Svarīgi, kā izmantojam

Kad Kuldīgu un novadu pārsteidza intensīvā snigšana un sniegputenis, kas mūs ierindoja pirmajā vietā Latvijā sniega segas biezuma ziņā, es patiešām nopriecājos, ka aši tiek pieņemts lēmums skolām divas dienas mācīties attālināti. Tas, ka esam gājuši cauri pandēmijas pieredzei, ļauj mums izmantot šo metodi, turklāt ātri un operatīvi, jo mēs tagad to mākam.

Ja šāds sniegputenis būtu bijis, piemēram, pirms pieciem gadiem, tie bērni, kuri nevarētu aizbraukt uz skolu, visticamāk, sēdētu mājās un mācību procesā piedalīties nevarētu. Atceros savu skolas laiku, kad bargāku ziemu bija vairāk un, temperatūras stabiņam noslīdot zem –20 vai –25 grādiem, mazāko klašu audzēkņi atbilstoši noteikumiem uz skolu negāja. Tās bija kā nelielas brīvdienas. Skolēni jau, protams, laimīgi, taču diez vai šādi pārrāvumi nāca pa labu mācību procesam.
Protams, pandēmijas ierobežojumu dēļ ieilgušais attālinātais mācību darbs arī nebija īpaši sekmīgs, to atzīst daudzi pedagogi. Šī mācību gada sākumā, kad skolēni atgriezās skolas solos, tapa skaidrs, ka iepriekšējais gads ir radījis robus zināšanās, kā arī mainījis uzvedību.
Šī situācija man atgādina diskusijas, kas aktīvāk notika tad, kad mūsu dzīvē plaši ienāca internets. Atceros, ka to sauca (un, iespējams, tā saka arī tagad) par miskasti, kas nedod nekādu labumu. Taču patiesībā internets pats par sevi nav ne labs, ne slikts – nozīme ir tam, kā tu to izmanto. Ja tu izmanto, bezjēdzīgi notrallinot savu laiku, tad, protams, nekā laba tur nav, bet, ja izmanto, lai iegūtu vērtīgu informāciju, tad tā taču ir laba iespēja! Līdzīgi ir ar attālināto darbu vai mācībām. Tā ir jauna iespēja, kuru mums jāiemācās izmantot tā, lai tā nestu labumu. Un nevar noliegt, ka tajā ir savi ieguvumi, piemēram, šīs pāris dienas laikapstākļu dēļ nebija jāpārtrauc skolēniem mācības un kādam citam – darbs.
No pandēmijas esam mācījušies to, ka dzīve nevar notikt attālināti pilnībā, taču daļēji gan var. Ir tikai jāatrod pareizais līdzsvars. Daudzas darbavietas, manuprāt, to ir atradušas vai turpina meklēt, kombinējot klātienes un attālināto darbu. Tagad tam iedots pat nosaukums – hibrīda darba režīms. Pat darba sludinājumos ir atsevišķa sadaļa tiem darba piedāvājumiem, kuri pieļauj attālināto darbu.
No savas pieredzes žurnālista darbā varu teikt, ka ir bijuši brīži, kad esmu bijusi ļoti pateicīga, ka intervija var notikt Zoom platformā, jo tā mēs varam ātri sasniegt cilvēkus jebkurā Latvijas vietā un arī aiz tās robežām. Lai arī Zoom, visticamāk, nekad nespēs pilnībā aizstāt dzīvas klātienes sarunas, tikšanās tiešraidē ir kas daudz vairāk nekā saruna pa telefonu.