„Cik ilgi rasu turēs rozes zars…”

Izrāde Freimanis Liepājas teātrī šosezon izpārdota. Trīsarpus stundas paskrien nemanot, sekojot līdzi mūziķa un spilgtas personības Mārtiņa Freimaņa dzīvesstāstam no bērnības caur meklējumiem, veiksmēm un neizdošanos, kāpumiem un kritumiem līdz pat agrajam noslēgumam. Uz skatuves projekcijās redzama vien daļa stāstītāja sejas, kā jau atmiņas – tās vienmēr ir tikai subjektīvs katra patiesības fragments.

Lietus dārzs rītā tīts Pieskaries nenotrīs Vēl jau viss ar putniem pilns Vēl ir rīts ar rasu pilns* Bērnībā – vardes, kas kopā ar draugu jāglābj, nesot pāri ceļam. Jaunības enerģija, draudzība un mūzikas iepazīšana. Bet zem šī gaišuma – ilgas pēc mīlestības un pieņemšanas. Mamma kaut kur, bet Mārtiņa dzīvē tik vien, cik skaista viņas fotogrāfija. Tēvs jūrā, cita ģimene, un Mārtiņš tajā īsti neiederas. Mazā māsa – tā gan lolojama, un viņa lielo brāli dievina.

Patvērums vai izmisums Tur tas stāv mans senais draugs Mūzika ir viņa patvērums – vieta, kur var būt īsts un glābties no ārpasaules. Arī izmisums – nepiepildītas ambīcijas, vēlme būt pirmajam, sajūta, ka neesi novērtēts. Tik ļoti izmisīgi bija viņa centieni iekarot Eirovīzijas skatuvi! Nekā.

Izrādē līdzīgi ārprātam tiek izdzīvota dziesma Šūpuļdziesma slepkavam. Izmisums bij’ iznākums Par smagu nest šo dārzu mums Un stāvu es kā iztukšots Mārtiņš Freimanis darbojās vairākos virzienos vienlaikus: mūziķis, dziesmu autors citiem, aktieris, radio personība, televīzija seja. Daudz. Pa skatuvi ripo balzama pudeles. Daudz. Draugi brīdina – apstājies! Slava, vientulība, attiecību sarežģītība. Daudz par daudz.

Un saulē izdeg viss tavs lietus dārzs Un sāpēs rasu notrauc rozes zars Un nav neviens lai pateiktu Tavs lietus dārzs tavs tuksnesis Kaut vienmēr dzīves virpulī, patiesībā vientuļš. Un īstais, uzticamais draugs – sunīte Pepa – dziesmā kā kaucienā izsaka to, ko cilvēki nespēj: sāpes, aiziešanu, nenovēršamību.

Cik ilgi neizžūs tavs lietus dārzs Cik ilgi rasu turēs rozes zars Ilgi. Freimani atceras, viņa dziesmas skan, un tās klausās, izrāde izpirkta. Ar katru dziesmas rezonē citādi – tās aizkustina, liek saskatīt dvēseles ievainojamāko daļu, ko dažreiz no pasaules skarbuma slēpjam aiz maskām. Slēpjam Pīteru Penu katrā no mums līdzīgi kā Mārtiņš.

*Citāti no M.Freimaņa dziesmas Lietus dārzs. Uz skatuves arī grupas Tumsa mūziķi.