Latvieši ir stipri un saliedēti

Sieviešu koris Sonante ir vecākais Skrundas amatiermākslas kolektīvs un senākais koris arī tagadējā Kuldīgas novadā. Patlaban tajā ir 20 dziedātāju gan no Skrundas, gan tuvākās apkārtnes. Kolektīvs kārtējo reizi apliecinājis sava snieguma lielisko kvalitāti, Dziesmu svētku repertuāra pārbaudē iegūstot augstāko pakāpi.

Lielie darbi pirms Dziesmu svētkiem padarīti, un dziedātājas ar nepacietību gaida to brīdi, kad varēs doties uz Rīgu un būt kopā ar pārējiem lielajos latviešu dziedāšanas svētkos.

Vada 23 gadus

„Koris dibināts 1959. gadā, un nākamgad svinēsim 65 gadu pastāvēšanu,” saka Sonantes diriģente Laimdota Mūrniece. Viņa kori vada apmēram 23 gadus. No sākuma pievienojusies kā dziedātāja – tas bijis vēl 80. gados. „Esmu beigusi Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu, iegūstot diriģentes specialitāti. Pēc tam mani nosūtīja strādāt Skrundā. Atnācu 1980. gadā un strādāju mūzikas skolā,” stāsta L.Mūrniece. Krietnu laiku bijusi Sonantes dziedātāja, taču tad pienācis brīdis, kad aicināta kļūt par diriģenti. L.Mūrniece ar profesionālu darbu un prasīgumu pret sevi un dziedātājām gadu gaitā kora māksliniecisko kvalitāti cēlusi arvien augstāk. Uz jautājumu, kā izdodas latiņu noturēt tik augstu, viņa atbild: „Strādājam, dziedājumu izkopjam. Tas jau atkarīgs galvenokārt no dziedātājām, cik viņas ir gatavas pieņemt un izpildīt to, ko viņām māca. Ja tā notiek, tad arī rodas labs dziedājums.”
Kora prezidente Signe Grīnberga tam piekrīt: „Lai panāktu labus rezultātus, jāklausa diriģente, jācenšas izpildīt to, ko viņa grib panākt. Ja reizēm šķiet, ka ir pārāk prasīga, tad pēc rezultāta labi redzam, ka viņai bijusi taisnība. Taču mēs jau arī ļaujamies, lai viņa mūs māca.”

Arī no apkārtnes

Patlaban dzied 20 sieviešu, un par sastāvu diriģente saka: „Neesam daudz, bet dziedātājas ir labas. Ir tādas meitenes, kuras dzied jau ilgus gadus. Taču gados vecākās parasti pāriet uz senioru kori. Mūsu korī dzied tās, kuras vēl nav senioru vecumā.” Diriģente pieļauj, ka skaits vēl varētu sarukt tādēļ, ka Skrundā plānots slēgt vidusskolas klases: „Ja vidusskolu likvidē, jaunieši pazudīs.” Patlaban dzied trīs meitenes, kuras tur mācās: viena beigs skolu šogad, pārējās divas – nākamgad.
Viena no ilggadējām Sonantes dziedātājām ir kora prezidente S.Grīnberga. Viņa sākusi dziedāt, vēl mācoties vidusskolā, un kopā pavadīti jau vairāk nekā 35 gadi. „Es šajā korī sāku dziedāt tāpēc, ka arī mamma tajā dziedāja. Kad biju vēl diezgan maza, ar ģimenes draugiem braucām uz Dziesmu svētku koncertiem, jo mamma tajos piedalījās.” Viņa arī redzējusi, kā koristi guļ skolas sporta zālē uz matracīšiem, un atceras, kā bērnam tas viss šķitis ļoti interesanti.

Jāprot organizēt

Te dzied ne tikai skrundenieces, bet arī sievietes no tuvākās apkārtnes, piemēram, Pampāļiem, Zirņiem, Jaunmuižas. „Dziedātājas ir gatavas braukāt, jo viņas kora dziesmu mīl. Manuprāt, iekšā jābūt arī nelielam pozitīvam trakumam, lai to darītu. Dziedāšana droši vien dod arī kādu lādiņu darbam un pārējai dzīvei,” saka diriģente.
To apliecina dalībniece Una Blūma, kura dzīvo Jaunmuižā. Viņai galvenais, lai izbraukātu uz mēģinājumiem, ir „ģimenes dzīvi menedžēt tā, lai to varētu izdarīt”. Mēģinājumi esot kā patīkama izraušanās no ikdienas, un ierasties nebūt neesot grūti.

Kā virsotne, uz ko tiekties

Par gatavošanos Dziesmu svētkiem diriģente saka: „Daudz mācījāmies un skatē ieguvām augstāko pakāpi. Dziedātājām tas ir liels nopelns. Mēs ar to lepojamies.” Par svētku organizatorisko pusi lielākoties viss skaidrs. Koris nakšņos Rīgas Hanzas vidusskolā kopā ar pārējiem Kuldīgas novada dalībniekiem. Sonante uzstāsies Skrundas tautas tērpos.
Diriģente Sonanti uz Dziesmu svētkiem vedīs piekto reizi, taču pati piedalījusies vēl vairākas reizes, būdama dziedātāja: „Tā ir tautas kopābūšana, dziesmu svinēšana, tie ir mūsu lielie mūzikas svētki.” Koru dzīvē tā esot kulminācija – virsotne katram piecu gadu ciklam. Runājot par šīgada repertuāru, diriģente atzīst, ka sieviešu kori pārsvarā dziedās jau zināmas dziesmas, vairāk jauno ir iekļauts kopkora koncertā.

Būtiska arī disciplīna

Koriste U.Blūma atzīst, ka apgūt repertuāru nav nemaz tik viegli: gatavošanās esot diezgan atbildīga, saspringta un arī interesanta. „Mēs zinājām, uz ko ejam un ko gribam. Lielais mērķis, protams, bija Dziesmu svētki. Pastarpinātais – augstākā pakāpe skatē. Skaļi to nereklamējām, bet domāju, ka lielākajai daļai dalībnieču bija sajūta, ka esam ieguldījušas patiešām lielu darbu un būtu šo pakāpi pelnījušas. Un tā arī notika! Jāsaka paldies diriģentei, ka viņa ir prasīga attiecībā uz to, ka jāiegulda darbs, lai rezultātu sasniegtu. Liela nozīme ir disciplīnai,” atzīst U.Blūma. Kad skatē piešķirta augstākā pakāpe, prieks un gandarījums bijis liels.
U.Blūmai šie būs otrie Dziesmu svētki, uz kuriem viņa dosies ar Sonanti. Viņa jūtas lepna par latviešiem, kas spējuši šos svētkus saglabāt kā kultūrvēsturisku mantojumu. Pirmie Dziesmu svētki notika 1873. gadā – tātad tradīcija ir dzīva jau 150 gadus! „Tas nozīmē, ka mēs kā tauta esam stipra un saliedēta,” secina dziedātāja. Šajos svētkos varot piedzīvot neatkārtojamas izjūtas – tās valda gan mēģinājumos Rīgā, gan, protams, noslēguma koncertā. „Tās ir neaprakstāmas emocijas. Tas, kurš Dziesmu svētkos nav bijis, to nekad nesapratīs. Par to var stāstīt, var rādīt fotogrāfijas un video, bet īstās emocijas piedzīvo tikai tie, kas tur atrodas. Es ļoti gaidu, kad varēšu to piedzīvot no jauna,” saka U.Blūma.

Ar aizkustinājuma asarām

Kora prezidente S.Grīnberga šos svētkus piedzīvojusi jau daudzas reizes: „Kad vieni beidzas, jau sākam gaidīt nākamos, jo gribas atkal piedzīvot to kopību. Tas nekas, ka mēģinājumos dažbrīd esam ļoti noguruši, jo prieks un patriotisms to visu liek aizmirst. Kad visi esam kopā, dziedot reizēm acīs sariešas asaras un kamolu kaklā nevar norīt, jo saviļņojums ir ļoti liels.”
Marikai Rimšai-Bušai šie būs trešie Dziesmu svētki. Pirmo reizi piedalījusies, būdama vēl skolniece un pārstāvot Piltenes vidusskolas kori, bet pēc tam svētki piedzīvoti ar Sonanti: „Ir ļoti saviļņojoši dziedāt kopkorī. Tā ir liela latviešu tautas kopības izjūta.” Gatavošanās esot intensīva, jo šis notikums „atbildības izjūtu paceļ citā līmenī”. Marikai kordziedāšana un Dziesmu svētki saistās arī ar omi, kurai ir 86 gadi un kura vienmēr bijusi liela dziedātāja: mazmeita jūtas kā viņas aizsāktā turpinātāja. Ome atdevusi arī savu tautastērpu un saglabājusi nozīmītes, kas piešķirtas par dalību agrākajos Dziesmu svētkos.