Būt starp domubiedriem

Pēdējos gados esmu apmeklējis daudz koncertu un mūzikas festivālu gan Latvijā, gan ārzemēs – redzējis pašmāju hiphopa māksliniekus, andergraunda metāla grupas un pasaules līmeņa megazvaigznes. Visiem šiem pasākumiem ir kas kopīgs – sajūsmas pilna auditorija. Skatītājos var atrasties desmit vai arī desmit tūkstoši cilvēku, bet visiem ir vienota interese: ikviens vēlas redzēt mīļāko mākslinieku, dzirdēt iecienītāko dziesmu.

Vērojot uzstāšanos klātienē, skatītāji sajūt ne tikai šova radīto enerģiju, bet arī sajūsmu apkārt. Cilvēku izstarotais prieks veido pozitīvas emocijas, kuras nav iespējams atkārtot.

Katrs notikums ir atšķirīgs. Intīmā atmosfēra, ko rada ģitārists mazā koncerttelpā, nav salīdzināma ar koncertu, kurā 50 tūkstoši cilvēku dzied līdzi katram vārdam. Viens nav labāks par otru, tikai atšķirīgs. Tāpat nevar salīdzināt skanīgu folkmūziku ar smagā metāla grupas solista kliegšanu mikrofonā. Vienā pasākumā skatītāji maigi līgosies līdzi akustiskās mūzikas ritmam, otrā – skatuves priekšā notiks enerģiska, tomēr labdabīga grūstīšanās. Neatkarīgi no savas nodarbošanās, statusa vai uzskatiem visi ir izvēlējušies laiku pavadīt tieši tur, un tas viņus vieno. Koncerta laikā vairs neesam indivīdi – esam homogēna masa, kas rada neaizmirstamu pieredzi gan sev, gan māksliniekiem.

Atrasties pūlī nenozīmē to, ka šo pasākumu nevar padarīt īpašu sev un varbūt arī pārējiem. Biežāk un biežāk redzu T-kreklus ar dziesmu vārdiem vai tērpus, kas radīti speciāli tam, lai apģērbā attēlotu kādu skaņdarbu. Arī es un mana draudzene esam sākuši veidot īpaši saskaņotus tērpus, lai pielāgotos mūzikai koncertā, vai pasūtām kreklus ar mūsu pašu dizainu kā atbalstu māksliniekam. Tas iešanu uz koncertiem padara īpašu. Tas vairs nav pasākums, uz kuru tikai aiziet paklausīties mūziku, tā ir ilgstoša gatavošanās. Dažiem tas var šķist muļķīgi – izšķiest daudz laika šķietami nesvarīgajam, bet man un daudziem citiem tas ir veids, kā izrādīt sajūsmu par būšanu starp domubiedriem.