Būs jāiemācās ar lāčiem sadzīvot

Pēdējos gados arvien biežāk dzirdam ziņas par lāčiem Latvijas mežos. Vēl pirms dažiem gadiem lielais brūnais ķepainis galvenokārt bija sastopams valsts austrumos, pierobežā. Pamazām tas atčāpojis uz valsts centrālo daļu un tagad arvien biežāk esot manīts arī Kurzemē. Taču par to nav jāsatraucas – ir tikai jāiemācas gudri un droši sadzīvot, jo mežs ir lāča mājas, no kurām to ar likumu nedrīkst izdzīt.

Sabiedē ogotājas Kabiles mežā

Jūlija beigās Kabiles mežā lāci bija manījušas divas meitenes un par to informējušas pašvaldības policiju. Mednieki pieļauj iespēju, ka arī pie mums var parādīties šīs sugas dzīvnieki, bet konkrētajam gadījumam nav pierādījumu.

JA IENĀKTU PILSĒTĀ

Kā stāsta pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Ineta Meiere, ziņojumā teikts, ka divas meitenes bija devušās ogot. Viena paskatījusies atpakaļ un redzējusi lācēnu otrai meitenei aiz muguras. Izbailēs abas metušās bēgt, pametot mežā telefonus un citas mantas. Izskrējušas uz Rīgas ceļa, kur apstādinājušas kādu automašīnu, un tās vadītājs zvanījis policijai. Inspektori sazinājušies ar vietējiem medniekiem, kuri solījuši mantas sameklēt. „Par tādiem gadījumiem var ziņot mums, lai nodotu informāciju attiecīgajiem dienestiem,” teic I.Meiere. „Bet mēs nevaram nekādi ietekmēt lāča atrašanos mežā, jo tā ir viņu dzīvotne tāpat kā jebkuram citam meža zvēram. Ja ienāktu pilsētā, tad gan būtu jādomā, kā atgriezt atpakaļ, lai nerada apdraudējumu. Kā zināms, lāču populācija ir savairojusies, jārēķinās, ka lāči arī mūspusē var parādīties. Meitenes ir pārliecinātas, ka tas bija lācēns. Iespējams, ka tuvumā bija arī māte. Vēl neesam pieraduši, jāmācās, kā tādās situācijās rīkoties.”

MEDNIEKI PIERĀDĪJUMUS NEATRADA

Mednieku kluba Goldingen vadītājs Mārtiņš Kļava pastāstīja, ka meiteņu mantas atrastas. Medniekus māc šaubas, ka tur tiešām bijis lāču sugas pārstāvis, jo nekas cits kā tikai meiteņu stāstītais par to neliecina. Viņas varē-
ja sabīties arī no mežacūkas un izbailēs neatšķirt. Šie dzīvnieki ir biežāk sastopami un arī mēdz uzbrukt. Mednieku kluba pārziņā ir ļoti liela teritorija, arī Kabiles un Rendas pusē mežos daudzviet ir ierīkotas videonovērošanas kameras, kas fiksē dzīvnieku kustību. Neviens lācis nav novērots, arī pēdas nav manītas. Tomēr M.Kļava pieļauj, ka lāči var parādīties arī Kurzemē. Tāpēc ikvienam ogotājam, sēņotājam, kā arī citam meža apmeklētājam ieteicams līdzi ņemt piparu gāzi, kas esot efektīvākais aizbaidīšanas līdzeklis. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde iesaka iedzīvotājiem saglabāt mieru, pašiem palikt drošībā, netuvoties un neradīt dzīvniekam papildu stresu, piemēram, provocējot to, dzenājot ar automašīnu, skaļi signalizējot, biedējot ar suņiem, skrienot pakaļ vai aizšķērsojot tam ceļu.

OGOTĀJI UN SĒŅOTĀJI NEBAIDĀS

Šobrīd ne pašvaldības policijā, ne Valsts meža dienestā nav citu ziņu par lāčiem mūspusē. Kabiles pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Prince teic, ka šis gadījums apspriests ar medniekiem, kuri neatrada liecības, ka tas tiešām bija lāču sugas pārstāvis. No iedzīvotājiem nav saņemta informācija par sastapšanos ar lāci vai tā mazuļiem. „Ļoti iespējams, ka lācis mīt arī mūspusē, jo Kabilē un arī kaimiņu Rendā ir lieli mežu masīvi,” norāda pārvaldniece. „Tagad ir ogu un sēņu laiks, un meži pilni gan ar vietējiem sēņotājiem un ogotājiem, gan pie mums brauc no Kuldīgas un citām vietām. Viņu skaits itin nemaz nav sarucis. Vai nu nebaidās no lāča, vai arī netic tam. Taču populācijas pieaugums liecina, ka lāči ir un būs, jāiemācās ar tiem sadzīvot.”

Ieteikumi abpusējai drošībai

Tā kā brūnais lācis ir Eiropā apdraudēta suga un iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, medīt vai citādi iznīcināt to nedrīkst. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava un Dabas aizsardzības pārvalde izstrādājusi ieteikumus, kā savienot populācijas atjaunošanos un sugas kā vienotas dabas komponenta klātbūtni cilvēku apdzīvotā un apsaimniekotā ainavā.

IKDIENĀ NAV AGRESĪVS

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji, priekšroku dodot skujkoku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem pie aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļasvietu lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā. Ziemu brūnais lācis pārlaiž neaktīvā snaudas stāvoklī, kad izmanto rudenī uzkrātās tauku rezerves. Atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās pakāpes, lāči gulēt dodas no oktobra līdz pat decembrim, bet mostas martā vai aprīlī. Migas pamešanu ietekmē arī klimats, barības rezerves organismā, dažādi traucējumi, piemēram, mežsaimnieciskā darbība vai medības migas tuvumā.

Ikdienā lācis nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Vajadzības gadījumā ir labs kokos kāpējs un peldētājs. Cilvēkam lācis var kļūt bīstams, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas vai ievainots. Tramīgākas ir lāču mātītes ar mazuļiem.

UZ KO JĀSKATĀS

Lāča pēdas nospiedumi gandrīz nekad nav sajaucami ar citu dzīvnieku atstātajiem – priekšķepas platums un garums ir gandrīz vienāds, un tam labi redzami nagu nospiedumi. Pēc priekškāju izmēra var noteikt dzīvnieka vecuma grupu un aptuvenu svaru. Savukārt pakaļkājas nospiedums pēc formas nedaudz atgādina kailu cilvēka pēdu, taču atšķirībā no priekšķepas nospieduma nagu nospiedumi bieži nav redzami. Ja redzēts lāča pēdas nospiedums, ieteicams to nofotografēt, klāt liekot mērinstrumentu. Ja tāda nav, var izmantot kādu tuvumā atrodamu priekšmetu, novietojot to platākajā lāča ķepas nospieduma vietā, lai vēlāk salīdzinātu un izmērītu.

Ekskrementi var būt ļoti dažādi atkarībā no apēstās barības. Taču lāča gremošanas sistēmā nav augēdājiem raksturīgās aklās zarnas piedēkļa, tādēļ augu barība netiek pilnībā pārstrādāta un izkārnījumos bieži saskatāmas apēstā atliekas.

Visbiežāk lāča skrāpējumi vērojami uz priedes, bet rudenī, ražas laikā, arī uz ābeles stumbra. Ar priekšķepu un pakaļkāju nagu skrāpējumiem lāči iezīmē savu teritoriju, tie paliek pēc barības ieguves vai kāpšanas kokā.

Migas ierīkošanai lācis parasti izmanto eglītes vai citus tuvumā esošus kokus, tāpēc vairākas nolauztas eglītes vai citi koki var liecināt par lāča esamību tuvākajā apkārtnē. Nolaužot eglītes, lācis iezīmē teritoriju un signalizē, ka tuvākajā apkārtnē grasās doties ziemas guļā.

Ziemas migu lācis iekārto nomaļās vietās zem koku sagāzumiem. Ja vieta ir atklātāka, tad izrok nelielu iedobi, ko izklāj ar egļu zariem un sūnām. Virs tās lācis no aizlauztām eglītēm un citiem tuvējās apkārtnes kokiem izveido jumtu. Atšķirībā no mežacūkas guļvietas, kas ir iegarena, lāča izraktā un iekārtotā iedobe parasti ir apaļāka.

ĪPAŠI SARGĀ MAZUĻUS

Ja lācis tiek iztraucēts no ziemas miega no decembra līdz februārim, tas visbiežāk migu pamet un bēg. Ja tiek iztraucēta lācene, kurai ziemā piedzimuši mazuļi, tad, sargājot migu un lācēnus, tā var kļūt agresīva. Lācēni ir īpaši aktīvi un nepiesardzīgi, tāpēc ekspertu norādītā meža apgabalā doties nav atļauts no marta līdz pat maijam – sargājot bērnus, lācenes šajā laikā var kļūt īpaši bīstamas.