Slimnīcai daudz labu ziņu

Svarīgi tehniski uzlabojumi, daudz jaunu darbinieku un pakalpojumu, augošs pacientu skaits – tā ir tikai daļa no pozitīvajām vēstīm, kādas par iepriekšējo un šo gadu var pastāstīt Kuldīgas slimnīcas vadītājs Andris Aniņš.

Jaunas iekārtas, vairāk pacientu

„Liels notikums bija radioloģijas nodaļas atjaunošana. To ārstu un pacientu vajadzībām nodevām 22. decembrī. Slimnīcas darbībai visbūtiskākais ir jaunais datortomogrāfs, ultrasonogrāfijas iekārtas un rentgens – par pēdējo līgums jau noslēgts, un piegāde plānota drīzumā. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu papildu investīcijas bijušas operāciju zālēs un nodaļās. Ir būtiski uzlabojumi – esam iegādājušies papildu laparoskopijas sistēmu, kas ļauj šādas operācijas paveikt vienlaikus divās zālēs. Līdz šim sistēma bija tikai viena.

Ļoti cenšamies izvērst ambulatorās daļas un dienas stacionāra darbību, un tās ir peļņu nesošas nodaļas. Liels darbalauks ir rehabilitācijas nodaļai – tās apgrozījums tuvojas 800 tūkstošiem eiro gadā, un tuvākajā nākotnē tas varētu sasniegt pat miljonu. Pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir ļoti liels, un pie mums brauc pacienti ne tikai no Kuldīgas novada, bet arī no kaimiņu novadiem. Nākuši klāt jauni speciālisti – trīs ergoterapeiti, trīs fizioterapeiti, masieris un fizikālo procedūru māsas –, ir arī jaunas iekārtas. Esam tādā posmā, kad pacientu plūsmas organizēšanai vajadzīga jauna pieeja. Jādomā par digitalizēšanu, un šogad tā notiks. Pārskatām arī telpu izmantojumu, lai visas nodaļas darbotos vēl efektīvāk.

Visvairāk operāciju ir ginekoloģijā, ķirurģijā un traumatoloģijā. Tam, ko traumatologi darīja līdz šim, aizvien vairāk nāk klāt mazinvazīvās operācijas, piemēram, plaukstām, pēdām, kurās specializējas daktere Evita Rumba.

Katru gadu aug plūsma dienas stacionārā, arī uzņemšanā apkalpoto un ambulatoro pacientu skaits. Atkarībā no jomas pieaugums ir vairāk nekā 20 procentu. Līdz ar to dažās nodaļās darbu esam pārkārtojuši. Ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā nācās māsu skaitu palielināt, lai novērstu pārslodzi un sniegtu labāku aprūpi.

Jau pusotru gadu slimnīcā darbojas ģimenes ārste, un pacientu skaits pieaug. Plānojam iesaistīt vēl divus jaunos rezidentus un arī citus ģimenes ārstus, lai pacientu plūsmu palielinātu.”

Personālu pilnveido mērķtiecīgi

„Izcils pagājušais gads bijis saistībā ar rezidentiem – ir izdevies ieinteresēt deviņus, arī vienu ārstu stažieri,” turpina A.Aniņš. Neirologs ir īpaša problēma visā Kurzemē – tā trūkumu jūt gan Kuldīgā, gan Liepājā un Ventspilī. Viena rezidente stažējas Rīgā, un ceram, ka sadarbība izvērsīsies plašāk. Divi topošie dakteri jau praktizē. Traumatologs Kuldīgā ir, cik vien bieži iespējams, mācās un pārņem lietas operāciju zālē. Otrā gada rezidents ir terapeits, strādā iekšķīgo slimību un arī uzņemšanas nodaļā.

Māsām un to palīgiem pagājušajā gadā organizējām mācības, palīdzējām ar transportu un organizatoriskām lietām, lai šo procesu atvieglotu. Vairākiem kolēģiem palīdzējām nokļūt līdz māsas palīga profesijai, vēl divi pievienojušies no citām vietām un vajadzīgās prasmes jau apguvuši. Vēlāk gada laikā pievienojās divas māsas un ģimenes ārsta māsas palīgs. Ļoti priecē tas, ka mūsu novadā joprojām ir tādi jaunieši, kas izvēlas māsu studijas. Jāatzīst, ka šī profesija nav viegla. Studijas ilgst pat četrus gadus un prasa lielu apņēmību, īpaši tad, ja ir ģimene un bērni.

Personāla pilnveidei jābūt mērķtiecīgam ilgtermiņa darbam. Tajā ļoti iesaistos pats, arī tagadējie un bijušie darbinieki, pat pacienti. Organizējam pieredzes apmaiņu – apmeklējām vairākas citas slimnīcas, lai redzētu labo praksi un novērtētu savas priekšrocības. Rezidentu sagatavošanā īpašu uzmanību pievēršam tam, lai laiks šeit būtu pavadīts saturīgi un viņi sajustu komandas garu. Strādājam tā, lai speciālisti te paliktu ilgi, lai gan saprotam – desmit gadus un ilgāk visi nepaliks. Tomēr mums ir laba vide, tāpēc daudzi šo vietu atcerēsies pozitīvi un ziņu nodos citiem potenciālajiem kolēģiem.”

Ar peļņu, saules paneļiem un lielākām ērtībām

„Šīgada finanšu rezultāti līdzīgi kā iepriekšējā gadā būs ar pozitīvu bilanci – ar peļņu. Grūti prognozēt, vai tā būs sevišķi lielāka, visdrīzāk, aptuveni tādā pašā līmenī. Ja viss paredzētais valsts finansējums tiks samaksāts, tad peļņa varētu būt pat lielāka, un plānojam to izmantot jaunas tehnikas iegādei. Eiropas nauda šajā ziņā ir ļoti noderīga, taču jāatrod līdzfinansējums. Jebkurā gadījumā visi brīvie līdzekļi tiks ieguldīti attīstībā un iekārtās, ilgi gaidītajā remontā un citos uzlabojumos.

Daudz esam strādājuši pie infrastruktūras: nomainītas novecojušās apkures caurules, katlumājā viens apkures katls pārtaisīts, daļā slimnīcas uzlabota elektroapgāde, teritorijā ceļiem uzklāta dubultā virsma. Terapijas nodaļā visās saules puses telpās tagad ir kondicionieri, kas vasarā nodrošina atbilstošus apstākļus gan pacientiem, gan darbiniekiem. Tāpat sakārtota ventilācija, apgaismojums un citas svarīgas tehniskas lietas.

Saules paneļu elektrostacija ir tuvu noslēgumam: stiprinājumi uzlikti, visas komponentes piegādātas. Tiklīdz laika apstākļi būs piemēroti, paneļi tiks likti uz jumtiem. Ceram, ka tuvākajā laikā 100 kilovatu stacija būs pabeigta, un slimnīcas elektrības patēriņam tas būs liels atbalsts.

Ņemot vērā augošo pacientu plūsmu un plānveida medicīnas attīstību, esam iecerējuši pārveidot reģistratūru – tā būs plašāka, modernāka, atradīsies tajā pašā hallē, tikai citā vietā. Daļu halles un gaiteni ieplānosim jauniem kabinetiem – klāt nāks pieci. Ir ideja bijušo bruņrupuču vietu pārveidot par mozaīku vai atpūtas zonu pacientiem.”

Slimnīcas vadītājs piebilst: „Vēl ļoti ceru, ka veselības politikas veidotāji būs saprātīgi un ar izpratni par veselības aprūpi novados.”