Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms,  Tomass,  Saulcerīte

Gaisma ir spožāka un stiprāka par tumsu

Raksta autors: Daina Tāfelberga, Ozoliņu ģimenes arhīva foto

07:19 - 21.12.2025

Advente 4 Ozolini
„Svētīgu visiem Kristus bērniņa sagaidīšanu un Ziemassvētku brīnuma piedzīvojumu – ikviens mēs varam sagaidīt mieru tur, kur miera nav, un prieku, kur tā nav,” novēl muzikālā Ozoliņu ģimene.

Adventes vainagā iedegsim ceturto sveci, un pēc pāris dienām jau būs klāt Ziemassvētki.

Kādreizējā kuldīdznieka, čellista un skolotāja Pētera Ozoliņa ģimenē šis laiks ir ļoti darbīgs. Arī sieva Agate ir mūziķe un skolotāja, meitas Pārsla un Hilda iet mūzikas skolā. Visiem nepārtraukti jāgatavojas koncertiem, konkursiem, eksāmeniem un citiem pasākumiem.

Vienīgi dēliņam Ojāram darāmā ir mazāk, jo viņam tikai pieci gadiņi. Visi pieci tā mierīgi apsēsties varot tikai pašā Ziemassvētku vakarā pie eglītes. Tomēr pēc Kurzemnieka lūguma vienvakar viņi sanāca kopā, lai pārrunātu Adventes laika būtību. Sarunā nepiedalās pastarītis, jo ir jau aizmidzis un sapnī droši vien redz Ziemassvētku brīnumus.

Hilda (9 gadi): „Ziemassvētki ir mani mīļākie svētki. Man patīk, ka tad ir sniegs. Svētdienas skolā (Vīlandes baptistu draudzē Rīgā – aut.) mums stāsta par Dievu, par to, kā Jāzeps un Marija gaidīja bērniņu, un par Jēzus piedzimšanu.”

Pārslai ir 12 gadu, un viņa svētdienas skolā vairs neiet, jo tagad var iesaistīties pusaudžu grupā. „Mēs jau esam sākuši Ziemassvētkus svinēt: spēlējām spēles, cepām piparkūkas, gatavojām dāvaniņas. Adventes laiks ar to ir svarīgs, ka vairāk tiek pārrunāta Jēzus piedzimšana, ir tāda svinīgāka noskaņa nekā ikdienā.”

Pēterim un Agatei Advente ir pārbaudījumu un pacietības laiks. Mieru jācenšas rast citos veidos, bet tas jādara aktīvi, jo pats nenāk. „Miers atnāk tad, kad bezspēkā iekrīti dīvānā un vairs neko nespēj padarīt,” tā Agate. „Laikā, kad pasaule ievelk savā skrējienā, ir īpaši jācenšas saglabāt fokusu uz šo svētku patieso vērtību. Jāatzīst, ka tikai Ziemassvētku dievkalpojumā iznāk tā dziļi padomāt, kam īsti šīs četras Adventes nedēļas gatavojāmies, kamdēļ tā visa jezga bijusi. Patiesība ir vienkārša un brīnumaina. Piedalījos koncertturnejā Tev tuvumā, ko šogad atklājām Kuldīgā. Desmit gados, kopš ar šo mūziķu kolektīvu uzstājamies, tas kļuvis par draudzīgu, sirsnīgu ģimeni. Stresu rada lielais laika patēriņš, bet to atsver tas, ka iepriecināti ir tik daudzi cilvēki. Nervozāk ir skolā, tai skaitā svētdienas skolā, kur šis laiks tāpat ir kulminācija, gatavojot muzikālus pasākumus. Pēc 3. Adventes jau kļūst mierīgāk.”

Pēteris: „Man Ziemassvētku laiks saistās ar paradoksu kopumu, jo Dievs savu Dēlu pasaulē sūtīja tāpēc, lai pār mums nāktu miers. Jēzus bērniņa piedzimšana ir skaistākais notikums cilvēces pastāvēšanā. Paradokss tāds, ka Dievs, kas radījis debesis un zemi, ir visuvarens. Tajā pašā laikā Izraēlā valda cita vara, kara draudi, uzkundzēšanās, pārestības, ģimenēs ir nedrošība, bailes. Bet arī tādā vietā mieru sirdī ienes viena bērniņa piedzimšana. Dieva miers un Dieva prieks ir pārdabisks, pārcilvēcisks. Viņa gaisma ir spožāka un stiprāka par tumsu, kurā esam.”

Atbildēt