Ābeļciemā modernu atpūtas vietu izveido paši

Aktīvie Pelču pagasta Ābeļciema iedzīvotāji projektā, ko atbalsta biedrība Darīsim paši! un Lauku atbalsta dienests (LAD), iekārtojuši atpūtas vietu jebkura vecuma ļaudīm. Izveidota nojume ar terasi kopīgām nodarbēm, vieta bērnu rotaļām un vingrošanas zona, uzlikts basketbola grozs. Kurzemnieks tikās ar projekta koordinatoriem Lindu Silvestrovu, Uģi Martinsenu, Undīni un Gati Rautiņiem.

G.Rautiņš, kurš Ābeļciemā dzīvo 17 gadus, stāsta, ka ideja par atpūtas laukumu ciematā radusies jau pirms desmit gadiem, kad paša un citās ģimenēs piedzima bērni: „Vairākas reizes iedzīvotāju sapulcēs pašvaldībai lūdzām izveidot bērnu laukumiņu, diemžēl nesanāca. Pagājušā gada janvārī feisbukā ieraudzīju biedrības Darīsim paši! uzsaukumu, ka biedrības var rakstīt projektu bērnu laukumam. Pārliecinājāmies, ka šis ir pašvaldības zemes gabals un varam to lietot. Uzrunājām aktīvos iedzīvotājus, sapratām, kurš kurus mājasdarbus pildīs.” L.Silvestrova piebilst: „Lielais programmas LEADER projekts paredzēts kopienu stiprināšanai. Palasot nolikumu, sapratām, kas tajā ietilpst, un secinājām, ka mēs to varam. Pagājušā gada februārī Pelčos operatīvi notika pirmā sapulce, tikāmies ar aktīvākajiem un pagasta pārvaldi, lai runātu, vai mūsu ideju akceptētu un piešķirtu līdzfinansējumu. Pirmajā vakarā izveidojās vatsapa grupa, un rekordātrumā savācām ap 70% iedzīvotāju, lai rīkotu aptaujas, vai ir interese, un saprastu, ko tieši gribam. Tad vēl biedrības nebija, bet izmantojām biedrību Mēs Pelčiem, kas pagastā jau bija.” (Novembrī izveidota biedrība Ābeļu ciema kopiena, kopā varam! – red.)

Tapa no nulles

G.Rautiņš turpina: „Šeit pirms tam bija aizaudzis zemesgabals – pļava, veci krūmāji, ābeles un siltumnīcas pamati. Lai gan tā ir pašvaldības zeme, reizi ceturksnī to jau kopām, un te notika pasākumi. Sākumā izpratām, kurš var uzrakstīt tehnisko specifikāciju, kurš projektu. Mēs taustījāmies un iedzīvotāju sapulcē lūdzām palīdzību pašvaldībai. Biedrības Darīsim paši! koordinatore Ieva Birbele ļoti palīdzēja. Tagad domājam, ka uzdevām bērnišķīgus un nesaprotamus jautājumus, bet tobrīd tas viss bija kā Morzes ābece. Paldies Ievai par atbalstu! Nu jau esam izauguši, un liekas, ka tas viss nieks vien bija. Aptaujā vatsapa grupā sapratām, ka mūsu ciemā ir dažādu nozaru pārstāvji – zinoši cilvēki.”

L.Silvestrova stāsta: „Darbu sadalījums bija interesants – ko nu kurš varēja un kāda bija izpratne. Arī rakstīt projektu bija interesanti, bet sākumā neviens nevēlējās to darīt. Pārsteidza tas, ka Ābeļciema iedzīvotāji ātri reaģēja un katrs bija gatavs noziedot naudu, lai projektu uzrakstītu kāds cits. Beigās Elana Bērziņa to uzņēmās. Ābeļciemā visaktīvākās ir četras ģimenes, kas piedalījās projekta izstrādē un izpildē. Pārējie piedalījās ar ziedojumiem, apstādīšanu, sēšanu, pļaušanu un jebkādā citā veidā. Visi tiešām iesaistās – katrs atnāk kaut ar grābekli vai puķu stādu. Tie, kas nevar, biedrībai noziedo.”

Palīdzēja gan praktiski, gan finansiāli

G.Rautiņš: „Kad uzrakstījām lielo projektu, sapratām, ka teritoriju vajag labiekārtot: jāizzāģē perimetrs, un jāizvāc betona stabi. Pagājušogad uzrakstījām mazo projektu konkursā Darīsim paši, kurā mums finansēja žogu un teritorijas iekārtošanu, lai atbrīvotos no liekajiem atribūtiem. Kad žogu likām, sapratām, ka naudas nepietiek. Izsludinājām uzsaukumu, un iedzīvotāji man ieskaitīja naudu privātajā kontā. Godīgi sakot, par to sabijos – sapratām, ka biedrība ir pareizais ceļš.

Nākamais etaps – ziemā secinājām, ka lietus laikā laukumā vajag arī vietu zem jumta un, lai bērniem interesantāk, iespēju gulēt šūpuļtīklos. Tā tapa terases projekts. Paldies pašvaldībai un Lauku atbalsta dienestam par līdzfinansējumu! Kad celtnieki ielika pamatus un pāļus, apmulsām, ka jāiekārto arī zāliens un taciņa. Tika uzrakstīts nākamais projekts konkursā Darīsim paši, ko pašvaldība akceptēja, un vairāk nekā mēnesi iedzīvotāji katru vakaru un brīvdienas ņēmās, lai bērniem nebūtu jāstaigā pa dubļiem. Paldies Uģim par traktortehniku! Mārča Vētrāja ģimene uzdāvināja garās tūjas. Par biedrības naudu nopirkām basketbola un futbola bumbas.”

U.Martinsens piebilst: „Būtu bijis forši un tas būtu lētāk, ja jau sākumā zinātu kopskatu, ko mēs gribam. Es ar ekskavatoru braucu nedēļām, jo idejas mainījās. Toreiz nezinājām, vai tāda terase būs. Bija paredzēts tikai bērnu laukumiņš un sporta inventāra stends.” Uģi priecē arī tas, ka novadā ir daudz labu uzņēmēju, kas atbalstīja ar šķembām, granti, ziediem un stabu, kurā ierīkot videonovērošanu.

L.Silvestrova turpina: „Kad LEADER projektiem parādījās otrais uzsaukums, tajā bija viedā ciema tēma, tāpēc nolēmām, ka vajag terasi – vietu, kur visi varam sanākt. Iedzīvotājiem parādījušās dažādas vēlmes, piemēram, filmu vakari. Tāpēc terasei ir cieta siena.”

Iesaistīti arī bērni

13 gadus vecajam Filipam Rautiņam ar draugiem un brāļiem patīk spēlēt basketbolu, tāpēc grozs ir viņa mīļākā lieta. Kad laukums tapa, viņš palīdzēja vecākiem to iekārtot. Filips darīja fiziskus darbus: nesa ūdeni un akmeņus, pļāva zāli. Ar rezultātu viņš ir ļoti apmierināts.

U.Rautiņa skaidro, ka kopā realizēti četri projekti: divi ir t.s. mazie konkursā Darīsim paši vietas iekārtošanai par 800 eiro, apzaļumošanai un taciņai par 1000 eiro, otri divi ir LAD atbalstītie LEADER projekti aktīvās atpūtas laukumam par 29 500 eiro un terasei par 25 000 eiro.