Uzcelt pieminekli neatkarības cīnītājiem palīdzēs biedrība

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) Kuldīgas nodaļa 5. jūlijā nosvinējusi pirmo gadadienu, un par godu tai sarīkota valdes izbraukuma sēde Kuldīgā, kurā apspriesta iecere Kalpaka ielas skvērā izveidot pieminekli neatkarības cīnītājiem.

Sēdi atklāja nodaļas vadītājs Ansis Grūbe: „Šī ir nozīmīga diena, jo otro reizi biedrības valde atbraukusi pilnā sastāvā ar ģimenēm. Darba kārtībā ir būtisks jautājums – kur saskatām iespēju izpausties.” Viņš atgādināja reiz teiktos biedrības priekšsēža Emīla Gaiļa teiktos vārdus, ka „māksla nav okupācijas pieminekļus nogāzt, jo kaut kas jāliek vietā”. A.Grūbem bijusi tikšanās ar arhitektu Aldi Orniņu, kurš rosinājis atdzīvināt Latvijas Strēlnieku apvienības un Latvijas Karavīru biedrības ideju jau 1935. gadā – uzcelt pieminekli Neatkarības kara cīnītājiem, kritušajiem virsniekiem, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem kuldīdzniekiem.

A.Orniņš sacīja, ka pats ir divu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru pēcnācējs, tāpēc viņam svarīgi, lai tāds piemineklis taptu. Sapulces dalībniekiem viņš pastāstīja, ka ideja par pieminekli karavīriem Latvijas atbrīvošanas cīņās radusies jau 1935. gadā, kad finansējumam nodibināts fonds un izstrādāts mets, tomēr ideja nav attīstījusies, bet padomju gados noklusēta. Pēc Atmodas radušies aktīvisti, kas gribēja to atdzīvināt. 1990. gadā novada vēstures entuziasts Atis Gunivaldis Bērtiņš avīzē Bandava ideju aktualizējis, un vienā no pirmajiem numuriem bijis rakstīts, ka 1935. gadā iecerētais piemineklis būtu jāuzceļ līdz Kuldīgas 750 gadu jubilejai 1992. gadā, taču iecere noplakusi.

Vēlāk, ap 2016. gadu, ar aktīvista, kuldīdznieka Jura Purviņa līdzdalību pašvaldība noorganizēja metu konkursu, kurā iesniegti septiņi darbi – ar saules, liesmas un karoga motīviem. Žūrija, kurā darbojās bijusī domes priekšsēde Inga Bērziņa, būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone, arhitekte Zaiga Gaile, Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, tēlniecības katedras vadītājs Bruno Strautiņš, jau minētais J.Purviņš un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, visus metus noraidījusi, un turpinājuma nav bijis.

Kā atgādināja arhitekts, vēlāk Adatu fabrikas jeb vecās slimnīcas atjaunošanā un labiekārtošanā skvērs iekļauts, taču ideja nav attīstīta pietiekami spēcīgi, jo tur atrodoties vien nodrupis betona pamats ar metāla plāksni un dzejnieka Antona Austriņa rindām gotiskajā rakstā, ko grūti izlasīt. A.Orniņš kritizēja arī vietu: koki ir nesimetriski, priekšā soliņš un ziedu kastes, bet blakus ir soliņi un slīps celiņš. „Pēc sanāksmes Adatu fabrikā ar domes vadību visi saprata, ka objekts jāattīsta, taču ir juridisks šķērslis – Eiropas fondu dēļ piecus gadus objektā nedrīkst neko darīt.” Tāpat Pašvaldību likumā nav tieša pienākuma nodarboties ar šādu ideoloģisko aspektu, tāpēc arhitekts secinājis: vienīgā iespēja ir dibināt biedrību.

LNKB priekšsēdis Emīls Gailis uzsvēra, ka jauna struktūra nav jāveido: „Nevajag dibināt atsevišķu biedrību. Domāju, ka tas ir Kuldīgas nodaļas uzdevums.” E.Gailis norādīja uz biedrības pieredzi Kabiles nacionālo partizānu pieminekļa izveidē.

Valde vienprātīgi nobalsoja par darba grupu ieceres virzīšanai. Plānots turēties pie 30. gados izstrādātā pieminekļa sākotnējā varianta (ap 3 m augsta), jo mēroga ziņā tas videi atbilst vislabāk. Lai iegūtu tam naudu, tiks aktivizēta sadarbība ar Aizsardzības ministriju un pašvaldību un atvērts sabiedrības ziedojumu konts.