Solījumi. Kādu Latviju redz deputātu kandidāti?

Laikraksta Kurzemnieks priekšvēlēšanu diskusijā uz jautājumiem atbildēja sešu politisko spēku pārstāvji: ARTŪRS BUTĀNS (A.B., Nacionālā apvienība), INESE TAURIŅA (I.T., Progresīvie), RAMONA PETRAVIČA (R.P., Latvija pirmajā vietā), ULDIS AUGULIS (U.A., Zaļo un Zemnieku savienība), INGA BĒRZIŅA (I.B., Jaunā Vienotība), UĢIS SPRINCIS (U.S., Suverēnā vara/Jaunlatvieši). Iespēju neizmantoja Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts).

Kurzemes attīstība

Ja jums būtu doti četri gadi parlamentā un iespēja panākt vienas būtiskas pārmaiņas tieši Kurzemē, kas tās būtu?

A.B.: – Atbalsts ģimenēm ar bērniem. Pārējie jautājumi – veselība, izglītība, ceļi un citi – ir cieši saistīti ar demogrāfisko situāciju.

I.T.: – Jāpanāk, lai tiem, kuri dzīvo ārpus lielajām pilsētām, arī izglītība un veselības aprūpe būtu pieejama bez papildu sadārdzinājuma. Nepieciešami mazāki nodokļi cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Ja jāizceļ viena lieta, uzsvērtu mājokļus. Atbraucot no Aizputes un esot Kuldīgā, nevaru nerunāt par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Vecās mājas ir pelnījušas kļūt par labiem mājokļiem.

R.P.: – Lai cilvēki izvēlētos šeit palikt, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir labi atalgotas darbavietas. Tāpēc jāattīsta ekonomika, jāpiesaista investīcijas, jāveicina eksports. Kurzemei ir ļoti labs ģeogrāfiskais novietojums.

U.A.: – Izceltu veselības aprūpes un mājokļu pieejamību, īpaši jaunajām ģimenēm. Uzsvaru liktu uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem.

I.B.: – Kurzemei vajadzīgs atsevišķs likums un lielāks svars visas valsts mērogā. Drošības jautājumos bieži runājam par Austrumlatviju, bet Kurzemei ir gara jūras piekraste un daudz drošības izaicinājumu. Būtiska nozīme ir ostām – gan lielajām, gan mazajām. Tāpēc vajadzīgs risinājums, kas izceļ un ņem vērā Kurzemes lomu drošībā, infrastruktūrā un reģionālajā attīstībā.

U.S.: – Izdalīt vienu lietu ir grūti, jo jāskatās kopumā. Ja tomēr jāizceļ viena, es runātu par piedāvājumu veidot biznesa oāzes. Tas radītu darbavietas, tās – nodokļu ieņēmumus, kas dotu naudu izglītībai, medicīnai un citiem pakalpojumiem.

Ko valsts var darīt, lai cilvēki Kurzemē paliktu, strādātu un veidotu ģimeni?

U.A.: – Tā ir infrastruktūra: ceļi un sakari. Es pats to izjutu vētras laikā Kurzemē, kad palikām pilnīgi bez sakariem, īpaši piekrastē. Jādomā arī par sakaru infrastruktūras noturību. Priekšā ir nākamais Eiropas Savienības (ES) plānošanas periods, un tagad jāplāno, kur novirzīt ieguldījumus.

I.B.: – Tieši šobrīd notiek diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu, un būtiski ir panākt, lai finansējums nonāktu reģionos. Būtiski ir mājokļi un ceļi, jo tas palīdzētu piesaistīt cilvēkus.

R.P.: – Svarīgas ir darbavietas. Valsts var uzņēmējdarbību veicināt, neradot birokrātiskus šķēršļus un uzņēmējus nebremzējot. Jāveicina arī lielo uzņēmumu ienākšana reģionos un investīcijas. Mūsu programmā ir piedāvājums, ka daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa varētu saņemt pašvaldības. Jāatbalsta mazie uzņēmumi, lai ir iespēja saņemt kredītus.

A.B.: – Cilvēki brauc prom tāpēc, ka trūkst darbavietu un konkurētspējīga atalgojuma. Redzu divus virzienus. Pirmais ir lielie uzņēmumi un investīcijas. Nacionālā apvienība piedāvā izveidot lielu investīciju fondu un panākt vairāk nekā 20 ražotņu atvēršanu novados, arī pie Kuldīgas. Otrs virziens ir mazais bizness. Jāļauj mazajiem, ģimenes un dzīvesstila uzņēmumiem attīstīties, nosakot atbilstošāku nodokļu likmi.

U.S.: – Gribētu novirzīt uzmanību no naudas uz cilvēku. Daudz runājam par Eiropas fondiem un to, cik daudz Latvija saņems, bet vienlaikus tiek veidots attīstības plāns Latvija 2050, un tur šīs lietas ir ietvertas.

I.T.: – Būtiska ir labu pakalpojumu pieejamība. Tas attiecas arī uz sabiedrisko transportu – cilvēkam jāspēj no dzīvesvietas nokļūt Kuldīgā vai Ventspilī.

Drošība

Vai valsts drīkst aizņemties vairāk, lai finansētu aizsardzību?

I.T.: – Latvija ir aizņēmusies līdz tai robežai, cik tā drīkst. Man kā zemessardzei prioritāte ir drošība, bet jārēķinās ar kopējiem noteikumiem.

A.B.: – Arī es esmu zemessargs, un man svarīgi, lai nepērkam tikai importētas, citur ražotas militārās spējas, bet daļu saražotu paši. Tad no tā, ko tērējam aizsardzībai, daļa paliktu Latvijas ekonomikā. Tā dara lielākā daļa NATO valstu.

R.P.: – Jādomā par ekonomikas attīstību, lai mēs maksimāli iegūtu, nevis tikai aizņemtos.

U.A.: – Kas attiecas uz tālāku aizņemšanos, vispirms pašreizējie aizdevumi jāpārveido, visdrīzāk, uz vēl ilgāka termiņa aizdevumiem, citādi aizvien vairāk finansēsim savu parādu.

I.B.: – Ja tas vajadzīgs aizsardzībai, ir jāizņemas, jo drošība ir pamatā. Ja nejutīsimies droši, nebūs ekonomikas un visa pārējā.

U.S.: – Mēs papildus aizņemšanos neatbalstām, jo valsts aizņēmusies pārāk daudz.

Kas ir lielākais trūkums Latvijas gatavībā militāram apdraudējumam? Kā to novērst?

I.B.: – Krievijas droni ik pa laikam šķērso Latvijas robežu, un tas iedzīvotājiem rada trauksmi. Visu laiku nevaram dronus notriekt ar NATO lidmašīnām, jo tas ir ļoti dārgi. Jāizveido pretdronu siena jeb aizsardzība visas austrumu robežas garumā.

R.P.: – Karš Ukrainā notiek piekto gadu. Jābrauc mācīties, kā viņi dronus notriec, kādu aprīkojumu armijai iepērk.

I.T.: – Nav tā, ka Latvijas armija vai Aizsardzības ministrija uz Ukrainu nebrauc: brauc un regulāri. Pieredzes pārņemšana nenotiek tik ātri, cik mēs gribētu.

A.B.: – Lielākais risks ir diversija pret mūsu kritisko infrastruktūru. Iestādēm jādod iespēja sagatavot darbiniekus, iepirkt ekipējumu.

U.A.: – Politiķiem būtu vairāk jāklausa, ko saka armija. Svarīga arī iekšējā drošība. Vētrā saskārāmies ar to, cik ilgi nav elektrības, sakaru.

U.S.: – Gribu vērst uzmanību arī uz iekšējo drošību. Ja tās nebūs, cilvēki negribēs valsti aizsargāt un dronu sienas vērtība būs nulle.

Jautā vēlētāji

Cik jaunu biedru starp vēlēšanām ir uzņemti jūsu partijā?

U.S.: – Aptuveni 175.

I.B.: – Kuldīgas novadam tie varētu būt ap 20, bet Jaunajā Vienotībā droši vien vairāk.

U.A.: – Aptuveni 400.

R.P.: – Mūsu partijā jauni biedri tiek uzņemti katru nedēļu: vienā tie var būt desmit, citā vairāk.

A.B.: – Vairāki simti. Skaits nekad nav pašmērķis, svarīgāka ir kvalitāte. Tagad ienāk jauna paaudze.

I.T.: – Pavasarī simboliski atzīmējām vairāk nekā 1000 biedru. Skaits regulāri papildinās.

Ja jūsu partija nonāktu pie varas, kuras nozares atbalstītu īpaši?

I.T.: – Nozares ar augstu pievienoto vērtību. Tās nodrošina lielākus ieņēmumus valsts budžetā, un tad valstij ir iespēja finansēt sociālos pakalpojumus.

A.B.: – Jāatbalsta visas tās,

kurās ir eksporta potenciāls, tiek maksātas labas algas un ir citas izaugsmes pazīmes. Arī pakalpojumu eksports ir nozīmīgs. Tūrisms, piemēram, ir pakalpojumu eksports, un Kuldīga šajā ziņā ir labs piemērs.

R.P.: – Jāatbalsta jebkura, kas spēj eksportēt. Ļoti strauji attīstās IT un mākslīgais intelekts, un jāiet līdzi laikam, izmantojot iespējas radīt labi apmaksātas darbavietas.

U.A.: – Jāatbalsta visi eksportspējīgie uzņēmēji un ražotāji, kuri Latvijas ekonomikai dod pievienoto vērtību.

I.B.: – Jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri spēj eksportēt, nekoncentrējoties uz vienu nozari. Programmā uzsveram produktivitāti – tādi uzņēmumi spēj radīt augstāku pievienoto vērtību, eksportēt un maksāt cilvēkiem lielākas algas.

U.S.: – Nebūtu pareizi izdalīt vienu nozari. Jāskatās uz pilna cikla ražošanu, kas palielina pievienoto vērtību.

Vai atbalstāt tālmācību?

U.S.: – Jā, atbalstām.

I.B.: – Ir ļoti labi piemēri, kad jaunieši tālmācībā iegūst vidējo izglītību un studijas turpina sekmīgi. Protams, tā nav piemērota visiem. Bērniem vajadzīga arī komunikācija ar vienaudžiem. Taču tā var būt vajadzīga bērniem ar veselības problēmām, kā arī tiem, kuri nopietni nodarbojas ar sportu, mūziku vai mākslu.

U.A.: – Nevajadzētu cilvēkiem likt vienu izvēli. Ir bērni ar invaliditāti, bērni mēdz slimot, bet citiem vajag būt kopā ar klasesbiedriem. Tāpēc jāļauj vecākiem izvēlēties atbilstoši situācijai.

R.P.: – Latvija pirmajā vietā strikti iestājas par tālmācības saglabāšanu. Saeimā par to balsojām, taču palikām mazākumā.

A.B.: – Pats savulaik mācījos Rīgas Tālmācības vidusskolā, jo ģimene bija pārcēlusies uz ārvalstīm. Tā bija iespēja gadu nezaudēt un turpināt mācīties latviešu valodā. Arī tagad daudziem ārvalstīs dzīvojošajiem tā ir iespēja saglabāt saikni ar Latviju un latviešu valodu.

I.T.: – Jārada visi apstākļi, lai bērni klātienē varētu iegūt labu izglītību. Tas nozīmē gan transportu, gan kvalitatīvu mācību saturu, gan atbalstošu vidi. Nedrīkst pieļaut situāciju, kad mācīšanās grūtību dēļ bērns tiek no skolas izstumts un ģimenei atliek tikai tālmācība. Taču tālmācība noteikti vajadzīga kā alternatīva tiem, kuri, piemēram, ir aktīvi sportisti vai īpašu apstākļu dēļ nevar klātienē mācīties.

Vai deputātu un citu amatpersonu alga, kompensācijas un piemaksas jāsamazina, jāpārskata?

I.T.: – Atalgojums ir pārskatāms, kompensācijas jāsamazina.

A.B.: – Es negribu populistiski teikt, ka alga noteikti jāsamazina, taču amatpersonu atlīdzība ir jāpārskata. Es skatītos ne tikai uz deputātiem, bet arī uz kapitālsabiedrībām. Nav normāli, ja kapitālsabiedrību padomju atalgojums ir lielāks nekā Valsts prezidentam. Šis jautājums jāskata plašāk.

R.P.: – Jā, amatpersonu atalgojums jāpārskata. Arī deputātu alga un dažādās piemaksas komisiju vadītājiem, vietniekiem un sekretāriem būtu jāvērtē.

U.A.: – Jā, arī es uzskatu, ka deputātu atalgojums un kompensācijas ir pārskatāmas. Jāskatās uz kompensāciju par dzīvošanu: deputātiem no reģioniem ir papildu izdevumi, bet rīdziniekiem tādu izdevumu nav. Vajadzīga atšķirīga pieeja.

I.B.: – Amatpersonu atalgojums un kompensācijas kopumā būtu jāpārskata.

U.S.: – Jāpārskata. Nāku no uzņēmēju vides, un mums vispirms jābūt rezultātam, pēc tam var runāt par algu.

JautājumsSuverēnajai varai/ Jaunlatviešiem. Kā iztēlojaties Krievijas iebrukuma Ukrainā atrisinājumu?

U.S.: – Jebkurš karš kādreiz beidzas, un kari beidzas pie sarunu galda, nevis frontē.

Jautājums ZZS. Jūsu sarakstos ir daudz pašreizējo 14. Saeimas deputātu. Vai jaunu cilvēku trūkst?

U.A.: – Nē, jaunu cilvēku netrūkst. Sarakstā ir pietiekami daudz jaunu kandidātu. Arī no pašreizējiem Saeimas deputātiem ir tādi, kuri vairs nekandidē.

Jautājums partijaiLatvija pirmajā vietā. Jūsu programmā paredzēts, ka vidusskolas absolventam jāzina četras svešvalodas. Kā to nodrošināt, ja svešvalodu skolotāju trūkst?

R.P.: – Nedrīkstam visu laiku aizbildināties ar to, kāpēc kaut ko nevaram izdarīt. Ja skolotāju trūkst, ir jādara viss iespējamais, lai viņi Latvijā paliktu un lai jaunieši izvēlētos skolotāja profesiju. Tā jāpadara par prestižu un konkurētspējīgu profesiju. Četru svešvalodu zināšanas ir mērķis, uz kuru jāiet, taču tas nenozīmē, ka prasība būs izpildāma uzreiz.

Jautājums Nacionālajai apvienībai. Vēlaties stingrāk regulēt migrāciju, bet uzņēmēji bažījas par darbaspēka trūkumu. Kā to atrisināsiet?

A.B.: –Vispirms jāizmanto Latvijā jau esošās darbaspēka rezerves. Ap 30 000 jauniešu nestrādā un nemācās – tās ir vienas no rezervēm. Tāpat darbaspēka piesaistē jāskatās uz ES un NATO valstīm. Svarīga arī sadarbība ar drošības dienestiem. Ir tādas valstis, no kurām ieceļošana būtu jāierobežo. Starptautiski tā ir normāla prakse. Tāpat likumā jānosaka imigrācijas kvota jeb limits, pie kura var pateikt: vairāk cilvēku tagad uzņemt nevaram.

Vai Saeimas deputāta pilnvaras būtu jāierobežo līdz diviem vai trim sasaukumiem?

I.T.: – Tas ir labs priekšlikums. Mēs tādu vēlētos ieviest arī valsts sekretāriem.

A.B.: – Es politikā gribētu kādu laiku būt, bet visu mūžu tur pavadīt man nav mērķa. Par konkrētu ierobežojumu jādiskutē.

R.P.: – Viens sasaukums noteikti būtu par maz, jo politikā uzkrājas pieredze, ko var izmantot. Taču zināms ierobežojums būtu apsverams.

U.A.: – Man šis ir sestais Saeimas sasaukums. Politiķim vajadzīga gan gudrība, gan dzīves pieredze, gan praktiskas zināšanas. Politiskā pieredze ir jāiegūst.

I.B.: – Par to var diskutēt. Taču ir arī piemēri, kad cilvēks ir vēlētāju uzticību saņēmis vairākus sasaukumus pēc kārtas. Ja cilvēki viņa darbu novērtē un balso atkārtoti, tas arī ir vēlētāju vērtējums.

U.S.: – Diskusijai noteikti jābūt, taču Latvijas vēlētājam jābūt tam, kurš nosaka, vai politiķis tiek ievēlēts atkārtoti.

Kā mazināt cilvēku ar invaliditāti nodrošinājuma problēmas?

I.B.: – Veselības aprūpe ir ļoti būtiska un sāpīgs jautājums. Jāatzīst, ka šajā jomā daudz kas nav izdarīts pietiekami labi. Invaliditātes pabalsti jāpalielina, taču tam vajadzīgs finansējums. Programmā esam apņēmušies veselības aprūpei novirzīt 6% no iekšzemes kopprodukta. Tie būtu aptuveni 300 miljoni eiro papildus.

Vai kādreiz varēs balsot par konkrētu cilvēku, nevis tikai partijas sarakstu?

I.T.: – Jau tagad varam balsot par konkrētiem cilvēkiem konkrētā partijas sarakstā.

A.B.: – Ideja nav slikta, taču neticu, ka politiskajā vidē tai izdosies iegūt vairākumu. Partijām piemīt pašsaglabāšanās instinkts, tāpēc vienmēr atradīsies kāds, kurš tādu sistēmu neatbalstīs.

R.P.: – Gribu cerēt, ka tāds brīdis pienāks, taču negribu prognozēt, kad tas varētu notikt.

U.A.: – Mēs varētu nonākt līdz tādai sistēmai, kurā cilvēkiem būtu lielāka iespēja vērtēt konkrētus politiķus pēc tā, ko viņi izdarījuši, ko spēj. ZZS programmā ir priekšlikums arī par tautas vēlētu Valsts prezidentu.

I.B.: – Jaunās Vienotības programmā vēlēšanu sistēmas maiņa nav paredzēta, taču personīgi domāju, ka par to var diskutēt. Varētu būt tāda sistēma, kurā daļa deputātu tiek ievēlēta pēc partiju sarakstiem, bet daļa – kā konkrēti cilvēki. Tas varētu ietekmēt reģionu pārstāvniecību Saeimā.

U.S.: – Mūsu programmā vēlēšanu sistēmas maiņa ir iekļauta. Ideja ir vienkārša: cilvēkam būtu iespēja balsot gan par partiju, gan konkrētu cilvēku.

Vai valsts pārvaldē jāsaglabā attālinātā darba iespējas?

I.T.: – Es labi saprotu reģionos dzīvojošās ģimenes. Attālinātais darbs ir iespēja augsti kvalificētiem speciālistiem dzīvot Latvijā un strādāt valsts pārvaldē. Tas ļauj arī reģionu iedzīvotājiem strādāt kvalificētu un labi apmaksātu darbu. Visiem valsts pārvaldē strādājošajiem nav jādzīvo Rīgā.

Vai jāmaina apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana?

U.A.: – Pašlaik apgādnieka zaudējuma pensija ir saistīta ar mirušo vecāku vai partneru sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču svarīga arī pašvaldību palīdzība krīzes situācijā. Ja ģimene nonāk grūtībās, pašvaldībai jāspēj sniegt sociālo palīdzību, lai bērniem būtu atbalsts.

A.B.: – Ja jaunietis, kurš saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, izvēlējās iestāties Valsts aizsardzības dienestā, iepriekš viņš varēja šo pensiju zaudēt. Tā bija likuma nepilnība, un mēs to novērsām, lai jaunietis par patriotisku izvēli netiktu sodīts.

Vai nākamā gada budžetā jāparedz kultūras darbinieku algas palielinājums?

U.S.: – Uz to konkrēti atbildēt nevaru, jo Saeimā neesam pārstāvēti un budžeta veidošanā nepiedalāmies.

I.B.: – Kultūras darbinieku alga būtu jāpalielina. Arī pašvaldībās un valstī redzam, ka tie ir vieni no vismazāk atalgotajiem. Taču jāskata kopā ar visu atalgojuma sistēmu un birokrātijas mazināšanu. Kuldīgas pašvaldībā esam centušies atalgojumu palielināt iespēju robežās.

U.A.: – Valsts atbalsts kolektīvu vadītāju atalgojumam ir svarīgs. Tas jāpalielina. Dziesmu un deju svētki ir mūsu tradīcija, un jānodrošina, lai tiem, kuri vada kolektīvus, atalgojums būtu pienācīgs.

R.P.: – Būtu viegli apsolīt, ka algas celsim, taču vienmēr jāatbild uz jautājumu, kur ņemt naudu. Alga jāpalielina ne tikai kultūras, bet arī medicīnas darbiniekiem. Viens avots ir pārvaldes izdevumu pārskatīšana un birokrātijas mazināšana. Latvijas Darba devēju konfederācija norādījusi, ka šajā jomā var atrast pat 800 miljonus eiro.

A.B.: – Nacionālajai apvienībai kultūra vienmēr ir prioritāte. Arī šogad budžetā šo jautājumu virzīsim kā vienu no prioritātēm. Bet daudzu kultūras darbinieku algas maksā pašvaldības, tāpēc jānošķir valsts un pašvaldību atbildība.

I.T.: – Nākamā gada budžeta plānus nevaru nosaukt, taču kultūrā strādājošo atalgojumam risinājums jāmeklē.