Spēles noteikumi 12 gadiem

Kuldīgas attīstības aģentūrā novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešanā iesaistījās vairāk nekā 50 interesentu: klātienē – 31, attālināti – 20. Vairāku stundu sanāksmē iedzīvotāji, uzņēmēji un plānotāji meklēja atbildes uz jautājumiem par ainavu aizsardzību, mežu zonējumu un plānoto augstsprieguma elektropārvades līniju.

LĪDZ 2038. GADAM, BET VĒL MAINĀMS

Aģentūras vadītājas vietnieks Kaspars Rasa uzsvēra, ka šis dokuments ir spēles noteikumi jeb instrukcija teritorijas izmantošanai 12 gadiem – līdz pat 2038. gadam. Tas apvieno iepriekšējo novadu – Kuldīgas, Skrundas un Alsungas – plānojumus, cenšoties noteikumus padarīt elastīgākus un vienkāršāk lietojamus. Pašvaldības mērķis ir attīstību sabalansēt ar dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, vienlaikus izvairoties no pārlieku stingriem ierobežojumiem īpašniekiem.

AINAVU AIZSARDZĪBA

Viens no centrālajiem jautājumiem – jaunais ainavu novērtējums, kas balstīts plašā ekspertu pētījumā un teritoriju sadala vairākās īpašo noteikumu zonās. Plānotāja Kristiāna Griķe skaidroja, ka šajās zonās paredzēts saglabāt kultūrvēsturisko vidi ap muižām, baznīcām un vēsturiskām saimniecībām; ierobežot tādas būves, kas kļūtu par vizuālām dominantēm; aizliegt piesārņojošas darbības ekoloģiski nozīmīgās ainavās.

Iedzīvotāji bažījās, vai noteikumi neliegs, piemēram, ierīkot saules paneļus personīgām vajadzībām.

Speciālisti skaidroja, ka ierobežojumi attiecas galvenokārt uz industriāliem parkiem, nevis mājsaimniecībām.

MEŽS UN LAUKSAIMNIECĪBAS ZEME

Diskusijas raisīja arī zemes zonējums. Daudzviet kartēs meži iezīmēti kā lauksaimniecības zeme. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists Raivis Jasinskis skaidroja: „Šāds zonējums ir elastīgāks un ļauj apbūvi attīstīt vienkāršāk vai zemes lietojumu mainīt.”

Kārlis Blūms no Rumbas pagasta sacīja, ka zonējuma burti L (lauksaimniecības zeme) un M (mežs) daudzus mulsina. R.Jasinskis atbildēja: „Tehniskais risinājums ir pārskatīts, balsoties Valsts meža dienesta kadastra datos. Ja mežs ir 80% no visa īpašuma, tad plānojumā tas norādīts kā mežs (M). Ja ir 50%, tad ir lauksaimniecības zeme (L), taču tas nenozīmē, ka šajā zonā nevar būt arī mežs.”

Vairāki norādīja uz to, ka valsts mēroga projektos (kā elektropārvades līnija) kompensācija par meža zemi esot lielāka nekā par lauksaimniecības zemi. R.Jasinskis: „Zonējums lielāku naudu nedos, un dati tiks ņemti no Valsts meža dienesta.” Bet viņš atzina, ka nosaukumi mulsina un zonējuma apzīmējums būtu jāpārskata.

KARSTĀ AUGSTSPRIEGUMA LĪNIJA

Visskaļākās diskusijas raisīja plānotā starptautiskā augstsprieguma elektropārvades līnija no Ventspils caur Kurzemi līdz Lietuvai. Iedzīvotāji jautāja, kāpēc trase jau redzama plānojuma kartē, ja ietekmes uz vidi novērtējums vēl turpinās. K.Rasa skaidroja, ka trase iezīmēta kā informatīvs brīdinājums, lai iedzīvotāji var savlaicīgi paust viedokli: „Šis nav Kuldīgas novada pašvaldības projekts. Tas ir starptautisks un visdrīzāk iegūs nacionālo interešu objekta statusu.”

Cilvēki no Padures, Vārmes un Rumbas pagasta bija neizpratnē, kāpēc pašvaldība atbalsta to trases variantu, kas Kuldīgu apiet UNESCO statusa dēļ, bet šķērso Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) un prasa izzāģēt desmitiem hektāru meža. Liene Benefelde no Padures: „Mēs vēlamies, lai dome aktīvi aizstāv iedzīvotājus un ne tikai UNESCO statusu, bet arī citas nozīmīgas vietas.”

Daiga Strēlniece uzskatīja, ka Jaunsaimnieku ielā Pārventā nekādi dabas skati netiekot aizsegti un problēmas vecpilsētai viņa nesaredz: „Bet trase tagad ies apkārt, un tiks izzāģēts daudz meža. Tā skars arī manu zemi, kurā aug seši ļoti lieli ozoli. Visu nozāģēto atjaunot nevarēs.”

Arī Kaspars Lange no Padures norādīja, ka trase daļēji skars viņa īpašumu, bet kaimiņam – lielāko daļu no meža, kas ietilpst tīklā Natura 2000: „Viņiem ir lielas ieceres, ko tur darīt, bet tagad lielā līnija ies tikai tāpēc, lai aizsargātu Kuldīgu.”

Būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone: „Pasaules mantojuma vietu šī elektrolīnija nedrīkst ietekmēt. Ja būtu ap 50 metru augsti balsti, trase to ietekmētu, un tas ir pierādīts. Ir ekspertu atzinums, ka vēsturiskās pilsētas tuvumā nav pieļaujama tāda ainavas dominante, kas pasaules mantojuma statusu apdraudētu.”

D.Strēlniece interesējās, vai tiks nojaukti torņi Liepājas ielā pie bijušās policijas un Upīškalnā, jo tie ainavu noteikti bojā. J.Jākobsone paskaidroja, ka ilgtermiņa norādījumos pašvaldībai ir uzdots tos nojaukt, tāpat ainava ir attīrāma no citiem īpaši augstiem objektiem.

SVARĪGS IEDZĪVOTĀJU VIEDOKLIS

Publiskā apspriešana turpinās līdz 13. martam. Iedzīvotāji var iesniegt priekšlikumus, piedalīties sanāksmēs un saņemt individuālas konsultācijas.

Teritorijas plānojums noteiks, kur iespējama apbūve, uzņēmējdarbības un cita infrastruktūra, kā arī to, kā tiks aizsargātas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.

Pēdējā publiskā apspriešana:

• 2. martā 17.30 Alsungā, Pils ielā 1.

Ar materiāliem var iepazīties:

• Geolatvija.lv (geo/tapis#document_26407),

• www.kuldigasnovads.lv, pagastu pārvaldēs un klientu centros.