Vienmēr jauni un mainīgi

Kad pirms desmit gadiem Kuldīgas kultūras centrs savā paspārnē ņēma jauniešu kori, tam vajadzēja nosaukumu. Tā kā tas bija pārmaiņu laiks, skanēja vēlējums: „Lai top!” Tā arī tika nokristīts mūžam jaunais kolektīvs, kas ar šo saukli jau piedzīvojis daudzas kultūras norises un šobrīd ir ceļā uz Dziesmu svētkiem.

Skolu vidē

Jauniešu koru kustība Latvijā nav ļoti sena – īsti tā attīstīties sāka pagājušā gadsimta 90. gados līdz ar valstiskās iekārtas pārmaiņām, kas skāra arī kultūru. Līdz tam Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas pirmoreiz notika 1960. gadā, piedalījās tikai mācību iestādēm piesaistītie kolektīvi. Arī tagadējā Lai top! aizmetņi radās skolu vidē. 2008. gada rudenī Kuldīgā nebija jauniešu kora – savulaik populārais Vitas Čakles Meloss līdz ar diriģentes aiziešanu bija pieklusis. Mūzikas skolotāja, vairāku vokālo kolektīvu vadītāja Jana Paipa tolaik strādāja Kuldīgas 2. vidusskolā. Tikko bija aizritējuši XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, skolu kori jau sāka gatavoties skolēnu dziedāšanas saietam 2010. gadā.

No melnā – krāšņos tautas tērpos

„Man skolā bija labi dziedātāji, bet skaits nepietiekams, lai būtu stabils koris,” atceras J.Paipa. „Vispārizglītojošās skolās koriem nav kārtīgas bāzes, grūti nodrošināt tērpus, lai izskatītos glīti. Cik var dziedāt melnās biksēs un blūzītē! Un arī uz Dziesmu svētkiem dziedātājiem gribas tikt!” Mācību gada sākumā diriģente uzrunājusi Kuldīgas bērnu un jauniešu centra (BJC) toreizējo direktori Rutu Orlovu, kura piekritusi dot bāzes vietu jauniešu korim, kurā saplūda skolēni no vairākām skolām. J.Paipai palīgos nāca Centra vidusskolas mūzikas skolotāja Dagnija Šteinberga. Pēc nepilniem diviem gadiem jaundibinātais kolektīvs jau brauca uz skolēnu Dziesmu svētkiem. D.Šteinberga vēlāk diriģenta pulti atstāja, gadu Jana strādāja viena, līdz BJC koris apvienojās ar V.Plūdoņa Kuldīgas toreizējās ģimnāzijas kori, ko vadīja Agnese Čīče. Tomēr uz BJC bāzes nenotika cerētā attīstība. 2013. gadā J.Paipa pierunāja Kuldīgas kultūras centra direktori Intu Burnevicu, lai ņem jauniešus zem sava jumta. Tā kolektīvs nonāca kultūras ļaužu gādīgajās rokās, tika pie Melosa atstātajiem krāšņajiem tautas tērpiem.

Divreiz vairāk

Atšķirībā no pieaugušo koriem jauniešiem ir specifika, ko var pieskaitīt gan pie plusiem, gan mīnusiem. Dalībnieki nepārtraukti mainās, jo pēc likuma jaunietis ir no 13 līdz 25 gadiem, tātad teorētiski dziedāt var tikai nedaudz vairāk par desmit gadiem. Praksē sanāk pat uz pusi mazāk – pārsvarā tikai līdz vidusskolas pabeigšanai, jo vairums kordziedātāju aiziet studēt, un atkal jāmāca jaunatnācēji. Taču uz šo kori jaunieši nāk brīvprātīgi un ar degsmi, nevis tāpēc, ka skolotāja skolā liek. Un ar lielu apņemšanos cītīgi mācās. Jauniešu koru priekšrocība ir tā, ka var tikt gan uz skolēnu, gan Vispārējiem Dziesmu svētkiem un divreiz vairāk baudīt sadziedāšanās burvību.

Maizes garoza

„Divreiz vairāk arī jāstrādā, jo īsā laikā jāapgūst jauns repertuārs,” piebilst J.Paipa. „Pašreizējā situācijā noturēt skolu korus līmenī ir ārkārtīgi grūti. Jauniešu kori mazpilsētās faktiski ir kā pēdējie mohikāņi. Viens ir izglītības sistēma, mazais skolēnu skaits, tiek slēgtas skolas. Lai kā bērns grib dziedāt, viņš uz Dziesmu svētkiem nevar tikt, ja nav piedzimis attiecīgajā gadā un skolā nav atbilstoša kora. Arī vēlme dziedāt lielā kolektīvā bērnos ir noplakusi. Daudz atkarīgs no vecākiem, bet pēdējā laikā biežāk tiek novērots, ka viņi nav ieinteresēti atbalstīt dziedāšanu korī. Labāk samaksā naudu, lai bērns dzied ansamblī vai solo – tā viņš redzamāks uz skatuves, tā ir vieglāk, jo korī dziedāt ir sarežģītāk. Darbs ilgstošs, lai visas balsis un tembrus saliktu, kopskanīgumu veidojot. Pie mums nāk bērni, kuriem vēl daudz jāmācās. Tikai trīs beiguši mūzikas skolu: divi apguvuši klavieres, viena jauniete mācījās vijoli. Pārsvarā viņi ir nobijušies, jo jāsāk gandrīz no nulles. Nedrīkst vēl vairāk sabiedēt, jāmotivē un jāuzmundrina. Tāda diezgan cieta garoza mums kopīgi jāgrauž. Bet no savējiem neesmu dzirdējusi kurnēšanu, ka būtu par grūtu.”

Krāsains kamols satinies

Lai top! ir 30–40 dziedātāju, tostarp 10–15 puišu. Šajos gados kori izgājuši ap 150. Mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā. Otrdienās koristi pulcējas I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas (kādreizējās 2. vidusskolas) mūzikas klasē, kur iesāka laikā, kad kultūras centrs pārcēlās uz Piltenes ielu. Ceturtdienās Lai top! pieskandina kultūras centru. Liela daļa jauniešu dzīvo Putnudārzā, daudzi – otrā pilsētas pusē. Tāpēc mēģinājumi joprojām notiek abās vietās. Pandēmijas laikā saļodzījās daudzu koru stabilitāte, izpalika Skolu jaunatnes dziesmu svētki. „Skolēnus tas ļoti atsita, viņi jutās vīlušies, jo bija liels darbs ieguldīts,” atzīst diriģente. „Tagad mūsu rindas atkal kuplinājušās un ir prieks, ka atgriezušies jaunieši, kas jau dziedājuši Dziesmu svētkos. Vairāki mūsējie aizgājuši mūzikas ceļu tālāk, jau kļuvuši par vokālajiem pedagogiem vai vēl mācās. Tāds diezgan krāsains un paliels kamols satinies pa šiem gadiem.”

Ražīgā darbā un atpūtā

Jau kopš pirmsākumiem jauniešu korim bijušas arī koncerttūres, būts vairākos koru saietos, konkursos, festivālos Latvijā un ārvalstīs. Pie nozīmīgiem pasākumiem tiek minēts koncerts Aizkrauklē, jaukto koru konkurss Mēs lidosim! Talsos un Saldū, Ziemassvētku koncerti Vācijā, iegūtie 1. pakāpes diplomi novada koru skatēs u.c. Visspilgtāk atmiņā palikusi 2015. gada Dziesmu svētku fināla skate, kurā Kuldīgas jaunieši izcīnīja 4. vietu Latvijā un līdz ar to pašmāju kultūras centrs togad piešķīra Zelta kora titulu.
Jaunieši ne tikai kopā strādā, bet arī atpūšas: brauc ceļojumos, ar laivām pa upēm, rīko nometnes, tiekas ar draugu koriem. Jau sen draudzība izveidojusies ar Saldus jauniešu kori Ameno un Dobeles Sadziedi.

Grūti, bet ne nogurdinoši

Ance Jankovska atgriezusies Kuldīgas jauniešu korī pēc skolas beigšanas, bet nu jau kormeistares statusā. Kuldīgas mūzikas skolā viņa apguvusi klavierspēli, tad pabeigusi Ventspils mūzikas vidusskolu un turpinājusi studijas džeza un populārās mūzikas vokālistos Latvijas Mūzikas akadēmijā. Gadu pēc augstskolas pastrādājusi Rīgā, tagad atgriezusies dzimtajā pilsētā, lai iepauzētu. Bet nekāda pauze nesanākot, jo Ance ir diriģentes labā roka, viņa strādā ar koristiem arī individuāli, pati dzied vēl sieviešu korī Gaisma un brauc uz Kazdangas kori. „Nē, nogurdinoši tas nav – labs rezultāts un Dziesmu svētki ir to pūļu vērts!”

Uzreiz iepatikās

Paši jaunieši stāsta, ka uz kori atnākuši, galvenokārt kāda drauga mudināti vai skolotājas uzrunāti. Ik rudeni kolektīvs aicina jaunus dalībniekus, par to lasīts gan sociālajos medijos, gan skolas ziņojumos. Pašreizējā sastāvā visilgāk dzied V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 10. klases skolniece Ance Kuršinska. Viņa pie J.Paipas dziedāja jau skolas korī, kad mācījās I.Zeberiņa pamatskolā. „Droši vien iešu studēt, bet dziedāšu šeit, kamēr vien varēšu, jo te esmu kā ģimenē,” viņa saka. Ar savu lielo dziedātprieku Ance uz kori esot atvilkusi klasesbiedreni Izabellu Lību Titovu. „Negribēju, gandrīz vai piespieda nākt, bet tagad to noteikti nenožēloju,” teic meitene. „Iepatikās jau pirmajā reizē, lai gan nav viegli noturēt augstos toņus. Ir, ko censties, tieši tas ir saistošākais – noturēt tīru skanīgumu un tiekties uz vēl labāku.”

Solo nav tas

Rīgas 1. tālmācības vidusskolas skolniecei Sofijai Grētai Francei mūzika patikusi kopš bērnības. Dziedājusi ansambļos, uzstājusies solo, taču ļoti gribējies arī kādā Kuldīgas korī. Tikai nesen no savas vokālās pedagoģes uzzinājusi par jauniešu kori, un kopš marta ir tā dalībniece: „Tā ir mana pirmā pieredze ar kori. Ansamblī dziedātājs parasti ir uzmanības centrā, man negribējās visu laiku būt viducī. Šobrīd man grūtākais ir pāriet no pirmās balss uz otro. Biju pieradusi dziedāt altos līdera jeb solo gabalu, līdz ar to tagad ir jauns izaicinājums. Jāpārslēdz domāšana un krietni jāpiestrādā.”

Slogs un atslodze

Gatis Jasukaitis un Elizabete Manguža mācās I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā. Abiem dziedāt korī ļoti patīk, vienlaikus tas ir papildu slogs, jo skolā daudz jāmācās. „Reizēm jau ir tā, ka negribas neko darīt un vajag krietni saņemties, lai pieceltos un ietu uz mēģinājumu,” saka Gatis. „Korī starp jauniešiem slinkums pāriet. Mani motivē mērķis kļūt par profesionālu dziedātāju.” Mārtiņš Stebulis šogad beigs V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolu, korī iesaistījies pēdējā mācību gadā – laikā, kad saspringti jāgatavojas gala eksāmeniem. „Dziedāšana man ir atslodze, vienīgi grūti saplānot dienas režīmu tā, lai paspētu uz mēģinājumiem.”