Kuldīdznieki, kādi esam?

Visgarākie kurzemnieki dzīvo Ventspilī, Kuldīgā vīrieši ir garāki nekā Liepājā, savukārt liepājnieces ir garākas par kuldīdzniecēm. Liepājnieki ir visvieglākie, ventspilnieki vissmagākie, bet kuldīdznieki – kaut kur pa vidu. Tādus Kurzemē savāktos datus pētnieki nupat publiskoja Kuldīgas kultūras centrā. Pērn jūlijā Kuldīgā notika Jēkaba Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes posms, kurā ievākti dati par 424 interesi izrādījušajiem kuldīdzniekiem. Jaunākā dalībniece bijusi trīs gadus veca meitenīte, vecākais – 87 gadus vecs vīrietis.

Pētījumu organizēja Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, Kuldīgas novada pašvaldību, uzņēmumiem Roche Latvija, Castprint un E.Gulbja laboratoriju. Šogad iecerēts to turpināt Bauskā, Dobelē, Saulkrastos, Limbažos, Valmierā un apkārtnes novados, nākamgad Latgalē un Sēlijā, pēc tam Rīgā. Arī kuldīdznieku datus vēl turpinās izzināt: salīdzinās ķermeņa proporcijas, dažādas asimetrijas, skatīs kopā ar citur ievākto informāciju, būs 3D skenējumu un fotografēto seju analīze.

Pētnieki zirga pajūgā

Izpēte nosaukta J.Prīmaņa vārdā, jo tā turpina Latvijas Universitātes profesora pirms 90 gadiem aizsākto. Arī tad dalībnieki mērīti, aprakstīti, fotografēti un aptaujāti par dažādiem dzīves aspektiem. „Tolaik pētnieku komanda zirga pajūgā apbraukāja apkaimes mājas, nevis kā mēs – ērti iekārtojāmies Adatu fabrikā ar skeneriem un pārģērbšanās kabīnēm un gaidījām, kad cilvēki pie mums atnāks paši,” saka pētījuma vadītājs, RSU profesors Jānis Vētra.

Atšķirīgā pieeja skaudri atspoguļojas dalībnieku skaitā: J.Prīmanim ar komandu īsā laikā izdevies savākt ap 10 000 cilvēku, bet mūsdienu komandai, kam dažādi aspekti neļauj rīkoties tāpat, – vien aptuveni divus tūkstošus. „Lielāku savākto datu vērtību tagad saskatām sabiedrības veselības aspektos – ķermeņa masas indeksā un tamlīdzīgi –, taču kultūras antropoloģijas aspekta vērtība ar gadiem tikai pieaugs. Pēc simt gadiem nevienu īpaši neinteresēs – bijām tievāki vai resnāki. Daudz lielāka nozīme būs kultūrai un identitātei.” Profesors šo darbu uztver kā ārkārtīgi vērtīgu platformu un aicina arvien jaunus pētniekus pieteikt idejas, kā uzzināto izmantot dažādās nozarēs.

Kurzemē vīrieši mazāk aktīvi

„Visās Kurzemes pilsētās vīriešu aktivitāte bijusi ievērojami zemāka nekā sieviešu. Bet Piebalgā, kur datus prezentējām pagājušogad, dzimumu sadalījums ir ļoti līdzvērtīgs,” sacīja Arta Grabčika, projekta administratore un RSU anatomijas docētāja.

Kurzemniekiem novērota asimetrija plecos: kreisais plecs vidēji ir augstāks par labo. Pētnieki to skaidro ar sieviešu rokassomām – tā kā sieviešu bijis krietni vairāk, parādās šāda pazīme. Vairāk nekā pusei kurzemnieku, īpaši vīriešiem (70%), novērots paaugstināts asinsspiediens: „Vidukļa apkārtmērs uzrādīja spēcīgāko saistību ar asinsspiedienu. Ja viduklis ir palielināts, jādomā, kā to samazināt, lai, cerams, samazinātu arī asinsspiedienu.”

Kombinējot dažādus kritērijus, atklājies, ka sievietes bez augstākās izglītības ir īsākas un viņām ir arī lielāks ķermeņa masas indekss (ĶMI): „Ja kāds saka – augstākā izglītība nenoder, tad atbildiet, ka tā vismaz labvēlīgi ietekmē ķermeņa masas indeksu,” docētāja pajokoja.

„Man bija interesanti lasīt, kādās aktivitātēs jūs piedalāties: dažādas sporta spēles, teniss, vingrošana, novuss, orientēšanās, peldēšana, arī kultūras diskusijas, līnijdejas, koncerti, pārgājieni, dejošana. Vairāki minēja draudzi, dalību korī, folkloras kopās. Prieks, ka piedalāties talkās. Vokālie ansambļi, lasītāju klubs, fotoklubs, amatierteātris, tautas dejas, īpašumu atjaunošana, aušana, adīšana, arhitektūras pētniecība un vēl daudz kas cits. Jūs tiešām esat ļoti, ļoti aktīvi, un anketās tas atkārtojas.”

Pēdas garenvelve un apavi

RSU Medicīnas fakultātes studente Kristiana Jurkevica pētījusi apavu valkāšanas paradumus un secinājusi, ka 97% cilvēku Kuldīgā izvēlējušies tādus apavus, kas viņiem par mazu. Latvijā rādītājs ir līdzīgs – tikai par diviem procentiem mazāks. „Ir normāli, ka pēdas par dažiem milimetriem viena no otras atšķiras, taču tad apavi jāizvēlas pēc lielākās. Nopietna uzmanība jāpievērš tad, ja atšķirība ir lielāka par vienu izmēru. Komplikācijas no nepareizu apavu nēsāšanas ir palielināts pēdas kauliņš pie lielā pirksta, dažādas tūskas, spiediena punkti, ieauguši nagi vai sāpes pēdās, plakanās pēdas pasliktināšanās. Rodas nepareiza stāja, gaitas izmaiņas, sāpes ceļos, gurnos un mugurā, kas vairāk izpaužas vecākiem cilvēkiem, un ilgtermiņā tās var būt hroniskas locītavu problēmas, kas radušās tad, ja jau kopš bērnības valkāti nepareiza izmēra apavi.”

K.Jurkevica iesaka pievērst uzmanību arī materiālam, amortizācijai un pēdas atbalstam, jo tas pēdu veselību ietekmē būtiski. Profesors J.Vētra norādīja, ka ražotāji izmēru veido pēc tā, kāds ir velves garums no papēža līdz lielā pirksta kauliņam: „Garenvelve nosaka izmēru no ražotāja viedokļa, jo šajā vietā zole lokās. Ražotājam svarīgi, lai, cilvēkam staigājot, zole nepārlūst, citādi garantijas laikā apavus sūtīs atpakaļ. Taču velves garums cilvēkiem ir dažāds. Esat pieraduši apavus pirkt pēc pēdas garuma, neņemot vērā velves garumu. No tā veidojas pēdu nogurums, noberzumi un pārējās problēmas. Apavi jāizvēlas tādi, kas lokās vienā vietā ar garenvelvi.”

Ķermenis rāda dzīves situāciju

ĶMI, apkārtmēru un svara rādītājus Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā pētījusi RSU Medicīnas fakultātes studente Felicita Luīze Kozlovska. Iekļauti tikai dati par tur dzimušajiem, Kuldīgā – par 190. Visās trīs pilsētās dati norāda uz lieku ķermeņa masu. Profesors J.Vētra papildināja, ka attiecībā uz potenciālajiem veselības riskiem svarīgāks par ĶMI ir vidukļa un gurnu attiecības rādītājs jeb tauku sadalījums ķermenī. Kurzemē vīriešiem tas ir zemajā, ieteicamajā līmenī, sievietēm – jau vidējā: „Bet Kuldīgas dāmām iepriecinoša ziņa: jūsu ķermeņa masas indekss ir ievērojami labāks nekā Vecpiebalgā un Piebalgā. To nevar teikt par kungiem. Bet, tā kā kungu pētījumā bija ļoti maz, tā nav īsti reprezentējoša izlase, taču dāmas bija pietiekamā skaitā. ĶMI zināmā mērā atspoguļo gan sociālekonomisko, gan dzīves kopējo situāciju. Varam secināt, ka Kuldīgā tā ir labāka nekā Piebalgas novadā.”

Pētnieki atzinīgi vērtē to, ka tagad biežāk tiek sniegti saprātīgi veselīga dzīvesveida ieteikumi, jo pārāk ekstrēmi veicina nekā nedarīšanu: „Es kā kādreizējais traumatologs ortopēds ļoti iesaku pastaigas. Atbalstu saprātīgu fizisko slodzi, sabalansētu uzturu, pietiekamu miegu un samazinātu stresu.”

* Mediāna – centrālā vērtība sakārtotā datu kopā. Skaitlis, kas atrodas precīzi pa vidu augošā vai dilstošā secībā sakārtotu datu rindā, visu datu kopu sadalot divās vienādās daļās: 50% datu ir mazāki par mediānu, 50% – lielāki par to.