Nezūdošs piedzīvojumu gars un apņēmība

Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas 12. klasē mācās 19 atraktīvu un daudzpusīgu jauniešu: „Katram ir sava stiprā puse, un lielākā daļa jau ir izdomājusi, kur doties. Viņi ir ļoti mērķtiecīgi un radoši,” saka klases audzinātāja Ilonda Reita. Vidusskolas laikā pabijuši Polijā, Vācijā un Maltā, vadījuši pasākumus, dejo, dzied, uzņem filmas, sporto un iedvesmo arī skolotājus.

Atpūtu ar mācībām prot līdzsvarot

Skolotāja I.Reita ar jauniešiem ir divus gadus: „Pirms tam viņiem mācīju uzņēmējdarbību. Braucu līdzi ekskursijās, palīdzēju tās organizēt kopā ar iepriekšējo audzinātāju Ivetu Vīksnu. Ar jauniešiem vienojāmies, ka katru gadu būs ārzemju brauciens, bez tiem arī ekskursijas pa Latviju. Galamērķus izlēmām kopā. Šogad gribēja uz Barselonu, bet, tā kā šis ir eksāmenu gads, to saorganizēt bija grūtāk. Beigās nolēmām, ka jābrauc tur, kur siltāk, tāpēc martā izdevās brauciens uz Maltu. Man ar viņiem šādos braucienos ļoti patīk, un starpgadījumi nav bijuši. Vairākos klases vakaros viņi palikuši skolā pa nakti. Citi skolotāji to nevēlas, jo baidās, ka var kas atgadīties. Es gan savējiem varu uzticēties un baigos nedarbus neatceros. Kādi jau ir bijuši, bet par tiem nav jādusmojas, drīzāk jāsmejas.”

Par eksāmeniem skolotāja nesatraucas: „Šķiet, ka visiem veiksies labi. Paši uztraucas par matemātiku – kā daudzi katru gadu. Ķīmiju daļa jau nolikusi, bet rezultātus zināsim tikai vasarā. Visi ir ļoti apņēmīgi un cītīgi – laiku mācībās viņi ieguldījuši daudz, tāpēc es nesatraucos. Viņi prot un paspēj to apvienot arī ar izklaidi un atpūtu.”

Organizatori un filmu režisori

Vairāki ieguvuši labas vietas olimpiādēs un skolu pat beigs ar Ministru kabineta pateicību. Klase esot ļoti draudzīga: „Cits ar citu runā un ir ļoti sirsnīgi. Tikko arī man sarūpēja pārsteigumu dzimšanas dienā – kā nācu uz stundu un vēru vaļā durvis, tā sveica mani ar ziediem un dziesmu. Viņi ļoti labi prot organizēt. Paši sarīkoja žetonu vakaru – tāda mūsu skolā sen nebija bijis. Sirsnīgs pasākums ar vecākiem. Tēma – Sarkanais paklājs, balvās Oskara statuetes, bija vakara vadītājs, ballīte. Viņiem padodas filmēt video, un žetonu vakarā skatījāmies iepriekšējo gadu filmas – katrs par lomu saņēma Oskara nomināciju. Viņi radījuši četras filmas: Lāčplēsis, Drošsirde, Šreka deja kā fragments no Popielas un Ziemassvētku mafija, kas ir visjaunākā.”

I.Reita skolēniem novēl būt uzticīgiem sev, neklausīties tik daudz, ko saka citi, bet iet savu ceļu.

Ceļo un saliedējas

Laurijs Sāmietis saka: „Esam diezgan saliedēti, visi draudzē- jas ar visiem. Lielākā daļa šeit mācās jau no 1. klases. Skolas gadi bijuši pilni ar krāsainiem piedzīvojumiem. Mums paveicies ar audzinātāju, kas labprāt rīko braucienus uz ārvalstīm.” Īpašu paldies viņš saka virtuves darbiniecēm: „Viņas ļoti labi baro, ir smaidīgas un zina mūsu vārdus.” Laurijs dejo tautas dejas un šogad strādā kafejnīcā Rezidence Kafe Venta par pavāru: „Picas cepu jau no 13 gadu vecuma. Iepriekš strādāju kafejnīcā Circus.” Viņš vēlas studēt medicīnu Latvijas Universitātē (LU) vai Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

Annija Vaivade: „Atcerēšos pasākumus, sevišķi vidusskolas ceļojumus, jo katrs ir piedzīvojums. Mīļā sākumskolas skolotāja Marika Šulca bija kā skolas mamma. Arī Ilonda Reita ir forša, sirsnīga, par mums parūpējas. Ar audzinātājām mums paveicies.” Annija studēs pedagoģiju: „To izlēmu pēc Skolotāju dienas, kad bija jāvada stundas mazākajiem. Gribētu strādāt sākumskolā.”

Laura Šmīdenberga saka: „Mēs esam saliedēti un draudzīgi jau no 1. klases. Visvairāk atmiņā paliks Polijas brauciens – pirmais lielais ceļojums. Visiem bija sajūsma! Veselu nedēļu katru dienu citas aktivitātes, agri cēlāmies, braucām no pilsētas uz pilsētu. Bijām sāls raktuvēs, Zakopanē, Krakovā, staigājām par vecpilsētu.” Laura vēlas studēt Jelgavā par mērnieci: „Atvērto durvju dienā šī profesija ieinteresēja, taču sākumā vēlējos apgūt mežzinātni.”

„Nesen bija klases vakars, un palikām skolā pa nakti,” stāsta Ance Lagzdiņa. „Kamēr citi spēlēja paslēpes, mēs ar draudzeni skatījāmies seriālu. Viņi mēģināja klasē ielauzties, jo bija pārliecināti, ka kāds slēpjas tieši tur, kur bijām mēs.” Vēl atmiņā paliks ārzemju braucieni: „Maltā iznāca ekstrēms brauciens pa līci ar mazu kuģīti, kas daudz šūpojās, un ūdens šļācās virsū – tas man ļoti patika. Braucām arī augstu ar stiklotu liftu, no kura pavērās ļoti skaists skats.” Ance darbojas bērnu un jauniešu centra muzikālajos pulciņos pie Rūtas Ķergalves un raksta savu mūziku. Viņa vēlas LU studēt interjera dizainu: „Man patīk matemātika un zīmēšana, un šī profesija abas apvieno. Esmu piedalījusies dizaina projektiņos un apgūstu akadēmisko zīmēšanu, lai varu nokārtot iestājeksāmenus.”

Katei Krauzei patikuši klases pasākumi: „Kempingā nakšņojām pie jūras. Braucienā uz Vāciju ļoti saliedējāmies, daudz apskatījām. Pēc skolas nodarbojos ar vieglatlētiku. Neesmu vēl pārliecināta, ko tieši vēlos mācīties, taču zinu, ka tā būs medicīna.” Viņa domā par LU vai RSU.

Gadījies arī grāvis un galds laukā

Mikusam Frīdlenderam atmiņā palikšot nedarbi, un par vienu viņš stāsta: „Biju nokārtojis tiesības un nopircis automašīnu. Gribēju draugiem palielīties. Laukā pirmais sniegs, un garajā starpbrīdī devāmies izbraukt līkumu. Sanāca nekontrolēta sānslīde, un iebraucām grāvī. Ne mašīnai, ne mums nekas nenotika, jo braucām tikai ar 15 kilometriem stundā.” Par klasi viņš teic: „Tagad esam mazāk nekā pamatskolā, un tolaik likās, ka esam aktīvāki un radošāki. Tagad radošumā esam noslinkojuši, jo koncentrējamies mācībām.” Viņš dejo tautas dejas, makšķerē, citreiz sporto. Mikus stāsies Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Kārlis Ivanovskis saka: „Esam jauki, sirsnīgi, un drāmu klasē nekad nav – citreiz tas pat ir nedaudz garlaicīgi. (Smejas.) Atcerēšos, kā ar klasesbiedriem iebraucām grāvī.” Kārlis spēlē basketbolu un dosies uz Jelgavas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti studēt mežzinātni.

Daniela Nikalovska klasi uzskata par ģimeni: „Piedzīvojumu bijis ļoti daudz. Reiz vienu klasesbiedru izlikām ārā – iznesām viņa galdu un krēslu, un viņš visu stundu arī nosēdēja, mācoties ārā. Pašam bija jāsmejas – neapbižojām. Skolā ir diezgan laba Popiela, un šogad vienā priekšnesumā pārveidojām visas trīs Šreka filmas. Es biju feju krustmāte.” Danielai padodas angļu valoda – optimālajā līmenī eksāmenu nokārtojusi par 97%. Viņu interesē arī māksla, tāpēc viņa plāno studēt grafisko dizainu Liepājā vai LU Rīgā.