Tas bija gaidāms…

Ar prieku gaidīju šīgada Eirovīzijas dziesmu konkursu, kura pirmais pusfināls tika translēts 9. maijā. Latvija tajā piedalījās ar grupas Sudden Lights dziesmu Aijā. Tā ir tiešām laba, un priekšnesums arī. Cik skatījos, nekas netika sajaukts, tāpēc mūsējie tiešām malači! Tikai viena problēma: cītīgi gaidot balsojuma rezultātus, man jau bija nelāgas aizdomas, ka šogad Latvijas priekšnesums konkursa finālā atkal netiks. Tā arī notika.
Lai gan 2002. gadā Latvija vienreiz ir atkodusi uzvaras formulu ar Marijas Naumovas izpildīto dziesmu I wanna (Es gribu), nu jau pagājis diezgan daudz gadu, bet mūsējiem kaut kā nav izdevies. Man ir pāris teoriju, kādēļ tā notiek. Pirmkārt, atskatoties uz 2002. gadu, var redzēt, ka dziesma toreiz nav bijusi tik svarīga, cik pats priekšnesums. Tajā solisti Mariju dejotāji pakāpeniski noģērbj, ikreiz atklājot pilnīgi cita stila tērpu. Tā skatītājiem bija kā izklaide, un tas, visticamāk, veicināja mūsu uzvaru. Pati dziesma bija salsas stilā – manuprāt, nekā īpaša.
Otrkārt, paejot tik daudziem gadiem, Eirovīzijas dziesmu konkursā mainījušies dažādi mūzikas stili, un šķiet, ka Latvija mazliet netiek līdzi aktuālajiem žanriem. Vai arī mūsu atlases konkursā Supernova cilvēki un žūrija nebalso par īstajiem kandidātiem.
Lai gan šīgada dziesma bija laba, manuprāt, Eirovīzijai tā nav īsti atbilstoša. Tas ir diezgan vienmuļš indīroka stila darbs bez jebkāda pārsteiguma. Esmu ievērojis, ka lielai daļai melodiju, kas nonāk Eirovīzijas finālā, ir kāda odziņa, proti, dramatisks kontrasts vai negaidīti iespaidīgs piedziedājums. Pagājušogad Latvija uz Eirovīziju aizsūtīja grupu Citi zēni ar dziesmu Eat Your Salad (Ēd savus salātus), kur jau pašā sākumā bija pārsteigums ar vulgāru anglisku frāzi, bet bija arī ļoti košs priekšnesums, tomēr arī šī dziesma finālā netika, un tas man likās negaidīti. Domāju, ka būtu vērts vēl kādu reizi aizsūtīt turp kaut ko tik krāšņu. Tāpat šķiet, ka pagājušogad finālā netikām tāpēc, ka pārējo kandidātu dziesmas tiešām bija spēcīgas.
Pēdējos gados esmu ievērojis, ka kaimiņvalsts Lietuva Eirovīzijas uzvaras formulu ir uzminējusi, jo priekšnesumi ir baudāmi un interesanti.

2002. gadā grupa The Roop uzstājās ar dziesmu Discoteque un atstāja ļoti pozitīvu iespaidu – jautra, aktuāla, ar oriģinālu deju. Finālā tā dabūja astoto vietu. Šogad šķiet, ka nevienai valstij nav pārāk spēcīga priekšnesuma. Man pēc pirmā pusfināla nebija, par ko balsot. Skatīšos, ko rādīs otrais. Tāpat jācer, ka nākamgad mēs uz Eirovīziju beidzot aizsūtīsim kaut ko fināla vērtu.