Vai ministram biedru vajag?

Nepilna mēneša laikā tikusi galā ar svinīgi organizatoriskiem pasākumiem, jaunā Saeima ķērās pie reāla darba un sāka ar jaunizgudrojumiem, steidzamību piešķirot grozījumiem divos likumos, kas vajadzīgi, lai iedzīvinātu topošās koalīcijas (pamatā gan Apvienotā saraksta) ieceri ieviestu ministru biedrus un izveidot jaunu – Klimata un enerģētikas – ministriju.

Valsts prezidenta izvirzītajam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņamno Jaunās Vienotības viegli neklājās, jo opozīcija izteica skarbu kritiku. Saeimas priekšsēdim Edvardam Smiltēnam pirmoreiz tā īsti nācās likt lietā vadības prasmes, zālē sēdošos deputātus vairākkārt aicinot uzvesties klusāk. Izklausījās, ka arī citkārt lēnprātīgā JV līdera K.Kariņa pacietības mērs ir pilns, jo viņš atļāvās opozīcijai aizrādīt, ka tā nemitīgi prasa risinājumus, bet, kad tie piedāvāti, tad „jūs norejat, esat pret un darbu paralizējat”.Pēc asām diskusijām abām iecerēm tomēr panākts konceptuāls atbalsts. Parlamentam ceturtdien par tiem vēl jābalso.

Visu dienu tā arī netapa skaidrs, ko tas ministra biedrs, draugs jeb amata tīkotājs un bikšu deldētājs (kā ik pa brīdim ironizēja opozīcijas deputāti) īsti darīs. Vai būs kāda lietderība vai tikai vairāk nekā miljons eiro lieku budžeta izdevumu? Šāda summa izskanēja no ZZS pārstāvjiem. Idejas ierosinātāji aplēses publiski nepauda, pienākumus un pilnvaras arī neuzskaitīja, bet pretinieki no tā secināja: rīcībspēja tik liela, ka var nedarīt neko, jo atbildību prasīs tikai no ministra. Par to gan K.Kariņš zināja teikt: ja biedri nestrādās atbilstoši, viņš būšot pirmais, kas būs spiests šīs amata vietas likvidēt.

Savukārt, diskutējot par klimata un enerģētikas ministra amatu, kā viens no iebildumiem izskanēja tas, ka mums nav pietiekami zinošu cilvēku, ko jaunradītajā krēslā likt. Turklāt mēs jau no iepriekšējām Saeimām zinām, ka portfeļus dala ne pēc kompetences, bet partijas piederības. Nezina veselības ministrs, ko darīt, kad atnāk briesmīga infekcija, – viņam kā TV viktorīnā ir iespēja piezvanīt draugam. Iekšlietu ministrs nezina atbildi, kā panākt kārtību liela mēroga sabiedriskā nekārtībā, ­– atkal Zvans draugam. Nevajadzēs vēlāk ņemties grūstīt krēslus pie valdības galda, vieglāk būs nomainīt draugus – bikšu deldētājus.