāciju zāles koka letes. Tās šeit atrodas kopš pirmsākumiem.

Agrāk aiz lodziņiem darbojās bankas darbinieki, bet tagad aiz tiem izvietota ekspozīcija. Zāles labās puses lodziņos var vairāk uzzināt par Latvijas Bankas un Kuldīgas nodaļas vēsturi, kreisajā pusē – iepazīties ar stāstu par naudas vēsturi Latvijā un izpētīt muzeja numismātikas kolekciju.

ARHEOLOĢISKIE PRIEKŠMETI

Ekspozīcijas daļā Arheoloģiskie priekšmeti – vēstures liecinieki muzejs aicina izzināt senāko vēstures liecību stāstus. Šeit var pievienoties pirmajiem cilvēkiem, kuri pirms 12 500 gadiem Latvijas teritorijā ienāca, sekodami ziemeļbriežu bariem. Iedziļinoties akmens cirvju stāstā, var uzzināt par zemkopības pirmsākumiem Viduskurzemē. Vērojot dzelzs un bronzas priekšmetu formu un rotājuma izmaiņas, var gūt ieskatu saimniecības un kultūras attīstībā. Turklāt šīs lietas ir liecinieces kuršu, Baltijas somu, skandināvu un vēlāk Rietumeiropas kristīgās ticības nesēju līdzāspastāvēšanai un mijiedarbībai Kurzemē.

Ceļš telpas grīdā ved uz lielāko kuršu pilskalnu Veckuldīgā pirms vairāk nekā 800 gadiem. Senākās vēstures interesenti papildus var izzināt arheoloģiju, Veckuldīgas pilskalna stāstu, kuršus, viņu priekštečus un to atstāto mantojumu, ielūkojoties digitālajā gidā. Tur atmiņu un zināšanas var pārbaudīt spēlēs un uzdevumos.

ETNOGRĀFISKAIS MANTOJUMS

Ekspozīcijas daļā Tradicionālais dzīvesveids Viduskurzemē muzejs piedāvā ielūkoties Kurzemes lauku sētā pirms vairāk nekā simt gadiem. Šeit var iepazīt darbarīkus, ko cilvēki lietoja zemes apstrādē un mājsaimniecībā, uzzināt, cik prasmīgi bijuši amatnieki. Goda vieta atvēlēta kuršu ķoniņiem – vietējās izcelsmes Livonijas ordeņa lēņavīru pēctečiem, kuri dzīvoja un dzīvo Kuldīgas apkārtnē.

Muzejs lepojas ar plašu etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, kas raksturo Viduskurzemes lauku iedzīvotāju dzīvesveidu 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs. To veido darbarīki, sadzīves priekšmeti, zirglietas, mēbeles, apģērbs, keramika, svari un mēri, mūzikas instrumenti.

Goda vieta atvēlēta kuršu ķoniņiem – vietējās izcelsmes Livonijas ordeņa lēņavīru pēctečiem, kuri dzīvoja un dzīvo Kuldīgas apkārtnē.

Tautas tradicionālā dzīvesveida liecības vāktas un pētītas kopš muzeja dibināšanas 1935. gadā. Kolekcija ievērojami papildināta muzeja rīkoto ekspedīciju laikā 20. gadsimta 70.–80. gados. Šajā laikā daudzu lauku viensētu iedzīvotāji pārcēlās uz dzīvokļiem kolhozu centrā, kur pēc etnogrāfiskajiem priekšmetiem vajadzības vairs nebija. Savukārt muzejā šīs vērtīgās laikmeta liecības tiek saglabātas nākamajām paaudzēm, un daļa ir apskatāma jaunajā ekspozīcijā.

STĀSTI PAR KULDĪGU

Skaistā, senatnīgā Kuldīga – Kurzemes sirds – daudzus gadsimtus ir iedvesmojusi un bijusi neskaitāmu stāstu daļa. Mūsdienās šos stāstus glabā grāmatas, attēli, atmiņas un priekšmeti. Ekspozīcija Priekšmetu stāsti par Kuldīgu atklāj, ko muzeja krājums var pastāstīt par pilsētas vēsturi un kultūru.

Kuldīgu neatkārtojamu padara ne vien tās vēsturiskais ielu plānojums un ēkas, bet arī daudzveidīgie amatnieku darinājumi. Te var iepazīt gadsimtiem senas un jaunas liecības par kalēju, galdnieku, podnieku un citu amata meistaru prasmēm, kuras gadsimtu gaitā noteica pilsētai raksturīgos vaibstus.

Vērtīgu informāciju par Kuldīgu glabā dokumentu, fotogrāfiju un fotonegatīvu kolekcija. Ekspozīcijas attēlos var salīdzināt, kā pilsēta izskatījās senāk un tagad. Krāšņs pienesums ir kuldīdznieka Rolfa Vitala darinātie, precīzie seno ēku maketi.

Savukārt savu Kuldīgu bērni un pieaugušie var uzbūvēt uz senākā zināmā pilsētas plāna ekspozīcijas grīdā. Tur var arī izmēģināt dažādas spēles, kuru radīšanu iedvesmojusi Kuldīgas neatkārtojamā atmosfēra.

TRADĪCIJĀM BAGĀTA UN AR SENU VĒSTURI

Cilvēku atstātās pēdas Kuldīgā un tās apkārtnē ir izsekojamas kopš akmens laikmeta. Tomēr par tādu pilsētu, kādu to pazīstam šodien, tā izveidojās viduslaikos, kad 13. gadsimtā šeit uzbūvēta mūra pils – svarīgākais Livonijas ordeņa atbalsta punkts Kurzemē. Kuldīgā, tolaik sauktā par Jēzusburgu un Goldingenu, uzplauka amatniecība un tirdzniecība. Tā bija Hanzas savienī-
bas dalībniece.

16. gadsimtā, Livonijas ordeņa valstij sabrūkot un izveidojoties Kurzemes un Zemgales hercogistei, Kuldīga kļuva par vienu no nozīmīgākajiem administratīvajiem centriem un hercogu iemīļotu rezidenci. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka tieši Kuldīgas pilsētvide ir saglabājusi visvairāk liecību par hercogu valdīšanas laiku Kurzemē.

Apmeklētāji tiek rosināti zināšanas par Kuldīgu pārbaudīt un papildināt, ielūkojoties digitālajā gidā.

Tur var atrast stāstus par pilsētas vēsturi kopš tās pirmsākumiem, tuvāk iepazīt priekšmetus, kā arī par savu vērību pārliecināties spēlēs un uzdevumos.

Muzejs sniedz papildu iespēju Kuldīgas vēsturi izzināt, arī neizejot no mājām. Plašs apraksts ir mājaslapas Kuldigasmuzejs.lv sadaļā Izzini.

TRĪSSIMT GADU KOLEKCIJĀS

Ekspozīcijas daļa Trīssimt gadu muzeja kolekcijās ir ceļojuma pēdējais posms, kurā priekšmeti parāda, kā dzīve Viduskurzemē mainījusies no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Pēdējie trīs simti gadu ir dinamiskākais laiks Latvijas vēsturē. Daudzveidīgie priekšmeti bijuši liecinieki Kurzemes un Zemgales hercogistes norietam, Krievijas impērijas uzplaukumam, postošajam 1. un 2. pasaules karam, okupācijas režīmam un neatkarīgajai Latvijas Republikai. Vērojot priekšmetus, var redzēt pārmaiņas mākslā, tehnikā, skaistuma izpratnē pēdējo trīssimt gadu laikā.

Šajā telpā muzejs aicina uz filozofisku diskusiju par laika nozīmi mūsu dzīvē un tā ietekmi uz kultūras mantojuma veidošanos, pastāvēšanu un bojāeju. Vai ir gadījies aizdomāties, kāda ir muzeja nozīme kultūras mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm?

Priekšmeti šajā telpā izlikti pēc kolekciju principa, uzskatāmi atainojot krājuma struktūru. Šeit var iepazīt daļu no mākslas, mūzikas instrumentu, pulksteņu, ieroču, mēbeļu, ģerboņu un citām kolekcijām.

AR SKATU NĀKOTNĒ

Ekspozīcijā tiek atgādināts, ka vēsture nekad nebeidzas. Arī mūsu rītdiena drīz vien būs vēsture, un liecības par to saglabās muzeji. Noslēgumā 21. gadsimta bērnu rotaļlietas ir aicinājums ar pozitīvām domām raudzīties nākotnē, apzināties patiesās vērtības un par tām rūpēties.