Tautas dejā – ar laikmetīgu piesitienu

Kuldīgas kultūras centra Tautas deju ansamblis Venta savos 60 gados nav izlaidis nevienus Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, bet pašreizējā sastāvā tautas spožāko kultūras tradīciju tas izdzīvos pirmoreiz.

Ar goda nosaukumu

Venta ir vienīgais kolektīvs novadā, kas vēl nes Tautas deju ansambļa (TDA) titulu. Savulaik tas bija goda nosaukums, kas labākajiem pašdarbniekiem pirmo reizi piešķirts 1960. gada Dziesmu svētkos, deju kultūrā iezīmējot jaunu attīstības pakāpi. Lai to izpelnītos, pašdarbības kolektīvam bija jāatbilst vairākiem kritērijiem. 1985. gada Dziesmu svētkos jau piedalījās vairāk nekā pussimts šādu ansambļu no daudziem tālaika rajoniem, bet pēc valsts neatkarības atgūšanas šo nosaukumu saglabājuši galvenokārt pieredzes un nopelniem bagātie kolektīvi (pārsvarā lielpilsētās), tostarp Kuldīgas Venta.

Izaug no Stariņa

Tālajā 1963. gadā Venta dibināta kā Kuldīgas rajona patērētāju biedrības jauniešu deju kolektīvs, bet piecus gadus vēlāk pārcēlusies uz kultūras namu, jo tur dejotāju pulciņš pajucis. 1970. gadā izcīnīts goda nosaukums un vienlaikus konkursā plūkti Latvijas PSR labākā deju kolektīva lauri. Gadu gaitā nomainījušies vairāki mākslinieciskie vadītāji, ir būts nozīmīgos festivālos, panākumi gūti gan pašu zemē, gan ārvalstīs. 1970. gadā Ventas grožus pārņēma bērnu kolektīva Stariņš vadītāja Zita Serdante, un ar viņas bijušajiem audzēkņiem ansamblī ienāca jauna audze. Šī tradīcija turpinās: kad mazie no Stariņa vecuma izaug, tad iedanco Ventā.

Skolu jaunatne

Kā norāda Z.Serdante, tagad TDA karogu nes tipisks jauniešu deju kolektīvs (vienīgais Kuldīgas novadā). No agrākiem laikiem atšķirība tā, ka kādreiz teju katrā skolā bija savs kolektīvs, tāpēc kultūras namā – pārsvarā strādājošā jaunatne līdz 30 gadiem. Tagad Ventā ir tikai skolēni jau no 8. klases. Tā ir mazpilsētas iezīme, jo aktīvākie pēc vidusskolas, dažkārt pat vēl agrāk aiziet uz Rīgu vai citu lielu pilsētu. Daļa atgriežas tad, kad var iet pie vidējās paaudzes. Ventā dejo 14 meiteņu un deviņi puiši, visvairāk pārstāvēta Kuldīgas Centra, kā arī Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola (KMHZV).

Pārvēršas par citu cilvēku

„Neesmu skaitījusi, cik Dziesmu un deju svētkos ir iznācis būt,” teic Z.Serdante. „Atceros pirmos lielos svētkus, kad vēl biju jauna un nepieredzējusi. Divas garas mākslīgās bizes, tautastērps… Pati pošanās jau padarīja pavisam par citu cilvēku. Toreiz piedzīvoju gandrīz katastrofālu situāciju. Pirms ģenerālmēģinājuma ar draudzeni bijām pagājušas nost no laukuma. Vadītāja nebrīdināja, ka pēdējā brīdī nedrīkst atgriezties, jo vārti tiek slēgti. Tie aizvērās burtiski mūsu acu priekšā. Sēdēju tribīnēs un gauži raudāju, ka ģenerālmēģinājumā divas vietas uz laukuma tukšas. Nabaga cilvēkbērnam pasaule sagāzās… Vienlaikus gūta mācība, ka par visu jādomā laikus. Tāda nianse, bet kopumā svētki dod tikai pozitīvas emocijas. Vienmēr tik piesātināti – neizskaidrojamu iemeslu dēļ bieži vien kaklā kamols ir riesies un asaras acīs. Milzīga saviļņojuma asaras! Atceros: reiz lielkoncertā uznāca negaiss. Latgaliešu dejas laikā dārdēja pērkons, zibeņoja un lija. Tik spēcīga atmosfēra gāja cauri, emocijas saslēdzās, un nemaz nevarēja neraudāt.”

Tver ar azartu

Ventas vadītāja gan norāda, ka viņai svētki vispirms ir darbs, ko viņa mīl, ciena un ikdienā dara no sirds. Smags darbs, gan trenējot savējo soļus, gan esot līdzās svētku mēģinājumos un koncertu aizkulisēs. Šiem svētkiem gatavošanās bijusi saspringta. Iepriekšējais sastāvs pirms pandēmijas pabeidzis vidusskolu, vietā nākuši jaunie, bet divus gadus mēģinājumi nav varējuši normāli notikt. Saņemot jauno repertuāru pērnvasar, vajadzējis rauties, kā saka, vaiga sviedros, vienlaikus mācoties gan pamata soļus, gan svētku horeogrāfiju.
„Neesmu no tiem vadītājiem, kuri uzsēžas uz klasiskā repertuāra,” turpina Z.Serdante. „Man patīk, ka arī tautas dejā ienāk laikmetīgais stils. Tad ir interesanti visu paaudžu skatītājiem. Jauniešiem gribas mūsdienīgas vēsmas – tās viņi tver ar daudz lielāku azartu. Būs arī pērles no agrākiem laikiem. Vadītājs var bez gala stāstīt par zelta graudiem, un viņi arī klausa: „Ja Zita liks, tad nositīsim Sprigulīti, grābeklīti un izlēksim Cūkas driķos, kā vajag!” Cenšos klasiskajam piemeklēt ko jaunu, arī tērpus.”

Izdejo trīs tērpu kārtās

Par tērpu trūkumu Venta nevar sūdzēties – ļoti dažādām dejām pūrā savākts daudz. Katru jaunu iestudējot, izdancotas vairākas kārtas, lai redz, kas vislabāk iederas. „Mammas no dusmām būtu gatavas man ar kaut ko sviest, kad no skapjiem velku ārā un lieku pārtaisīt, nopresēt, pogas pāršūt. Bet jāredz, kā deja izskatās tērpā,” uzsver skolotāja.
Vēl nesen Venta uzreiz bija pazīstama pēc zilajiem Kuldīgas tērpiem, bet tagad tādi ir daudziem. Jaunie kuldīdznieki labprātāk danco ugunīgajos sarkanajos.

Skaistas meitas, stalti puiši

Vēl viena Ventas tradīcija – sava koncertmeistare. Ar fonogrammu nevar koncertu labi iestudēt, uz Dziesmu svētkiem noteikti ne. Ilgus gadus pie klavierēm mēģinājumos ir Vija Seļava „Redzu, cik grūts darbs ir dejot. Tik daudz pūļu, pacietības, fiziskās izturības jāpieliek, gatavojoties skatēm. Tās kļūst arvien sarežģītākas, prasības – arvien striktākas. Šis darbs, salīdzinot ar deju uz lielā laukuma, ir daudz stresaināks. Visiem gribas tikt uz svētkiem – tā ir tik jauka čupošanās nedēļas garumā! Bet tas nav vienīgais, kāpēc jaunieši nāk dejot par spīti grūtībām. Tautas dejas ir emocionāli piepildītas. Meitas tautas tērpos ir tik skaistas, un puiši nekad neizskatās tizli. Dejas solī iegūto staltumu, stāju, iznesību redz arī ikdienā.”

Ja mehānisms ieeļļots

Otros Dziesmu un deju svētkus ar Ventu piedzīvos vadītājas asistente Ance Gulbe. Laikā, kad sastāvs mainījās un dīkstāvi radīja kovida ierobežojumi, viņa aizgāja bērna kopšanas atvaļinājumā. Atgriezās, kad jaunie bija puslīdz iemācīti jeb, kā saka Ance, mehānisms ieeļļots: „Katrs iesākums grūts. Lai arī dejotāji soļus apguvuši bērnu kolektīvā, pauze bija ilga, un īsā laikā jāiestudē pavisam cits repertuārs. Arī man darbā bija pārrāvums, tāpēc grūtākais bija ieskrieties. Taču vieglākais: tie bija jaunieši, kuri jau zina, ko nozīmē strādāt kārtīgi. Zita lielāko daļu paveikusi, arī kultūras centrs ir pretimnākošs. Gaidu šos svētkus nepacietīgi, jo tā būs lielās saimes apvienošanās, kad var apzināties, cik mūsu ir daudz, arī dziedātāju un pārējo amatiermākslas kopēju.”

Patriotiskākais notikums

Stariņa kādreizējai dejotājai Esterei Braslei pāriešana uz jauniešu kolektīvu vairojusi atbildību. Bērniem vajadzējis tikai klausīt Zitu – uz mēģinājumiem vecāki aizveduši. Ventā nākas līdzi domāt pašiem. „Radās sajūta, ka esmu kļuvusi pieaugusi, jābūt labākai. Tagad viss jādara pašai: tautastērpi jāgludina, par mēģinājumiem neviens neatgādina. Bet, ja dejot patīk, tad vairs neizdomā iemeslus, kāpēc nedarīt. Sākumā iejusties jaunajā repertuārā bija grūtāk, bet tagad – tik uz priekšu! Man Dziesmu un deju svētki ir
viens no latviešu patriotiskākajiem notikumiem.”

Ar kolektīvu paveicies

Arī Marks Edgars Biezais tautiskās dejas apguvis no agras bērnības Stariņā. Dažus gadus ģimene dzīvojusi Rīgā – tad darbojies Tautas deju ansamblī Līgo, piedalījies pirmajos Dziesmu svētkos. Atgriežoties dzimtajā Kuldīgā, Marku kājas pašas atkal aiznesušas pie Zitas, bet jau Ventā. Tagad viņš mācās KMHZV 11. klasē: „Esam dažāda vecuma, ar atšķirīgu pieredzi, bet svarīgākā ir katra paša attieksme un vēlme visu izdarīt kārtīgi. Jebkur – skolā, pašdarbībā vai citur – svarīgs arī kolektīvs. Šajā ziņā ar Ventu ir paveicies. Mums ir ļoti laba vadītāja, asistente, visi dejotāji ir draudzīgi, vienoti, izpalīdzīgi, sportiski, aktīvi, apņēmīgi. Pirms pāris gadiem bijām Turcijā, un tas bija spilgts piedzīvojums – nevaru vien sagaidīt nākamo braucienu. Šie Dziesmu un deju svētki būs vēl neaizmirstamāki – kur gan vēl labāk svinēt savu pilngadību!”