Kūla nedegtu, ja apzinātos to kā bīstamu

Ja izcēlies kūlas ugunsgrēks, nekavējoties jāzvana pa tālr. 112.

Sākoties pavasarim un saulainajām dienām, VUDG reģistrējis pirmos kūlas ugunsgrēkus. Šogad pirmais dzēsts 6. martā – Talsu novada Rojas pagastā pērnā zāle dega 400 m². Līdz 18. martam bija valstī reģistrēti jau 93 tādi ugunsgrēki. Ja analizē datus par Kuldīgas novadu, arī šeit skaits audzis – pagājušajā gadā dzēsti 22 kūlas ugunsgrēki, 2024. gadā – astoņi, 2023. gadā – 23, bet 2022. gadā – 66.

Pērn ugunsdzēsēji glābēji Latvijā dzēsa 956 kūlas ugunsgrēkus, un, salīdzinot ar 2024. gadu, kad reģistrēti 440, ir vairāk nekā divreiz. Šādas rīcības dēļ pērn izdega 689 hektāri, cieta viens cilvēks, nodega 17 ēkas vai būves un dega vēl 30.

Reģionu griezumā visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Latgalē, kur 277 notikumos izdeguši 415 hektāri. Tai seko Rīga un Pierīga ar 215 šādiem ugunsgrēkiem un 96 hektāriem. Vismazāk – 122 – reģistrēts Kurzemē.

Maldīgs ir priekšstats, ka kūlas ugunsgrēku var kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var strauji mainīties, savukārt liesmas īsā laikā var izplatīties un pārmesties uz ēkām un citiem objektiem.

Kūlas dedzināšana būtiski kaitē dabai – tiek iznīcināti vērtīgi augi, kukaiņi, sīkdzīvnieki un putnu ligzdas. Vislielākais kaitējums tiek nodarīts vēlu pavasarī, kad pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, jau izveidotas putnu ligzdas un sadētas olas.

Sabiedrībā izplatīti mīti, ka kūlas dedzināšana zemi padara auglīgāku vai palīdz cīnīties ar ērcēm. Tie neatbilst patiesībai. Sugu daudzveidību dedzināšana samazina un ekosistēmu padara vienveidīgāku.

Ja pamanāt kūlas ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai precīzi jāapraksta vieta, kā arī jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, jāatbild uz dispečera jautājumiem. Svarīgi ir par ugunsgrēku paziņot ātri.

Ja kāds vēlas pats sākt dzēst kūlu pirms ugunsdzēsēju ierašanās, tad situācija jāizvērtē objektīvi un jāpārliecinās, vai tas neapdraudēs paša veselību un dzīvību. Degošu pērno zāli var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, var izmantot koku, piemēram, egļu, zarus. Nav ieteicams liesmas dzēst ar kājām, jo apavu zole var uguns karstumu neizturēt un var aizdegties arī drēbes. Liesmas dzēšot vai glābjoties no tām, jāatrodas izdegušajā pusē aptuveni viena divu metru attālumā no liesmām.

Pēc Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 34. panta par kūlas dedzināšanu naudas sods fiziskai personai ir no 56 līdz 140 naudas soda vienībām jeb 280–700 eiro, juridiskai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām jeb 1400–4300 eiro.