Nevainīgs humors vai tomēr rasisms?

Pamatīgu sašutumu pagājušonedēļ izraisīja Sabiles Vīnes svētku gājiens, kas radīja bažas par diskrimināciju un rasismu. Gājiena dalībnieki pārģērbušies par citu rasu pārstāvjiem ar melni vai tumsnēji krāsotām sejām un lielām, piestiprinātām, sarkanām lūpām, uz muguras nesot ēdiena piegādes uzņēmuma Bolt somas un vēl citādi savu izskatu pārvēršot tā, lai uzjautrinātu skatītājus. Gājiena nosaukums Cirks aizbrauc, klauni paliek jau šķietami parāda attieksmi pret tiem, par kuriem dalībnieki tērpušies.

Sociālajos medijos kāds komentējis: „Pārģērbties par indieti ar Bolt mugursomu nav drosmīga satīra par kādu sabiedrības problēmu. Tas ir joks, kas balstās uz migrantu tēlu kā izsmiekla objektu un konkrētas cilvēku grupas pārvēršanu par karikatūru.” Latvijā daudziem zināmais indietis, influenceris Gokuls, kurš labi pārvalda latviešu valodu un ne reizi vien ir apliecinājis mīlestību pret Latviju, jūtas tik ļoti sāpināts, ka gājiena video dēļ sariesušās asaras. Viņš norāda, ka rasisms Latvijā tomēr ir liela problēma un jautā: „Lai cik ļoti kāds censtos un ko vien nedarītu, vai šeit nekad tā arī nekļūs piederīgs?” Svētku organizatori vēlāk atvainojušies, skaidrojot, ka gājiens ir ilggadēja tradīcija, kuras pamatā ir humors, pašironija un izvēlētās tēmas interpretācija, bet nav bijis mērķa nevienu diskriminēt vai izrādīt neiecietību, tādēļ turpmāk gājiena principi un vērtības tiks skaidrāk definētas. Lasot komentārus gan tiktokā, gan vietnē Threads, vērojams, ka viedokļi dalās divās daļās. Daudzi gājienu slavē un vaicā, kāpēc par migrantiem nedrīkst pasmieties, sauc to par labi izdevušos melno humoru.

Pati par citas izcelsmes cilvēkiem esmu dzirdējusi dažādas piezīmes ar nievājošu attieksmi. Kad vēl mācījos Liepājas Universitātē, kopmītnēs dzīvoja arī pakistānieši un indieši. Vēlāk viņiem tika atvēlēts atsevišķs stāvs. Pa šiem četriem gadiem dzirdēju daudz negatīvu komentāru, un tie radās viņu pašu radītā iespaida un darbību dēļ. Taču, lai kā cita kultūra mums nebūtu saprotama vai pieņemama, uz to nav jāreaģē ar izsmiešanu, ķengāšanu un agresiju. Tas tikai parāda, kādi paši esam kā tauta. Daudzi komentāros min, ka attieksmes ziņā mums līdz Eiropas līmenim vēl ļoti tāls ceļš ejams, un tam es piekrītu.