Piektdiena, 29. maijs
Vārda dienas: Maksis,  Maksims,  Raivis,  Raivo

Amerikāniete Kuldīgā atrod mieru

Raksta autors: Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš, Karlas Meidenas Vaskesas arhīva foto

09:21 - 29.05.2026

Karla Meidena Vaskesa (3)
Karla ar mammu Mariju Amerikā, Virdžīnijas štata Aleksandrijā.

Pērn amerikāniete Karla Meidena Vaskesa (Karla Maiden Vazquez; 26 gadi) uz Kuldīgu atbrauca no Merilendas štata ASV, līdzi ņemot muzikālā teātra pieredzi, Puertoriko saknes un pat suni, kas kādu laiku te padzīvoja. Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas (angliski SDSI) Latvijas Mākslas akadēmijas Erasmus Mundus* maģistra programmā viņa šeit apgūst Adatu fabrikā.

Es esmu no Merilendas štata blakus Vašingtonai. Mana mamma ir no Puertoriko, tētis – no Merilendas, tāpēc man ir jaukta izcelsme. Prinča Džordža apgabals ir viens no tiem afroamerikāņu apgabaliem, kurā cilvēki dzīvo labklājībā. Pirmos divus gadus pavadīju Puertoriko, un spāņu valoda bija mana pirmā valoda. Pēc tam Puertoriko pavadīju vasaras, tomēr galvenokārt uzaugu Augšmarlboro (Upper Marlboro), Prinča Džordža apgabalā.

Ko jau esi studējusi, kur strādājusi?

Ieguvu bakalaura grādu tēlotājmākslā, specializējoties muzikālajā teātrī. Kovida laikā, kad viss bija slēgts, atradu darbu kosmetoloģijas skolā, kur māca frizierus. Ieguvu arī licenci, tātad varu spēlēt muzikālajā teātrī, griezt matus, kopt sejas, būt manikīre. (Smejas.) Esmu strādājusi ļoti daudzās vietās. Pirmais darbs bija tīrīt zirgu staļļus, jo ar jāšanu nodarbojos gandrīz 15 gadus. Esmu strādājusi arī talantu aģentūrā. Man sūtīja noklausīšanās materiālus, un es to darīju attālināti, jo tolaik bija kovids. Esmu strādājusi arī tirdzniecībā, bet kosmetoloģijas skolā biju klientu apkalpošanas vadītāja. Pirms ierašanās šeit pēdējais bija aktrises darbs imersīvā atrakcijā, kas balstīta muzikālā Disneja filmā Encanto. Mani pieņēma darbā kā vienu no aktieriem dziedāt un dejot – spēlēju vienu filmas tēlu.

Kā nonāci pie pakalpojumu dizaina?

Interesants stāsts. Kosmetoloģijas skolā nostrādāju trīs gadus un to darbu ienīdu. Zināju, ka vajadzīgas pārmaiņas, ka gribu atgriezties skolā, bet nezināju, kā. Studijas ASV ir ļoti dārgas – jāņem kredīti. Vienīgais veids būtu tikt budžeta grupā. Dažādas programmas un skolas, kas būtu pieejamas, neviena īsti neuzrunāja. Bija ap diviem naktī, un es vienkārši ritināju tiktoku. Kāda meitene video stāstīja, kā trīs valstīs studējusi pilnīgi bez maksas. Apskatīju viņas profilu, un viņa runāja par Erasmus Mundus. Mājaslapā vispirms pētīju, vai tā nav krāpšana, jo cilvēki ASV īsti nezina, kas ir Erasmus Mundus. Gribēju pārliecināties, ka mani nenolaupīs. Pakalpojumu dizainā uzrunāja tas, ka šī nozare ir vērsta uz cilvēku. Viena lieta, ko, manuprāt, protu diezgan labi, ir sarunāties, iepazīt citus un saprast, ko viņi vēlas un kas viņiem vajadzīgs. Ļoti paveicās būt vienai no tiem, kuri tika budžeta grupā.

Kāda bija pieteikšanās?

Tas bija traki! Telefonā uzliku atgādinājumu: tiklīdz tā atvērsies, jāiesniedz pieteikums, lai pietiktu laika. Bet neko neizdarīju… Tikai domāju, ka drīz pie tā ķeršos. Termiņš nāca arvien tuvāk, palikušas divas nedēļas, un pēkšņi galvā kaut kas pārslēdzās. Pateicu sev, ka jāķeras pie darba. No 11.00 rītā līdz četriem naktī divas nedēļas sēdēju pie datora un pieteikumu iesniedzu. Par laimi, smagais darbs atmaksājās.

Kā tu pakalpojumu dizainu izproti?

Man tas nozīmē kaut ko radīt tādā veidā, lai cilvēkiem būtu viegli pakalpojumos orientēties. Kad tu ieej telpā, tai nevajadzētu būt mīklai, kas jāatšifrē. Visam jābūt saprotamam. Kad ej pēc kafijas, vajadzētu būt skaidram, kur veidojas rinda, kā jāpasūta. Dažviet interjera iekārtojums ir tik sarežģīts, ka tu apjūc. Tas var attiekties uz jebkuru jomu: mūziku, teātri, kafejnīcu.

Vai plāno šīs prasmes likt lietā?

Godīgi sakot, neesmu pārliecināta. Viss, ko esmu iemācījusies, ir vērtīgs. Vai noteikti būšu pakalpojumu dizainere un strādāšu tikai šajā jomā? Droši vien ne. Bet prasmes, ko mums māca, var viegli izmantot citās līdzīgās sfērās. Tas var būt UX, UI (lietotāja pieredzes, lietotāja saskarsmes dizains), klientu apkalpošana, kurā man jau ir pieredze. Tas var būt radošā direktora darbs jebkurā jomā. Prasmes, ko šeit apgūstam, var viegli izmantot gandrīz jebkurā darbā. Izņemot IT – tur īsti nezinu, kā to darīt.

Kādi ir iespaidi par studijām?

Kuldīgā esmu astoņus mēnešus. Ierados ar cerību, ka tās būs vairāk orientētas uz iesācējiem.

Dažas pamatnodarbības tādas arī bija, bet dažās šķita, ka kursabiedriem mani jātur pie rokas un jāpalīdz saprast. Ja pasniedzējam saku, ka nesaprotu, kas ir, piemēram, lietotāja kartēšana, reizēm atbilde aiziet sarežģītā virzienā, un es domāju: „Vai varat ar mani runāt kā ar iesācēju, lūdzu?” Grupā cilvēkiem pieredze ir ļoti dažāda. Šķiet, ka man ir vislielākā skatuves mākslas pieredze. Tāpēc liela daļa mana ceļa ir mēģināt te mācīto pārtulkot tajā, ko saprotu uz teātra fona. Tehniskās lietas var kļūt mazliet sarežģītas, bet, kad runa ir par prototipēšanu un ideju prezentācijām, tur jūtu, ka es tiešām spīdu. Tas ir bijis negaidīti, bet šķiet: ja viss ir pārāk viegli, tad tu īsti neko nemācies. Tāpēc manai profesionālajai izaugsmei tas ir vērtīgi.

Kā saproties ar kursabiedriem?

Es viņus mīlu. Man šķiet ļoti vērtīgi būt telpā, kurā no katra vari kaut ko paņemt. Šogad esmu vienīgā no ASV un pateicīga, ka varu būt kopā ar cilvēkiem no dažādām kultūrām un ar atšķirīgu domāšanas veidu – tas ir ļoti vērtīgi. Mācos kopā ar viņiem, un viņi man iemāca to, ko citādi nekad nezinātu. Viņu atklātība mani iedvesmojusi vairāk ceļot vai pat meklēt darbu ārpus Eiropas un ASV.

Kā iejuties Kuldīgā?

Reti gadās, ka cilvēks no lielas pilsētas pēkšņi dzīvo tik mazā. Šo pieredzi atcerēšos ilgi. Te gandrīz katru dienu redzu vienus un tos pašus desmit cilvēkus, un man tas patiesībā patīk, jo tas rada mieru. Jo biežāk uz kādu vietu ej, jo vairāk mani tur pazīst. Bieži eju uz

Pī Cafe – tur mani ierauga un zina, ko vēlos pasūtīt. Es tajā atrodu mierinājumu. Diemžēl nevaru te aiziet uz lielu tirdzniecības centru. Ja gribu iegādāties noteiktu apģērbu, jābrauc ar autobusu uz Rīgu. Ir lieliski dzīvot pilsētā ar Eiropā platāko ūdenskritumu. Kurš vēl var teikt, ka to ir darījis? Tāpēc Kuldīga man ļoti patīk.

Kādi tev sadzīves apstākļi?

Es mīlu savu dzīvokli Kaļķu ielā. Tas ir skaists, ļoti māksliniecisks. Man patīk arī tas, ka varu būt diezgan skaļa. Tā kā esmu dziedātāja, man patīk kaut ko ierakstīt, netraucējot kaimiņiem. Vienīgi gribētos, lai dzīvoklis būtu tuvāk veikalam, jo man jāiet kādas 15 minūtes. Kad bija sniegs, tas bija grūti.

Kā pavadi brīvo laiku?

Bez studijām un grupu sapulcēm man ļoti patīk iet uz sporta zāli – tā ir vēl viena laba lieta šim dzīvoklim, jo zāle ir tieši blakus. Man patīk dejot, sacerēt dziesmas un tās ierakstīt. Skatos Netflix seriālus, lai atpūstos. Man patīk iepirkties: ja pajautāsi jebkuram kursabiedram, viņi pateiks, ka vienās un tajās pašās drēbēs mani, iespējams, nav redzējuši, jo man to ir daudz. Tas ir slikts ieradums, tomēr es ar to lepojos. Toties rīkojos ilgtspējīgi – pērku tikai lietotas drēbes. Veikals RDA droši vien mani ienīst, jo es tur ieeju un katru reizi kaut ko atrodu. Iepirkšanās dievi vienmēr ir ar mani. (Smejas.)

Kāds tev iespaids par latviešiem?

Ir tādi, kuri ir atvērti un sabiedriski, un citi, kuriem es pamāju, bet viņi ātri novērš skatienu. Reizēm ir arī dīvaini brīži, kad cilvēki uz mani vienkārši glūn. Es to pilnīgi saprotu, īpaši tad, kad mani mati ir izlaisti. Es esmu, kā lai pasaka, pamanāma. Tāpēc ikreiz, kad izeju no mājas, man tā ir cita pieredze. Bet esmu pieradusi, jo nāku no ASV, kur savukārt ir citi ekstrēmismi.

Vai esi piedzīvojusi kultūršoku?

Jā – apsildāmā grīda. Tas nav īsti kultūršoks, bet tas pārsteidza, jo domāju: „Kāpēc pēdām ir tik silti?” ASV tā nav. Ja mums ir auksti, vienkārši vairāk pagriežam termostatu.

Kā tev šeit garšo ēdiens?

Ārpus mājas ēdu reti – pārsvarā ēst gatavoju pati. Lielāko daļu laika dzīvoju ar mammu, un to darīja viņa, vai arī ēdām ārpus mājas, jo tā bija vieglāk. Šeit esmu iemācījusies ēdiena gatavošanas mākslu izbaudīt.

Arī tava mamma bijusi šeit.

Jā. Mēs ar viņu esam labākās draudzenes. Tā kā pārcelšanās bija liels solis, viņa gribēja pārliecināties, ka iekārtošos labi. Atbrauca uz pirmo nedēļu, lai pārliecinātos, ka viss vajadzīgais man ir. Tajā laikā bija līdzi arī suns. Es no ASV atvedu savu suni, bet dzīvoklim nav pagalma, un oktobra beigās vajadzēja to sūtīt atpakaļ. Mamma atbrauca pakaļ. Mammai Kuldīga patīk. Viņa teica: pat tad, ja es aizbraukšu prom, viņa atgriezīsies ciemos.

Erasmus Mundus – prestiža Eiropas Savienības finansēta programma, kas piedāvā studentiem no visas pasaules iegūt maģistra grādu vairākās augstskolās; nosaukta renesanses laika Nīderlandes humānista un teologa Roterdamas Erasma vārdā

Atbildēt