No policijas līdz pilsoniskajai sabiedrībai

INGA SPĒKAINE 15. Saeimas vēlēšanās oktobrī Kurzemes vēlēšanu apgabalā kandidē no partijas Progresīvie ar 12. numuru. Viņas līdzšinējā darbība saistīta ar Valsts policiju, pilsoniskās sabiedrības veidošanu un demokrātijas iedzīvināšanu.

Kāpēc Progresīvie?

I.Spēkaine stāsta, ka motivācija iet politikā ir gan vēlme mainīt sfēras, kuras viņa pārzina, gan patika pieņemt izaicinājumus. 2021. gadā uzrunāta kandidēt partijas KPV LV sarakstā pašvaldību vēlēšanās. Partijā neiestājās, bet ieguvusi priekšvēlēšanu kampaņas pieredzi. Šis saraksts netika ievēlēts. Vēlāk viņa neilgi sadarbojās ar ZZS un bija viena no partijas Republika dibinātājām, taču izstājās tad, kad, pēc viņas teiktā, auga citu cilvēku ietekme.

Nu I.Spēkaine kandidē no Progresīvo saraksta un uzskata, ka daudzus jautājumus, īpaši tiesībsargājošajā sistēmā, labāk var sakārtot tas, kurš šo sistēmu pieredzējis praksē. Viņa vēlas pārskatīt Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, pielāgojot tos mūsdienu tehnoloģijām un noziedzības veidiem.

Izvēloties Progresīvos, būtiski šķitis, ka partijā ir daudz jaunu cilvēku – nākotnes politika jāveido tiem, kas tajā dzīvos. Partijā esot daudz zinātnieku, un lēmumi tiekot balstīti datos un pētījumos. Te lēmumus nenosakot viens līderis, un katram dota iespēja par priekšlikumiem izteikties. Programmā iesniegusi ierosinājumus krimināltiesību jomā.

Tiesiskums un drošība, krīzes vadība

I.Spēkaine vēlētos likumus pārskatīt, jo daudzi joprojām esot tikai atgremoti Padomju Savienības likumi. Viņa vēlas arī mazināt administratīvo slogu Valsts policijā. Policisti pārāk daudz laika pavada, kārtojot dokumentus, tā vietā, lai pildītu tiešos pienākumus. Viņa neatbalsta vienkāršotu pieeju šaujamieroču izmantošanai, uzsver policistu psiholoģisko slodzi un vajadzību pēc juridiskas aizsardzības. Krīzes vadībā kandidāte uzsver iedzīvotāju praktisko sagatavošanu: vajadzētu būt krājumiem divām trim nedēļām, vajag mācīt prasmi orientēties pēc papīra kartēm. Valstij jāveicina skaidras naudas glabāšana mājās. Krīzes evakuācijā, viņasprāt, problēmas var radīt šaurie ceļi, tāpēc tie būtu jābūvē ar četrām joslām. Arī Kuldīgā evakuācijas gadījumā šaurie rotācijas apļi būšot nosprostoti.

Izglītība un sociālā joma

I.Spēkaine neatbalsta mazo skolu likvidēšanu un piedāvā tālmācību un klātieni apvienot: bērni turpinātu mācīties skolā, bet atsevišķus priekšmetus skolotāji varētu mācīt attālināti. Viņa piedāvā tādu skolu modeli, kurā klases audzinātāja lomu pārņem sociālais pedagogs, kurš apmeklējumu, audzināšanas un ģimenes jautājumus risina visai klašu grupai. Savukārt priekšmetu skolotāji būtu kā pakalpojumu sniedzēji, kas attālināti vai klātienē var mācīt vairākās skolās vai pat divos novados.

Valstij būtu jāpalīdz saglabāt un dziedēt bioloģiskās ģimenes, nevis bērni uzreiz jāatņem un jāmētā no vienas audžuģimenes uz otru. Viņa piedāvā audžuģimeņu vietā veidot specializētas mājas līdzīgi SOS ciematiem, kurās kā pagaidām neizmantots resurss kopā dzīvotu un ģimenisko vidi bērniem radītu arī bijušie policisti.

Mazāks administratīvais slogs uzņēmējiem

I.Spēkaine uzskata, ka uzņēmējdarbībai vajadzētu vairāk palīdzēt, mazāk traucēt. Īpaši tas attiecināms uz mazajiem uzņēmumiem un tiem cilvēkiem, kuri vēlas legāli nopelnīt ar nelielu saimniecisko darbību. Prasības mazajiem uzņēmējiem vajag vienkāršot un pārskatīt situācijas, kurās nelielai darbībai jādibina uzņēmums ar sarežģītu administrēšanu. Viņa rosina vienkāršot arī iespēju vienai privātpersonai legāli samaksāt citai par darbu, piemēram, kaimiņam par zāles pļaušanu.

Ko par kandidāti saka citi

I.Spēkaines studiju biedrene Ira Rieksta viņu pazīst kopš 2004. gada, kad Rīgas Tehniskajā universitātē studējušas kvalitātes vadību. Par Ingas būtiskākajām priekšrocībām politikā viņa uzskata pieredzi drošības jomā un vadības prasmi. Kā būtisku īpašību viņa izceļ spēju saspringtās situācijās saglabāt mieru. Ja Inga kādā jautājumā nepiekrīt, savu viedokli viņa aizstāv.

Filozofs Ģirts Jankovskis Ingu iepazinis, kopā veidojot Demokrātijas kvartālu Kuldīgā. Viņa pati izrādījusi iniciatīvu – vienkārši ieradusies un sākusi darboties, vēlāk iesaistījusies kopienas pasākumos. Ģ.Jankovskis izceļ organizatores spējas un plašo paziņu loku, kas ļauj darbībā iesaistīt cilvēkus no dažādas vides. Viņaprāt, Inga spēj uz problēmām paskatīties ārpus ierastajiem rāmjiem.

Labdarības organizācijas Tabitas sirds Kuldīgas nodaļas vadītāja Vineta Brūdere-Sedliņa stāsta, ka Inga aptuveni pusotru gadu darbojas kā brīvprātīgā: šķiro un kārto ziedotās lietas, iesaistās citos darbos. „Viņai galvā ir miljons ideju!” Vineta min arī Ingas spēju atrast cilvēkus un iespējas palīdzēt, piemēram, jaundzimušajiem sagādājot drēbes vai rotaļlietas.

Lauma Mērniece, bijusī Kurzemes tiesas apgabala virsprokurore, vērtē piesardzīgāk, jo profesionālā sadarbība nav bijusi ne cieša, ne ilga. Viņa Ingu raksturo kā aktīvu cilvēku, kurš iesaistās ar sirdi un dvēseli, taču plašāku vērtējumu par viņu kā bijušo policisti un vadītāju nevēlējās sniegt. Arī kādreizējais kolēģis, agrākais Kuldīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ilgonis Heinackis par I.Spēkaini izteikties nevēlējās.

Viedokļi

Mūsu pašu domāšanai jāmainās

Drošība neattiecas tikai uz policiju vai militāro sektoru. To ietekmē arī mūsu katra spēja vai nespēja dažādās situācijās rīkoties un pilsoniskā līdzdalība, tostarp dalība vēlēšanās un iesaiste biedrībās. Vai uz vēlēšanām iesiet? Kā stiprināt valsts drošību?

● Oskars Linkovskis, Kuldīgas novada pašvaldības policists, basketbola treneris:

– Uz vēlēšanām plānoju iet. Tas ir katra pilsoņa pienākums neatkarīgi no personīgajām izjūtām par valstī notiekošo, lai pēc tam nebūtu pārmetumu, ka ievēlēti tādi vai šitādi deputāti. Es parasti vados pēc personībām – kurā partijā vairāk tādu, kas paveikuši ko vērtīgu.

Domāju, ka šajās vēlēšanās cilvēki noteikti pievērsīs uzmanību tam, kā partijas izturas pret drošību. Pēc pēdējā laika notikumiem, kad atklājies, cik neaizsargāti esam digitālajā vidē, valstij vajadzētu kiberdrošību stiprināt vairāk.

Sapratne, kā rīkoties krīzes situācijās, manuprāt, vairāk ir militārajā jomā strādājošajiem un viņu tuviniekiem, bet lielākā daļa sabiedrības nezina, kā rīkoties. Dzīvojam komforta zonā un domājam, ka nekas jau nenotiks. To redzējām pēc pēdējās vētras – nav sagatavoti ne ģeneratori, ne 72 stundu soma. Tiklīdz pazuda elektrība un internets, daudziem viss apstājās. Valsts var rīkot izglītošanas kampaņas, bet, kamēr nemainīsies sabiedrības domāšana, lielas ietekmes tām nebūs.

Solis pareizā virzienā ir Valsts aizsardzības dienests. Valstiski varētu izvērst informatīvas kampaņas un mācības skolās, strādāt ar bērniem un jauniešiem, jo viņi mājās par to stāstītu vecākiem un tie būtu spiesti ieklausīties. Vecākas paaudzes domāšanu mainīt grūti, bet strādāt ar jauniešiem būtu ļoti vērtīgi.

Ko piedāvā laukiem un biedrību atbalstam

● Anta Anševica, Kuldīgas senioru dienas aprūpes centra Pūces vadītāja:

– Pagaidām vēl domāju, vai uz vēlēšanām iešu, jo man ir dažādi viedokļi. Partiju reitingam līdzi sekoju. Sarakstos var atrast tādus kandidātus, kurus es atbalstītu, taču tiem komplektā nāk arī manā skatījumā nevēlami cilvēki. Par to tas stāsts. Es dzīvoju laukos, man svarīga ir lauku dzīve un tas, kā politiķi uz to skatās, ko piedāvā. Izvērtējot kandidātus, skatos, kurš ko jau iepriekš manam novadam palīdzējis.

Par nevalstiskajām organizācijām cilvēkos ir liels pesimisms, un tas ir ļoti lipīgs. Tās ir cilvēkiem vajadzīgas, un viņi paši to saprot, bet pakalpojumu kvalitāti kritizē neadekvāti. Aprūpētājiem bieži nācies just nepateicību.

No valsts mums atbalsts ir ļoti mazs. Valsts iedoto sadalām akūtajām vajadzībām, bet nevaram atļauties jaunas veļasmašīnas, kas kalpotu ilgāk, naudas parasti pietiek tikai lietotām. Rakstām projektus – tad naudu piešķir, bet tai seko dažādi noteikumi un kontrole.

Domāju, ka nevalstiskās organizācijas palīdz cilvēkiem justies drošāk. Mums ir daudz vientuļu cilvēku, kuri samariešus (Latvijas Samariešu apvienību – red.) uztver gandrīz kā ģimeni, un tas dod drošības izjūtu. Ļoti liela nozīme ir hospisam (smagi slimu cilvēku aprūpei dzīves nogalē – red.). Par organizāciju Hospiss.lv atsauksmes ir ļoti labas, un bez tās mēs vairs nevarētu iztikt.

Rasa Ābele