Koks: bizness un sirdslieta

Māra Stepanova uzņēmums Mana galdniecība Padures pagastā vairākkārt pieteikts konkursam Kuldīgas novada uzņēmēju gada balva kategorijā Ražotājs un arī šogad apbalvots par pērnā gada veikumu. Loģisks papildinājums šai nozarei un arī Māra sirdslieta ir uzņēmums Tavi gravējumi, kas ražo skaistas koka lietas: gan praktiskas, gan interjeram vai sirsnīgām dāvanām domātas.

Kā radās Tavu gravējumu ideja?

Galdniecībā viena no lielākajām problēmām ir atgriezumu daudzums. Ļoti aizrāvos ar idejām, kur tos varētu realizēt. Tavus gravējumus dibinājām 2019. gadā. Tajā laikā ar šo uzņēmumu darbojos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatorā, un tā bija iespēja iegūt līdzekļus. Gravējumi man ir sirdslieta. Esmu sataisījis koka pulksteņus, paplātes, ķemmes, krūzīšu paliktņus un daudz ko citu. Vienā brīdī sāku tos papildināt ar epoksīda sveķiem.

Jāsaka – man dzīvē notikumi bieži ir labi salikušies. Piemēram, nebiju vēl īsti pabeidzis galdniecības angāru, kad saņēmu lielu logu restaurēšanas pasūtījumu. Ja nebūtu bijis šī angāra, nebūtu, kur logus likt, kur ar tiem strādāt. Vēlāk gravējumiem iegādātā CNC iekārta* ļāva izpildīt mēbeļu fasāžu pasūtījumu, ko sūtījām uz Madridi. Kad iekārtu iegādājos, biju par to tikai dzirdējis, skatījies YouTube klipus, bet nebiju ar to strādājis. Tagad šķiet – kā vispār bez CNC var strādāt.

Kā Taviem gravējumiem klājas?

Mums ir interneta veikals. Ir sataisīti gatavi ražojumi, un lēnām kaut kas kust. Interesi par produkciju izrādīja lielveikali, taču nepiedāvāja konkurētspējīgu cenu. Mani netraucē tas, ka produkcija stāv šeit, pie manis, gaidot klientu. Katrai precei savs pircējs. Varu atļauties lielveikalam par 45 centiem nepārdot. Kādu brīdi labi gāja koka pulksteņi. Tagad labi iet priekšmeti ar personalizētiem gravējumiem prezentācijām un dāvanām. Pagājušogad krūzīšu paliktņus, pulksteņus un citas lietas iedevu Rīgā veikalam K Senukai Ozols. Tā īpašniecei bija nostāja piedāvāt tikai vietējos darinājumus. Kādu brīdi gāja labi, taču ar laiku lētā, internetā pieejamā produkcija no Ķīnas tomēr tos izkonkurēja. Tas paliktnis, ko par 32 centiem var nopirkt Temu, ir no papīra, bet mūsējais – no koka, tāpēc ir cenas atšķirība. Pircējam gan bieži vien tas nav būtiski.

Vai ir grūti pārslēgties starp Tavu gravējumu un Manas galdniecības darbiem?

Nav grūti. Piedomāju, lai tas būtu viegli apvienojams, lai pats varu visu izdarīt. Uzņēmumu var būt daudz, taču, ja vienam jābalsta otrs, lai tas vispār spētu eksistēt, tad nav jēgas. Tad labāk vājāko vērt ciet, jo nav jēgas lieki maksāt par to nodokļus. Abi uzņēmumi, protams, viens otram palīdz, piemēram, jau pieminēju galdniecības atlikumu realizāciju.

Vai uzņēmumā Tavi gravējumi nav pieņemti atsevišķi darbinieki?

Sākumā divi bija, taču tagad ir klusāks periods un nav neviena. Ja pēkšņi kaut kas vajadzīgs, izdaru pats vai pieslēdzas kāds no galdniecības darbiniekiem.

Biznesa inkubatorā bijām četrus gadus. Šajā laikā jāspēj nodrošināt eksportu, jāpalielina apgrozījums un darbinieku skaits, pretējā gadījumā var izslēgt. Tur nemitīgi vērtē, vai visas prasības tiek izpildītas, taču atbalsts ir ļoti vērtīgs.

Ja resursi būtu neierobežoti, kā jūs gribētu gravējumu darbību attīstīt?

Gribētu apjomu palielināt. Tagad man ir divas CNC iekārtas, taču ar tām uztaisīt konveijeru nav iespē-
jams. Lietuvā esmu bijis rūpnīcā, kas strādā IKEA labā. Tur, lai spētu to darīt, aprīkojumā ieguldīti 20-30 miljoni eiro. Ja man kāds naudu tā vienkārši iedotu, es ņemtu, protams, bet pats tādu risku un finansiālo slogu neuzņemtos.

CNC iekārta, ko nopirkām 2019. gadā, ir vienkāršāka par lielo un sarežģīto, ko iegādājāmies tagad, taču mācības, ko guvu praktizējoties, ir nenovērtējamas. Sākotnēji pieļāvu daudz kļūdu. Nācās saprast, ka vissvarīgākais ir tas, ko un kā esmu salicis flešatmiņā (atmiņas kartē – red.): ja kaut kur ir kļūda, iekārta jau to nesaprot un griež arī metālā. Esmu pat safrēzējis iekārtas vadības pulti, jo aizmirsu to uz darbgalda. Bija jāmeklē programmētājs, kas varētu situāciju saglābt. Tikai strādājot ar iekārtu, izpratu, kāda tā ir, ko spēj. Jāatzīst: ja nebūtu galdniecības un būtu jādzīvo tikai no Tavu gravējumu ienākumiem, 2019. gadā tādā avantūrā es nebūtu iesaistījies. Taču savā situācijā esmu ļoti priecīgs, ka šāda pieredze bijusi.

Vai bija viegli iemācīties rasēt digitāli?

Tas bija ļoti interesanti. Mācījos Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma programmā Datorizēto kokapstrādes iekārtu operators. Pirms tam visu zīmēju tikai ar roku. Tad sāku apgūt datorprogrammu AutoCAD, ar inkubatora palīdzību iegādājos programmu Vectorworks. Tagad rasēju tikai digitāli, un tas ir daudz vienkāršāk. Vectorworks iegādājos tāpēc, ka ar to strādā viens Zviedrijā dzīvojošais draugs un viņš attālināti palīdzēja apgūt programmas pamatus. Manuprāt, visu jāprot izdarīt pašam. Ko iesāktu, ja pēkšņi vairs nebūtu darbinieka, kurš ar CNC iekārtu strādāt prot, bet pats es to nemācētu?

Kā jūs raksturotu uzņēmējdarbību Padures pagastā?

Grūti pateikt, jo atrodos ārpus Padures centra un vietējos uzņēmējus bieži nesatieku. Varbūt problēmu rada tas, ka atrodamies mazliet tālāk no Kuldīgas – 15 kilometrus. Jāsaka gan, ka ārzemēs no rīta uz darbu braukt pat 80–100 kilometru ir pilnīgi normāli. Nogriežoties no Ventspils šosejas, galdniecība ir divu kilometru attālumā. Esmu salicis norādes: kas grib, var pamanīt. No uzņēmuma darbības viedokļa, manuprāt, šeit ir vienkāršāk nekā pilsētā.

Ar pagasta vadību bijušas šādas tādas domstarpības par ceļu, bet tagad tās atrisinātas. Neesmu ieinteresēts kašķēties, taču ir gadījumi, kad par sevi jāiestājas.

Kāds atbalsts uzņēmējiem būtu vajadzīgs?

Varbūt tie paši ceļi. Nezinu, cik daudz novads var vai nevar. Kopumā sprunguļus neviens neliek, bet arī ar karoti mutē nelej, protams. Kad man nesen bija projekts papildu ēku būvniecībai, bija jāiziet tieši tāda pati procedūra kā citiem un citur.

Vai, jūsuprāt, biznesam novados kļūst vieglāk vai grūtāk?

Manuprāt, grūtāk – darbaspēka dēļ. Cilvēki vairāk vai mazāk tiecas uz pilsētām. Lai kādu pierunātu braukt uz darbu 15 kilometrus, jāatrod, kā motivēt. Citādi viņš labāk iet strādāt veikalā, kas pāri ielai. Vai citā galdniecībā, kas atrodas pilsētā. Lielāki uzņēmumi, kuros darbinieku vairāk, organizē mikroautobusus.

Kā izmaksu kāpums ietekmē jūsu ikdienu?

Ietekme ir jūtama. Materiāli pagaidām ir iepriekšējā cenā, taču tiek prognozēts, ka līdz ar nākamo piegādi cena jau būs augšā. Piegādes izmaksas, protams, aug. Ļoti jūtu, cik pašam jāiztērē degvielā. Katru Rīgas braucienu ļoti nopietni apsveru un plānoju.

Vai pēdējo gadu nestabilitāte pasaulē jūsu uzņēmējdarbību ir ietekmējusi?

Mazliet, jā. Klienti pietur līdzekļus. Vairāk gan tas bija jūtams pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – pirmo mēnesi, man šķiet, neviens nesaprata, kas tagad būs. Pēc laiciņa viss stabilizējās. Pagājušajā gadā nekādu kritumu nenovērojām, savukārt šogad, vismaz pagaidām, redzam pasūtījumu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Materiālu deficīta pagaidām nav, taču piegādes cena noteikti augs.

Kā vērtējat jauno elektrolīniju, kas šķērsos arī Padures pagastu? Vai jūs tas ietekmēs?

Es neesmu ļoti tajā iedziļinājies. Šķiet, ka manu īpašumu tā neskar.

*CNC (Computer Numerical Control) – datorizēta ražošanas iekārta, kas darbarīkus (urbjus, frēzes, lāzerus) vada automātiski pēc iepriekš izveidotas programmas