Kad putnu balsis sauc

Siltie vasaras rīti man sākas ar kafiju dārzā un to, ka telefonā ieslēdzu putnu sugu noteicēju lietotni Merlin Bird. Kamēr krūze tukšojas, lietotne jau ir apkārtnē noķērusi kādu sešu putnu balsi un parāda, kas tie tādi ir. Pirmie divi, laikam visbiežāk sastopamie, ir svīre un čunčiņš. Par zīlīšu daudzveidību pat nebrīnos: lielā zīlīte, zilzīlīte, purva zīlīte, somzīlīte – tās visu ziemu ar sēkliņām cītīgi baroju. Kuldīgā esot daudz ūdensputnu, jo atrodamies pie Ventas. Lai gan dzīvoju patālu, arī manā pusē fiksēti sudrabkaija, melnspārnu kaija un zivju gārnis. Vienmēr azartiski ir ieraudzīt retu putnu vai man nezināmu. Dumbrcālis, ausainā pūce, erickiņš, vītītis, koku čipste, egļu krustknābis, kaņepītis, dadzītis un ķivulis – arī šie dzirdami sētā. Pārbaudīju, kādi putni mīt blakus Kurzemnieka redakcijai – pilsētas centrā ar satiksmi un cilvēkiem, bet arī te mazie čivinātāji ir. Jāsaka gan, ka tipiski pilsētnieki: dažādas zīlītes, zvirbuļi, balodis un dzilnītis. Putnu balsu medības kļūst populārākas – uz Vecpilsētas svētkiem atbraukušie ciemiņi, apskatījuši Kuldīgu un svētkus, mudina: „Ejam paķert putnus!” Tad nu, telefonu rokā izstiepuši, gājām pa topošo pastaigu taku gar Ventmalu līdz stadionam. Jāsaka gan: vai nu laiks nebija īstais, vai saule par spožu, bet putnu nebija daudz. Interesantākie – dadzītis, žubīte, dzilnītis, mājas čurkste, ģirlicis. Pasmaidīju, parkā ieraugot cilvēku, kurš, uzmanīgi ieklausoties, cilāja telefonu augšup lejup – putnu ķērājs. Šī nodarbe ne tikai iepazīstina ar putnu izskatu, dziesmu, izplatību un paradumiem, bet arī rada azartu gan meklēt, gan doties dabā, nostaigāt tik ļoti vajadzīgo soļu skaitu, stiprina iedegumu un fizisko kondīciju. Patiks tiem, kuri jūsmo par slēpņošanu vai savulaik aizrāvās ar pokemonu medībām. Putnu mums līdzās ir daudz – dosimies šo pasauli iepazīt!

Laila Liepiņa