Tieši mūsu attieksme veido kultūru

Jau pavisam drīz klāt Lielā talka, taču, kad cilvēkiem ielās vaicājām, kura sabiedriska vieta būtu jāsakopj, reti kurš zina nosaukt kādu tiešām piegružotu. Jāatzīst, ka pati talkā esmu piedalījusies tikai skolas laikā un to atceros kā labu dienu, kad stundas tika saīsinātas un visi gājām pārgājienā, piemēram, līdz pilskalnam, pa ceļam meklējot nosviestus papīrīšus un pudeles. Tolaik tā bija liela problēma, jo taras depozīta sistēmas nebija. Vienmēr nācās atrast arī krūmos izmestas riepas, apģērba gabalus, reiz arī matraci. Taču, lai gan uzlasāmā bija diezgan daudz, diena izvērtās ļoti pozitīvi: dalījāmies komandās, katrs vācot savu ceļa pusi, un sacentāmies, kurš savāks vairāk maisu. Skolēni talkā dodas joprojām, bet atkritumu daudzums ir krietni sarucis. Tas vien liecina, ka cilvēki kļuvuši apzinīgāki un sistēma, kas veicina zaļāku domāšanu, strādā.

Ielās aptaujātie arī atklāj: ja savā apkārtnē redz nosviestus atkritumus, paceļ un izmet tūliņ, nevis gaida talkas dienu. Taču gan pati esmu redzējusi, gan kāds aptaujātais novērojis: autobraucēju kultūra gan pieklibo. Vēl tagad gar šoseju un mežu ceļmalās var redzēt pa automašīnas logu izsviestus, lielākoties plastmasas, iepakojumus un dzērienu pudeles. Pat pilsētā esmu redzējusi, kā jaunietis no braucošas automašīnas izmet to, kas viņam lieks. Tad pārņem dusmas.

Vēl joprojām problēma ir tā, ka daudzdzīvokļu māju konteineros atkritumus izmet sveši cilvēki. Tagad gan vairāk tiek pārbaudīts, lai privātmāju īpašniekiem būtu līgums, un vairākās vietās pie daudzdzīvokļu namiem ir ierīkotas videonovērošanas kameras. Nesen manā dzīvojamajā rajonā bija problēma ar lielgabarīta atkritumu atstāšanu pie tvertnes, un kāda cilvēka slinkuma sekas nācās samaksāt visai mājai. Šis cilvēks tika meklēts, iztaujājot iemītniekus un par šādām darbībām skarbi izsakoties mājas vatsapa grupā. Vaininieku diemžēl neatklāja, bet kopš tā laika šādas problēmas vairs nav bijis.

Agrāk sarunā ar Kuldīgas komunālo pakalpojumu tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītāju Jāni Ezerkalnu noskaidroju, ka viena no problēmām Kuldīgā ir atkritumu šķirošana: ir tādi cilvēki, kas par to domā, bet ir arī kāds retais, kas bioatkritumu tvertnē izmet sadzīves atkritumus. Viena cilvēka dēļ viss saturs tālākai pārstrādei kļūst nederīgs. Rīgā pieņemts noteikums, ka no nākamā gada 1. marta atkritumu šķirošana būs obligāta. Papīrs, plastmasa un metāls turpmāk tur būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem. Vai attieksmi pret vidi tas varētu uzlabot?