Bērni ir lieli grāmatu draugi

Kopš oktobra mūsu bibliotēka no Pelču pils pārcelta uz Ābelēm. Iedzīvotāji, it īpaši seniori, kuriem nokļūt bibliotēkā tagad ir vienkāršāk un ērtāk, šīs pārmaiņas vērtē atzinīgi. Arī pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņiem bibliotēka tagad atrodas tieši blakus.

Pagājušā gada nogalē darbību sāka lasītāju klubs Pelašķis. To izveidoju tāpēc, ka manīju apmeklētājos vēlmi paust viedokli par izlasīto, dalīties ar secinājumiem un uzzināt jaunumus grāmatu piedāvājumā. Lasītāju klubs tiekas reizi mēnesī, iepriekš izziņojot, bet vienmēr pirmdienā no 17.00 līdz 19.00. Cenšos iedrošināt pievienoties jaunus dalībniekus, uzsverot, ka neviens netiek vērtēts pēc izlasīto grāmatu daudzuma un netiek noteikts, kas būtu jāizlasa līdz nākamajai reizei. Pati izdomāju tikšanās tēmu un sagatavoju stāstījumu, pēc tam par to diskutējam. Piedalīties var ikviens, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Lasītāju kluba devīze: „Nav svarīgi, kādu literatūras veidu un žanru tu lasi. Svarīgi, ka lasi.”

Lieli grāmatu draugi ir bērni. Kad bibliotēkā tiekamies ar bērnudārza audzēkņiem un kopā lasām grāmatas, tas tiek uzņemts ar lielu interesi, kam seko neskaitāmu jautājumu birums. Bērni grāmatās izzina pasauli un iepazīst dažādību pasaulē, dzīvniekos, cilvēku raksturā. Pirmsskolā interese par grāmatām ir ļoti liela. Svarīgi to noturēt, lai arī vēlāk skolas gados grāmatu lasīšana nesagādātu grūtības. Paldies audzinātājām, skolotājām un vecākiem, kas to izprot un palīdz lasīšanu veicināt!

Bibliotēkas organizētajā pasākumā Hei, rakstniek! Esmu tavs lasītājs janvārī Ābelītes Pelču filiāles audzēkņiem bija iespēja iepazīt ilustratora darbu, tiekoties ar grāmatu autori Daci Krēsliņu. Projektu līdzfinansē Valsts kultūrkapitāla fonds. No bērnu grāmatām vēl aizvien iecienīta ir Deiva Pilkija grāmatu sērija Dogmens, bet jaunākie lasītāji visi atpazīst latviešu autoru radīto Ričiju Rū un lapsiņu no Tutas lietām. Ir apmeklētāji, kas izvēlas tikai pašas jaunākās grāmatas un internetā par to aktīvi interesējas. Citi atzīstas, ka priekšroku tomēr dod latviešu literatūras klasiķiem un senajām vērtībām. Kā iemesls tiek minēts tas, ka agrāk latviešu valoda bijusi bagātāka.

Man ļoti patīk tas, ka cilvēki nekautrējas prasīt, ko tieši vēlas: vai nu telefonā rāda ekrānuzņēmumu, vai uz lapiņas ir pierakstījuši grāmatas nosaukumu vai autoru. Reizēm ir tikai aptuvens nosaukums vai apraksts – tad bibliotekāres uzdevums ir likt lietā izdomu un zināšanas, lai vēlamo atšifrētu. Gandrīz vienmēr tas arī izdodas, un tad ir gandarījums, ka lasītājs aiziet mājās apmierināts. Ja kāda grāmata nav pieejama, bibliotēku abonementā veidojam pieprasījumu to saņemt no Kuldīgas galvenās vai citas bibliotēkas. Ja uz grāmatu nav rinda un tā nav izsniegta vai rezervēta citam, īsā laikā tā nokļūst līdz prasītājam.

Kriminālromāni, spriedzes trilleri – tā ir nemainīga vērtība. Pašlaik lasītāji interesējas par Frīdas Makfadenas bestselleru sēriju Mājkalpotāja. No latviešu autoriem šajā žanrā pieprasītas ir Leldes Kovaļovas grāmatas, jaunākā ir Stalkere. Pelčos labprāt lasa biogrāfijas un biogrāfiskos romānus. Šīs grāmatas parasti nav no lētākajām, tāpēc svarīgi ir ieklausīties lasītāju pieprasījumā, lai saprastu, kuru personu dzīvesstāstus krājumā iekļaut. Liela ir interese par ceļojumu aprakstiem, piemēram, Zanes Eniņas grāmatām. Ziemā šādu literatūru atzīstu pat par ļoti ieteicamu, jo, lasot par siltām un eksotiskām zemēm, kamēr aiz loga putenis un sals, ir vieglāk atvairīt drūmas domas un noticēt, ka drīz arī pie mums iestāsies pavasaris ar saulīti.