Ilgtspēja uz papīra un realitātē

Eiropas Komisija atkāpusies no plāna, sākot ar 2035. gadu Eiropas Savienībā aizliegt pārdot jaunus automobiļus ar iekšdedzes dzinēju. Šis lēmums liek uzdot neērtus, tomēr svarīgus jautājumus. Formāli mērķis paliek – būtiski samazināt transporta radīto gāzu izplūdi. Taču ceļš līdz tam kļuvis elastīgāks, pakļaujoties autoražotāju spiedienam, bažām par konkurenci ar Ķīnu un lēnāku elektroauto ieviešanu, nekā prognozēts, vēsta Latvijas Sabiedriskais medijs.

No vienas puses, elektromobiļi pilsētā patiešām ir ieguvums. Tie ir klusi, nerada izplūdes gāzes un tādējādi gaisu uzlabo. No otras puses, arvien biežāk šķiet, ka diskusijā par ilgtspēju pārāk šauri tiek apskatīta tikai automašīnas lietošana, aizmirstot par ražošanu un dzīves cikla beigām.

Es braucu ar 13 gadus vecu automašīnu, kam ir dīzeļdegvielas dzinējs. Tā nav pavisam moderna, bet tehniski ir uzticama. Vai patiesi videi draudzīgāk ir atteikties no tāda transportlīdzekļa, kas kalpo labi, un aizstāt to ar jaunu, kura ražošanā izmantoti litija akumulatori, kuru darbības laiks ir ierobežots? Elektromobiļu akumulatoru ražošana un arī pārstrāde nākotnē joprojām ir sarežģīta tēma. Kas ar nolietotajiem akumulatoriem notiks pēc desmit vai 15 gadiem? Cik efektīva un pieejama būs pārstrāde, un vai šīs izmaksas sabiedrībai nebūs nākamais slogs? Atbildes skan krietni klusāk nekā aicinājumi pārsēsties uz elektroauto. Papildu bažas raisa straujais Eiropā nezināmu Ķīnas autoražotāju ienākšanas vilnis. Konkurence pati par sevi nav slikta, tomēr jāvērtē, kā Eiropas autobūvi, darbavietas un ekonomisko neatkarību tas ietekmēs nākotnē.

Ilgtspēja, manuprāt, nav tikai jaunu tehnoloģiju ieviešana. Svarīgi ir arī pagarināt lietu kalpošanas laiku, pirkt tās saprātīgi un izvērtēt, vai jauns vienmēr nozīmē labāks. Dažkārt dabai labvēlīgāka izvēle ir nevis sekot jaunākajām tendencēm, bet gan turpināt lietot to, kas vēl labi darbojas. Zaļā pāreja ir vajadzīga, taču tai jābūt pārdomātai, godīgai un balstītai pilnā lietu dzīves cikla analīzē. Citādi ir risks, ka mainām tikai problēmas formu, nevis būtību.