Brīvības cīnītāji atgriezušies mājās

24. jūnijā Gudenieku katoļu dievnams atkal bija ļaužu pārpilns – Sv. Jāņa Kristītāja katoļu draudzei tie ir vieni no lielākajiem svētkiem, bet šajā reizē gan kristiešu, gan citu iedzīvotāju interesi saistīja arī Otrā pasaules kara latviešu leģionāriem veltītās piemiņas plāksnes atklāšana un iesvētīšana.

Skāra teju ikvienu ģimeni

Idejas autors ir Gudenieku patriots, ainavu arhitekts Guntis Kalniņš. Arī viņa senčos bijuši Latvijas brīvības cīnītāji un dzimtu skārušas represijas. „Nezinu, kāpēc, bet daudzi šiem vēsturiskajiem notikumiem tā īsti nevēlas pieskarties,” viņš secina. „Varbūt tās vēl ir padomju režīma iedzīto baiļu paliekas. No Gudenieku pagasta (tai skaitā no Basiem) leģionā iesaistījās 125 jauni puiši, lielākā daļa kristīta katoļu baznīcā, tāpēc ar priestera atbalstu un svētību plāksnei vieta rasta baznīcā. Tā būs paliekoša piemiņa – tāda kā leģiona puišu atgriešanās mājās. Gandrīz katra gudenieku un basenieku ģimene ar šiem notikumiem saistīta, taču ilgus gadus pat ieminēties nedrīkstēja. Bet, kā dievkalpojumā uzsvēra Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, viņi visi bija varoņi. Dzimuši, auguši, mācījušies neatkarīgajā Latvijā, piedzīvojuši brīvību, un tā bija motivācija par to cīnīties. Plāksnē rakstījām, ka tie ir leģiona dalībnieki, jo visi saraksti nav saglabājušies, bet ir citas liecības par dalību. Kad sāku pētīt, arī man bija pārsteigums, cik daudz jauniešu atstāja dzimto vietu un devās nezināmajā ceļā. Stāstu ir daudz, un ģeogrāfija plaša, kur gudenieki piedalījušies cīņās.”

G.Kalniņš piebilst, ka lielākā daļa puišu gājusi bojā vai pazudusi bez vēsts. Mājās palikušas meitas un sievas, vecākā paaudze, ko tikpat nežēlīgi skārusi 1941. un 1949. gada izvešana. Vēstures pētījumi rāda, ka padomju represijas Gudeniekos bijušas ļoti smagas – turīgās saimniecības un vietējo sabiedrību tās iznīcinājušas.

Baznīca turas stipri

Toties stipri vēl turas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca – viens no trim suitu dievnamiem un kultūrtelpas daļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Pamati tai likti 1930. gadā, bet celtniecība pabeigta tikai pēc kara. Tāpēc zem leģiona dalībnieku saraksta uz plāksnes ir Gudenieku draudzes prāvesta, baznīcas celtniecības entuziasta Alfona Meldera (1937.–1947. g.) vārdi vēstījumā Katoržnieka Ziemassvētku vakars (50. gados): „Dievs sūta savu iepriecinājumu, apgaismo prātu, dod labas domas.”

Patiess cieņas apliecinājums

Svētku dievkalpojumu vadīja bīskaps V.Stulpins un priesteris Vjačeslavs Bogdanovs, piedalījās tuvējo draudžu pārstāvji, kā arī viesi no tālākām vietām. Rīgas Sv. Franciska draudzes jaunietes Viktorija un Klinta todien ceļā uz Jūrkalni nejauši iegriezušās Gudeniekos apskatīt skaisto dievnamu, pat nezinot, cik nozīmīgi un kupli apmeklēti svētki notiek mazapdzīvotajā pagastā. Jaunietes atzīst: „Saviļņojoša bija gan euharistiskā procesija ap baznīcu sakoptajā apkārtnē, gan svētā mise, bet īpaši plāksnes iesvētīšana. Tā bija ne tikai Gudeniekiem, Kuldīgas novadam un visai Latvijai nozīmīgas vēstures daļas parādīšana, bet arī patiesa lūgšana no sirds par tiem, kas atdevuši savu dzīvību. Gaisotnē tas bija jūtams no visiem apmeklētājiem. Daudzi ieradušies tautastērpos. Būtībā šis notikums apliecināja, cik stipra tauta esam.”