Vairākumam nepiekrīt

BIRUTA BAHMANE partijas Latvija pirmajā vietā (LVP) Kurzemes sarakstā 15. Saeimas vēlēšanās startē ar 14. numuru. Sevi viņa raksturo kā vairākuma opozicionāri.

Dažādos amatos

B.Bahmane dzimusi un augusi Latgales pusē, uz Kurzemi bērnībā ar ģimeni pārcēlusies tad, kad brālis norīkots darbā Kuldīgā. Bulduru tehnikumā apguvusi augļu un dārzeņu pārstrādes tehnoloģes profesiju, lielu daļu darba mūža pavadījusi Kuldīgas rajona patērētāju biedrībā: bijusi gan pārdevēja, gan veikala vadītāja. Vēlāk beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti un bijusi Sagādes apvienības direktore. Līdz aiziešanai pensijā strādājusi privātos uzņēmumos.

Pirms trīs gadiem ievēlēta par valdes priekšsēdi Kuldīgas pensionāru apvienībā Rumbiņa, kur iepriekš dziedājusi ansamblī. Centrālās vēlēšanu komisijas kandidātu sarakstā kā darbavieta minēta arī SIA HRG-lux, kur kādreiz strādājusi par grāmatvedi.

Taujāta par politisko pieredzi, kandidāte stāsta, ka savulaik iestājusies Tautas partijā, ko vadīja Andris Šķēle un kuru pārstāvēja arī viņas brāļadēls, bijušais Kuldīgas mērs un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns. Taču pati aktīvi nav darbojusies – tajā laikā vien vairāk interesējusies par politiku. Konservatīvi labējai partijai izjūkot, arī B.Bahmanes interese rimusi. Vienotības valdīšanas laikā atkal radies nemiers par to, kas valstī notiek, un B.Bahmane iestājusies partijā LPV. Tas bijis pirms gadiem diviem, kad par Saeimas vēlēšanām vēl nerunāja, un neviens neesot īpaši mudinājis. Pēc B.Bahmanes teiktā, šī partija vairāk domājot par tautas vajadzībām, tostarp par pensionāriem. „Man dzīvē ir tā, ka es vienmēr esmu opozīcijā. Lielākajam vairākumam neesmu piekritusi,” teic kandidāte.

Kad nāk pie varas, tad saprot

LPV programmas veidošanā B.Bahmane nav piedalījusies. Sarunā viņa uzsver, ka ir tikai atbalstītāja un pat nedomājot, ka varētu tikt arī ievēlēta. Partija programmā un paziņojumos sola strauju ekonomisko izaugsmi, būtiskas nodokļu izmaiņas un valsts pārvaldes reformas. „Programmas un solījumi visām partijām ir plus mīnus vienādi – nav lielu atšķirību. Tās rodas tikai tad, kad cilvēks nonāk pie varas,” uzskata B.Bahmane. „Kad tur sāk strādāt, tad varbūt saprot vairāk, kas ir kas, kādas ir prioritātes un vai to, kas solīts, var izpildīt.”

LPV svarīgākie solījumi ekonomikā ir mazāki nodokļi un lielas ārvalstu investīcijas, jaunas darbavietas. Sociālajā jomā solīts dot iedzīvotājiem tiesības izņemt pensiju 2. līmenī uzkrāto naudu, nepieļaut, ka ceļ pensionēšanās vecumu. Veselībā – palielināt finansējumu medicīnai, saīsināt rindas pie speciālistiem un paplašināt pieeju kompensējamajām zālēm. Valsts pārvaldes un drošības uzlabošanā izvirzīts uzdevums ministrijas apvienot, samazināt birokrātiju un pārvaldes aparātu, kā arī mainīt politisko sistēmu, Valsts prezidenta vēlēšanas nododot tautas rokās, un parakstu slieksni referenduma ierosināšanai samazināt no 10% līdz 5%.

Jautājumu vairāk nekā atbilžu

Ja tomēr notiktu brīnums un kandidāte tiktu ievēlēta, vispirms viņa iestātos par veselības aprūpi. „Vai patiešām Latvijā nav neviena latvieša, ko ielikt par ministru, kas saprot mentalitāti? Nedomāju, ka cittautietis būtu nozarē izdarījis ko labu. Vajadzētu pārskatīt tā, lai pie ārsta un uz izmeklējumiem nav jāgaida rindā. Tāpat zālēm cena jāpārskata. Varbūt no iekšzemes kopprodukta var veselībai atvēlēt vairāk?”

B.Bahmane atzīst, ka līdzīgi ir citās jomās un ka par valsts virzību esot vairāk jautājumu nekā atbilžu: par pensijām un pārmaiņām to sistēmā, par dažādu nozaru, tai skaitā lauksaimniecības, attīstību, par energoneatkarību un vēja parku būvniecību, par to, kā mazināt ēnu ekonomiku, nodokļus, vienlaikus vairojot valsts ienākumus, lai celtu iedzīvotāju labklājību, uzlabotu demogrāfiju u.tml.

Tradicionālas vērtības

LPV ir viena no tām partijām, kas uzsver kristīgās vērtības. Kandidāte uzskata, ka mūsu pamatvērtība ir tradicionāla ģimene, tāpēc nevajadzētu atļaut laulāties viendzimuma personām – lai dzīvo, ja viņi tādi ir, bet nevajag to reklamēt. B.Bahmani kaitina tas, ka valsti vada konkrētā jomā neprofesionāli cilvēki un par padomdevējiem iecelti tādi, kas nespēj atbildēt, izskaidrot, argumentēt. Par Valsts prezidentu viņa domā, ka tas jāievēlē tautai: „Varbūt tad rezultāts iznāktu labāks. Varbūt tad cilvēki būtu aktīvāki, ietu uz vēlēšanām. Tās aģitācijas ir tādas, ka grūti izvēlēties. Par krievu valodu – man pret to nav nekādu iebildumu, valoda jau nav vainīga, ka cilvēki dažādi. Pēc maniem ieskatiem var sastrādāties ar jebkuru partiju, jebkurā jautājumā atrast kompromisu, bet tas atkarīgs no tā, kā kurš pret kuru izturas. Ja tauta ievēlē, tad tautas labā jāstrādā.”

Atbildīga un ar pieredzi

Rumbiņas aktīviste Inita Latkovska teic, ka par Birutu ir tikai labas atsauksmes gan kā par pensionāru apvienības vadītāju, gan citās jomās, jo viņa esot līdzsvarota visos jautājumos: „Māk saprotami izstāstīt, visu uzņem mierīgi, sarunā neiekarst. Būtu labi, ja tādus ievēlētu. Man liekas, ka viņa ir pietiekami zinoša un patstāvīga, lai būtu starp valsts vadītājiem.”

Uzņēmuma HRG-lux bijušais vadītājs Gatis Rozentāls kādreizējo kolēģi raksturo kā atbildīgu, izdarīgu cilvēku ar lielu pieredzi un drosmi. Brāļadēls, arhitekts un bijušais politiķis E.Zalāns stāsta, ka tagad ar radinieci iznākot tikties reti. Biežāk saikne bijusi bērnībā un jaunībā. „Svarīgi, kuras partijas Saeimā iekļūs un iegūs vairāk balsu, – viena deputāta uzskati nav noteicošie. Ikvienam ir iespēja izteikties un kaut ko darīt. Tāpēc labi, ka viņa startē, jo vajadzīgi cilvēki no novadiem ar savu nostāju. Citādi sarakstos par daudz tādu, kas dzīvo kā pa mākoņiem, – vajag piezemētāku izpratni,” saka E.Zalāns.

Pensionētā skolotāja Dzintra Freimane saka: „Biruta Rumbiņu vada, ļaujot biedriem darboties, savus uzskatus neuzspiež, prot uzklausīt pretēju viedokli. Ja nepiekrīt, tad savas domas pasaka caur humoru, nevienu neaizvainojot. Kad piedāvāja vēlēšanās startēt no Latvijas pirmajā vietā, viņa piekrita, jo citas partijas nepiedāvāja. Saeimas deputāte Ramona Petraviča ir atbalstījusi vairākus Rumbiņas pasākumus. Runājot par pensionāru kandidēšanu, gadiem nav nozīmes: ja nav sākusies demence, tad dzīves pieredze noder. Bet balsojumā jāievēro partijas disciplīna – tad jau deputāts varētu būt jebkurš.”

Viedokļi

No politiķiem vēlas dziļāku izpratni un uzlabojumus laukos

● Elīna Futraka, finansiste Kuldīgas novada pašvaldībā:

– Noteikti došos balsot. Vēl neesmu sākusi par to domāt, bet no dzirdētā un lasītā jūtu, ka šoreiz izvēle būs grūta. Gaidu, kad tiks izveidota kāda partiju šķirotava, bet neesmu vēl manījusi. Iepriekš man tas palīdzējis. Pirmais, uz ko skatos, ir komunikācija un pamatvērtības. Man svarīgas demokrātiskās vērtības, pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Skatos, vai partija atbalsta biedrības un ko plāno ģimeņu politikā.

Šķiet, liela problēma valstī – vairums politiķu negrib tēmās iedziļināties, pavelkas uz tiktokā redzētiem video, rada agresīvu virsrakstu komunikāciju, padziļināti par problēmām nedomājot. Trakākais – šībrīža valdības līderi to tikai veicina. Vēl sarūgtina bērnu skaita samazināšanās. Kuldīgā uz bērnudārziem garas rindas vairs nav, jo vienkārši nav vairs tik daudz bērnu. Ja runā par Eiropas un valsts pārvaldes, arī pašvaldības, naudu, tās izlietojums ietekmē arī manu darbu – nauda tiek tērēta pēc Excel tabulas rindiņām, respektīvi, ieplānotā jātērē tikai tāpēc, lai investīcijas nezaudētu. Tas man šķiet absurdi. Ja no publiskās naudas kaut kas tiek ietaupīts, tad ir rājiens vai sods, ka Eiropas nauda netiek apgūta.

● Aleksandrs Lange, pensionārs, viesnīcas un restorāna Jēkaba sēta īpašnieks:

– Balsot iešu. Partiju kaleidoskops ir plašs, un izvēle ir. Ja nepatīk nacionālā, konservatīvā vai cita puse, var atrast citu, kas šķiet pieņemama un ar savu programmu uzrunā: vai nu tā ir demogrāfijas veicināšana, valsts drošība, vai reģionu attīstība. Arī Centrālā vēlēšanu komisija padomājusi par to, lai iespēja nobalsot būtu visiem: ja vienā dienā netiek, var aiziet citā. Es izvēlos to partiju, kas sevi parādījusi valdības darbā vai Eiropas Parlamentā. Tādu, kas domā ne tikai par Rīgu, bet arī novadu attīstību.

Man kā lauku cilvēkam svarīgi ir ceļi un tas, lai jebkurā diennakts laikā pa labu ceļu var aizbraukt uz novada centru. Kuldīgas novadā vajag uzlabot Basu ceļu: to sola jau gadiem, bet tas palicis neizpildīts. Dzīvojot Padures pagastā, varu teikt tikai pozitīvo – ceļi, nomales te sakoptas tīri labi. Nākamais ir skolas. Es neteiktu, ka Ēdoles un Kabiles skolas slēgšana ir galīgi nepareizs lēmums, bet ciemos vajadzētu vismaz pirmsskolas iestādes, citādi lauki paliks tukši.

Amanda Gustovska

Kur balsot?

15. Saeimas vēlēšanās Kuldīgas novadā būs 23 iecirkņi. 3. oktobrī visi būs atvērti no 8.00 līdz 20.00.

Balsi glabāšanā varēs nodot visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos piecas dienas iepriekš:

28. septembrī no 17.00 līdz 20.00, 29. septembrī no 8.00 līdz 11.00, 30. septembrī no 17.00 līdz 20.00, 1. oktobrī no 8.00 līdz 11.00, 2. oktobrī no 12.00 līdz 15.00.

Vēlēšanu iecirkņi novadā

• Kuldīgas Centra vidusskolā, Mucenieku ielā 6,

• V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā, Piltenes ielā 2,

• I.Zeberiņa Kuldīgas pamatskolā, Jelgavas ielā 62,

• Latvijas Universitātes Kuldīgas filiālē, Kalna ielā 19,

• Skrundas kultūras namā, Lielajā ielā 1a,

• Alsungas kultūras namā, Ziedulejas ielā 1,

• Ēdoles pagasta pārvaldē, Dārza ielā 6,

• Gudenieku pagasta pārvaldē, Pagastmājā,

• Kabiles pagasta saieta namā Sencis, Kultūrās,

• Kurmāles pagasta pārvaldē, Pagastmājā, Vilgālē,

• Priedaines bibliotēkā, Bangās-2, Priedainē, Kurmāles pagastā,

• Sermītes interešu centrā, Sermītes skolā, Laidu pagastā,

• Laidu pagasta pārvaldē, Bitītē,

• Nīkrāces atpūtas centrā, Dzeldā, Nīkrāces pagastā,

• Padures pagasta pārvaldē, Arājos,

• Pelču pagasta pārvaldē, Pagastlejās,

• Raņķu pagasta pārvaldē, Sākumskolā;

• Rendas pagasta pārvaldē, Vīgneros,

• Rudbāržu pagasta pārvaldē, Centra ielā 4,

• Rumbas pagasta pārvaldē, Riežupes ielā 1, Mežvaldē,

• Snēpeles pagasta pārvaldē, Pagastmājā,

• Turlavas pagasta pārvaldē, Gundegās 1,

• Vārmes jauniešu centrā, Gaismās.