Viens no Turlavas sportiskās cilts

Šoruden turlavnieks ULDIS OZOLIŅŠ Latvijas darta izlasē startējis Pasaules kausa izcīņā. Viņa secinājums pēc turnīra: tur iegūtā pieredze ir neaizstājama, tā ļaus uzlabot spēles nianses, lai nākamajās sacensībās rezultāts būtu vēl labāks.

Pastāsti, kā līdz izlasei un Pasaules kausa sacensībām nokļuvi!

Sākumā piedalījos valsts reitinga sacensībās. Pašlaik ir A un B divīzija. Lai tiktu Latvijas izlasē, jāstartē A divīzijā. Vispirms jāpiesaka sava kandidatūra, ka vēlos izlasē startēt. Uz to tiek uzaicināts līdz desmit kandidātiem, un kvalificējas četri labākie. Šajā gadā pieteicās astoņi, kuri par šīm četrām vietām cīnījās.

Izlasei pirmās sacensības bija Baltijas kauss, un tajā mēs uzvarējām, šogad kausa izcīņa norisinājās Rīgā. Pēc divām nedēļām devāmies uz Pasaules kausa izcīņu Dānijā. Sacentās dalībnieki no 50 valstīm, bet sākumā pieteicies vēl vairāk.

Kā tu izlases sniegumu vērtē?

Mums negāja tik labi, cik vēlējāmies. Salīdzinot ar Latvijas līmeni, pasaulē tas ir augstāks, un mums vēl ir, kur augt. Izlases menedžerim Žanim Buklovskim šī bija jau desmitā kausa izcīņa: piecus gadus pats bijis dalībnieks, otrus piecus – menedžeris. Viņš teica, ka šajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem spēlētāju līmenis bijis ļoti augsts.

Jāsaka, kā ir: mums nepaveicās. Bija izslēgšanas spēļu sistēma: spēli zaudē un uzreiz izstājies. Bija trīs disciplīnas.

Pirmajā dienā ir sacensības pāriem, otrajā – individuālās, trešajā – komandām, un sastāvā bija četri spēlētāji. Visi izkritām pirmajā vai otrajā kārtā. Es ar savu pārinieku sāku no otrās kārtas, jo pirmā bija brīva. Diemžēl spēli zaudējām, jo mums mazliet pietrūka dubulto, bet otrā iespēja netika dota, un mēs no tālākas cīņas izstājāmies. Tāpat arī individuālajā sacensībā: no izlases viens sāka no otrās kārtas, bet mēs, pārējie, – no pirmās. Zaudējām.

Tomēr guvāt labu pieredzi.

Jā, tā tiešām ir. Man tā bija pirmā Pasaules kausa izcīņa. Arī manu spēli raidīja tiešsaistē, zināju, ka visa pasaule vēro.

Tas bija liels uztraukums! Šautriņas var mest ikviens – tām nav vecuma ierobežojuma. Līdzko tehniku esi apguvis, vairāk sāc spēlēt ar galvu. Te ļoti svarīga ir psiholoģiskā noturība. Jo mazāks stress, jo ar brīvāku roku var mest, jo augstāks būs rezultāts.

Vai dalībnieki var mest ar savām šautriņām?

Jā, katrs met ar savējām. Katrs ar saviem gramiem. Manām šautrām svars ir 27 grami – pasmagas. Lielākā daļa izvēlas šautras no 21 līdz 24 gramiem. Ir tādi, kam patīk ar īsu astes galu, citiem pretēji – patīk ar garu astes galu. Ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē metienu tehniku.

Vai ar tavējām mest nav grūtāk?

Tas neko neietekmē. Vairāk varētu ietekmēt tad, ja šautra būtu resna, tad grūti iemest 180 punktus. Vienā mazā sektorā grūti iemest trīs lielas šautras.

Kāds attālums līdz mērķim?

Kā es saku: no centra līdz lejai ir 1,73 metri, no apakšas līdz vietai, no kurienes met, ir 2,37 metri, un pa diagonāli no centra līdz vietai, kur met, ir 2,93 metri.

Kādi ir galvenie secinājumi?

Jāsāk trenēties vēl vairāk. Gribas tomēr aizbraukt un arī uzvarēt. Ja Latvijā esi viens no vadošajiem, tas nenozīmē, ka tāds būsi arī pasaules mērogā. Latvijā līmenis tomēr ir nedaudz zemāks – gribētos to dabūt stabilāku un augstāku. Vairāk jāpiestrādā arī pie tehnikas. Vēl jāiemācās tikt galā spriedzes situācijā. Mājās trenējoties, metieni iznāk ļoti labi, bet pavisam kas cits ir sacensībās. Šķiet, ka neesi vairs tas pats cilvēks. Tas tāpēc, ka mājās ir komforts, metieni ir brīvi, bet sacensībās uzreiz ieslēdzas cita domāšana.

Ļoti labi bija tas, ka izlases menedžeris iesaistījis sporta psihologu. Pildījām visādus vingrinājumus, lai spētu būt mierīgāki, mācētu pārvarēt stresu un uz spēlēm ierastos ar tukšu galvu un brīvu roku. Tad var dabūt labākus punktus.

Cik ilgi ar šautriņu mešanu nodarbojies?

Latvijā esmu viens no apslēptajiem talantiem (smejas). Sāku 2019. gadā. Šī man iznāk ceturtā pilnā sezona. Pa vidu bija kovida laiks – tad notika virtuālie turnīri, un es izlēmu tajos piedalīties.

Kā tie notika?

Katrs startēja savās mājās. Bija vajadzīgs dators, kamera, un ar to filmēja mērķi, lai ar punktiem nešmauktos. Tie bija jāievada speciālā aplikācijā.

Tad jau varēja arī pablēdīties un pieiet mērķim tuvāk.

Es tā nedarīju, jo tā pat būtu bijis grūtāk. Pieejot tuvāk, mainās tehnika, un šautra lido pavisam citādāk. Es teiktu, ka tas ir pat grūtāk nekā tad, kad jāmet no noteiktā attāluma. Šautras man vienmēr ir patikušas, un sapratu, ka varētu nodarboties nopietnāk. Braucu arī uz sacensībām Vaiņodē.

Sāku strādāt uzņēmumā Saldus ceļinieks, un arī kolēģis Jānis Cērps meta šautras, uzaicināja mani uz nesen nodibināto šautriņu mešanas klubu Kuldīgā. Viņa aicinājumam atsaucos. Kolēģis daļēji ir arī mans mentors, jo šautrās mani ievilka. Patrenēja un pastāstīja, kā vajag darīt labāk. Tagad skolnieks skolotāju pāraudzis (smejas).

Vai klubs darbojas?

Jā. Pārsvarā vasara mums ir no treniņiem brīva, jo tad nevaram savākties. Pēdējā laikā esam sākuši svētdienās braukt uz sacensībām Vaiņodē, bet trešdienās uz Liepāju. Tur notiek nedēļas reitinga turnīri. Ir patīkami tur doties, jo tur klubi spēcīgāki. Piedaloties dabū mazu spriedzīti un savu līmeni var paaugstināt.

Cik daudzi trenējaties Kuldīgā?

Esam desmit, bet vienmēr visi nevar ierasties. Tad jāspēlē četriem vai pieciem. Kļūst mazliet apnicīgi visu laiku spēlēt vienam ar otru, tāpēc nolēmām braukt uz mazajiem turnīriem Liepājā un Vaiņodē.

Vai Latvijā šautriņu mešana ir populāra?

Kad sāku mest, likās, ka šautras nav populāras. Bet pēdējā laikā vērojams, ka kļūst populārākas, jo turnīri tiek organizēti vairākās vietās. Ar pasauli Latviju nevar salīdzināt, jo esam maza valsts. Citviet darts ir ļoti populārs – Anglija tiek uzskatīta par šautriņu dzimteni. Mums ir gandrīz 300 cilvēku, kuriem ir licence. Lai piedalītos Latvijas reitinga sacensībās, jābūt gan kluba, gan spēlētāja licencei.

Kādi ir plāni nākamajam gadam?

Nākamgad Slovākijā notiks Eiropas kausa izcīņa. Es pieteikšos izlases kandidātos un centīšos tur iekļūt.

Kas tevi šautriņu mešanā aizrauj?

Man patīk sacensties ar citiem. Matemātika jau no skolas laikiem ir patikusi, un šautriņu mešanā iznāk daudz rēķināt. Kombinācijās jāsaprot, cik punktu vajag, lai tiktu noteiktā zonā. Citi tikai met, bet ir tādi, kuri ļoti smalki visu izrēķina, un tas jau ir pavisam cits līmenis.

Vai tevi interesē arī citi sporta veidi?

Esmu spēlējis futbolu, basketbolu, volejbolu. Kopā ar komandu startējis Kuldīgas novada čempionātā, sporta spēlēs. Visilgāk esmu spēlējis futbolu.

Vai skaties Latvijas futbola izlases spēles kvalifikācijai Eiropas čempionātā?

Protams! Tiešām nezinu, kāpēc lielajā Latvijas futbolā spēles neizdodas. Viņi trenējas tāpat kā jebkura cita komanda, uztur fizisko sagatavotību. Bet kāpēc, atbraucot lielvalstīm, laukumā neko izdarīt nevar? Vai trūkst tehnikas, vai dara ko nepareizi? Tas ir neizskaidrojami.

Turlavnieki vienmēr bijuši sportotāji. Vai tu iesaisties arī tagad?

Es gribu palīdzēt, bet ne vienmēr iznāk. Vasaras sporta spēlēs nevarēju pagasta komandu atbalstīt, jo pašam bija jāsacenšas šautriņu mešanā. Sacensības notiek arī Lietuvā un Igaunijā, un cenšos uz lielākajiem turnīriem aizbraukt.

Šogad gan domājam piedalīties novada čempionātā telpu futbolā, un iespēju robežās došos komandai palīgā. Man sezona šautrās vēl nav beigusies – novembrī un decembrī paredzētas sacensības. Pašas galvenās būs Latvijas čempionāts. Pēc reitinga šobrīd esmu pirmais, bet ļoti tuvu ir divi citi spēlētāji.

Vai tev ir vēl kāda aizraušanās?

Medības – tajās dodos jau 15 gadus. Esmu klubā Turlavas mednieks. Tā mums tāda ģimenes lieta: medībās gāja vectēvs, tētis, tagad arī es. Vēl kopā ar draugiem devāmies uz Alsungas Sapņotavu un piedalījāmies galda spēles Katanas ieceļotāji turnīrā. Tā spēle patiešām aizrāva. Gāja labi – turlavnieki paņēma visas godalgotās vietas.

No kurienes Turlavā tas sportiskais gēns?

Laikam sākums ir pamatskolā. Skolotāja Džanita Freija ieaudzināja sportiskumu, cīņassparu. Tas joprojām nav zudis. Arī sieva Juta saka: man piemīt cīņasspars, vienalga, kuru sporta veidu daru. Nekad neko nepametu pusratā.

Vai ģimene tevi atbalsta?

Jā, ļoti. Sieva brauc līdzi uz sacensībām. Nedēļu pirms Pasaules kausa izcīņas ar Jutu apprecējāmies.

Ko dari ikdienā?

Strādāju uzņēmumā Saldus ceļinieks, vēl man Turlavā ir zemnieku saimniecība – nodarbojos ar graudkopību.