Lasītprasme nav tikai prasme izlasīt

Latvijas skolēnu zināšanas desmit gados būtiski pasliktinājušās, īpaši lasīšanā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma. Pērnā gada pētījumā Latvijas 15 gadus vecie skolēni lasīšanā ieguvuši vidēji 430 punktu, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 461 punkts.

Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējais rezultāts lasīšanā samazinājies par 51 punktu. Lasītprasme nozīmē spēju tekstu saprast, uztvert būtisko, koncentrēties, atšķirt faktus no viedokļiem un informāciju kritiski izvērtēt. Laikā, kad informācijas kļūst arvien vairāk, šīs prasmes ir daudz svarīgākas.

Atzīšos – lai gan man kā žurnālistam rakstīt, lasīt un uztvert informāciju ir būtiska ikdienas daļa, skolas laikā lasītājs biju diezgan slinks. Īpaši runājot par grāmatām. Es lasīt iemācījos ļoti agri – mamma stāstīja, ka jau četru gadu vecumā. Ar prieku lasīju galvenokārt tad, kad biju mazs. Skolas laikā literatūras stundās grāmatas bieži nācās lasīt piespiedu kārtā. Arī vasarā ieteiktā literatūra ne vienmēr šķita vilinoša, un noteikti neizlasīju visu, kas paredzēts. Tolaik popularitāti sāka iegūt viedierīces un sociālie mediji. Protams, tas vēl nebija salīdzināms ar šodienas situāciju, kad skolās jāaizliedz lietot telefonus, tomēr arī mēs jau sākām pierast pie iespējas jebkurā brīdī uzmanību pārslēgt.

Šodien uz to skatos citādi – tagad grāmatas ļoti novērtēju. Turklāt arvien vairāk lasu angļu valodā, jo vēlos nepārtraukti uzlabot šīs valodas prasmi. Man tas ir ne tikai veids, kā iepazīt labu literatūru, bet arī smadzeņu treniņš. Lasot angliski, bieži sev galvā fragmentus pārtulkoju latviski. Tas prasa vairāk koncentrēties un vienlaikus palīdz darbā – intervēju cilvēkus no citām valstīm, daudz sarunājos arī ar ārzemju draugiem un paziņām. Intervijā ievākto apzināti cenšos tulkot pats, nevis katru reizi paļauties uz mākslīgo intelektu. Ne tāpēc, ka tehnoloģijas būtu sliktas, bet tāpēc, ka ir tādas prasmes, kuras mūsu vietā nevajadzētu atdot tehnoloģijām. Valodas izjūta, spēja saprast tekstu un formulēt savu domu ir dažas no tām.

Dzīvojam laikā, kad informācija ir pieejama vieglāk nekā jebkad agrāk, taču galu galā tāpat kā jātrenē ķermenis, arī smadzenes jāvingrina informāciju uztvert kritiski.